Dārgakmeņi un iesmērētie

Futbolā vārds "leģionārs" allaž sevi ietvēris ne tikai faktu, ka esi ārzemnieks, bet arī to, ka tev jābūt labākam par vietējiem. Diemžēl virslīgā tā ne vienmēr ir realitāte. Protams, šādus piemērus var atrast it visur.

"Spartaka" leģionāru kvalitātes mudina secināt, ka virslīgā liela daļa ārzemnieku ir tikai tādēļ, ka ar viņiem var lētāk aizlāpīt robus pašu klubu sistēmās. Lai izaudzinātu savējo, vajag gan vairāk laika, gan - naudas. Tikmēr ārzemnieku var dabūt lētāk. Vai tad "Gulbene", "Olimps", "Jūrmala-VV" saviem leģionāriem maksāja tūkstošus? Labākajā gadījumā tie bija pāris simti latu. Realitāte nereti izrādījās vēl skaudrāka - virslīgas tabulas otrās daļas komandās liela daļa leģionāru vispār spēlēja par vēdera tiesu un jumtu virs galvas.

Daudzi brīnās, kāpēc Latvijā spēlē tik daudz gruzīnu. Atbilde ir pavisam vienkārša. Viņiem tā ir cerība izsisties futbolā mazliet augstāk, jo lielākā daļa Gruzijas komandu nevar nodrošināt pat tos dzīvošanas un treniņu apstākļus, ko spēj mūsu virslīgas vienības. Tāpēc arī gruzīni stāv rindā uz mūsu komandām. Cita lieta - kāds labums no tā Latvijas futbolam? Daudzos gadījumos - nekāds!

Arī "Spartaks" saviem leģionāriem nemaksā tūkstošus, taču tas tomēr spēja atrast solīdus leģionārus. Ja pavisam precīzi, to paveica aģenti, kuri ar klubu sadarbojas, bet tas jau gala rezultātā vairs nav tik būtiski, kurš kuru atrod. Pat čempionu FK "Ventspils" treneris Sergejs Podpalijs pabrīnījies, ka šādi puiši spēlē tikai 1. līgā... Bet kas traucē vadošajiem klubiem atrast prasmīgākus ārzemniekus?

Iespējams, jautājums nav tikai par naudu, bet arī principiem. Raugi, cik meistarīgu ārzemnieku esi ar mieru redzēt savā komandā. Taču, no otras puses, ja neesi Latvijas futbola pārstāvis, kāda gan tev ir atbildība par tā nākotni?! Galvenais, lai pēc iespējas ātrāk ir rezultāts, citādi darbu citur nāksies meklēt pašam.

Iespējams, klubiem trūkst pieredzes darbā ar aģentiem, lai zinātu, kurš var un kurš nevar atvest meistarīgus leģionārus. Manuprāt, zaļā gaisma būtu jādod tikai tiem, kuru spēles kvalitāte nerada šaubas, tādi, no kuriem vietējiem tiešām ir ko mācīties. Ārzemniekam Latvijas komandā jābūt spilgtam līderim - FK "Ventspils" rindās šogad tāds bija vienīgi uzbrucējs Vadims Jančuks, "Liepājas metalurgā" - pussargs Tomass Tamošausks, "Daugavā" varētu izcelt aizsargu Bidzinu Cinsadzi, "Skonto" - uzbrucēju Žunioru, lai arī viņam vēl ir daudz "jāpieliek", lai teiktu vārdu augstākā līmenī. Tādi, kuri iekrituši prātā, ir tikai daži, bet šogad virslīgā taču teju katrs trešais (29 procenti) bija viesspēlētājs! Acīmredzot neesam sava futbola patrioti.

Atskatoties pagātnē, nereti pieminam spilgtākos leģionārus - Ndeki, Dubrovinu, Katasonovu, Čaladzi un citus. Šobrīd man nav pārliecības, ka pēc pāris gadiem no esošajiem virslīgas ārzemniekiem kādu dikti spilgti atminēsimies - lūk, tas gan bija vecis! Acīmredzot reizē ar virslīgas līmeņa krišanos un arī mazāku rocību tiešām esam krietni mazāk prasīgi arī ārzemnieku izvēlē. Taču "Spartaks" gribēja un atrada puišus, kas skatītājiem neļauj tribīnēs žāvāties. Tiklīdz bumba nonāca, piemēram, pie Rua vai Moskveras, uzreiz bija intriga - kā viņš ar pretinieku izrīkosies šoreiz? Pa vienam šādam kolumbietim katrā virslīgas komandā, un mēs varbūt varētu sākt runāt par skatītāju skaita pieaugumu, ja vien treneris, protams, ļautu uzspēlēt uz publiku...

To, cik viegli vai grūti uz virslīgu atvilināt meistarīgus leģionārus, vaicāju futbola aģentam Edgaram Ikstenam. Pēc sarunas ar viņu secināju, ka jautājums nav konstruēts pareizi, jo nevienam neviens uz Latviju nav jāvilina. Varētu teikt, ka daudzi ārzemnieki pat sapņo par iespēju spēlēt Ventspilī, Rīgā vai Gulbenē... Ikstens norādīja, ka Latvijā aģents ar leģionāru atvešanu virslīgas klubiem nemaz nevar nopelnīt, jo mūsu klubiem nav tādas rocības maksāt: "Tā ir loterija aģentam, klubam un spēlētājam. Pēdējie uz Latviju brauc ar cerību sevi parādīt no labākās puses, uzsist sev cenu, lai jau pēc tam varētu atrast labāk atmaksātu darbu. Šobrīd praktiski visi ārzemnieki virslīgā spēlē zem savas tirgus cenas."

Labs piemērs varētu būt jau pieminētais uzbrucējs Vadims Jančuks, kurš pirms ierašanās Ventspilī spēlēja Krievijas 2. līgā, bet pēc veiksmīgas sezonas otrās puses droši vien atradīs darbu Krievijas 1. līgā, un līdz ar to arī varēs krietni vairāk nopelnīt. Lielajam vairumam leģionāru Latvijas virslīga ir nevis peļņas avots, bet gan tramplīns uz spēcīgāku līgu un lielāku algu. Arī aģentam, jo, ja futbolists labi nospēlē un kļūst interesants spēcīgākam klubam ar lielāku rocību, pienāk laiks, kad nopelna arī aģents. Kamēr futbolists spēlē Latvijā, aģentam tie drīzāk ir izdevumi, nevis ienākumi. Katrā ziņā uz šejieni gruzīni, brazīlieši vai krievi nebrauc, lai pelnīti lielu naudu, jo Latvijas klubi gluži vienkārši to nespēj maksāt, bet lai trāpītu uz atspēriena dēlīša. "Zemākajās Brazīlijas līgās alga viņiem varbūt pat ir lielāka nekā Latvijā, taču tur ir niecīgas izredzes izsisties karjerā uz augšu. Eiropā izredzes ir lielākas," piebilst Edgars Ikstens.

Taču arī nonākšana Eiropā, protams, neko negarantē, jo jāaprod ar citu klimatu, kultūru un trenēšanu. Man pašam nāk prātā saruna šovasar ar "Skonto" uzbrukuma līderi brazīlieti Žunioru: "Brazīlijā kļūt par profesionāli nav viegli, jo ir tik daudz labu spēlētāju. Tie, kuri par tādiem kļūst, ir veiksminieki. Daudzi grib spēlēt Eiropā, bet tikai dažiem izdodas atbraukt. Katrs brazīlietis labprāt spēlētu Eiropā. Pat, ja izdodas viena laba sezona Latvijā, esi pamanīts, cilvēki brauc skatīties un vērtē, bet tas ir solis uz priekšu. Kad vēl dzīvoju Brazīlijā, televīzijā redzēju UEFA Čempionu līga, un man ļoti gribējās tajā spēlēt. Viens cilvēks man palīdzēja atlidot, un es to izmantoju."

Ar Žunioru gan ir mazliet citādāk, nekā ar lielo vairumu leģionāru, jo viņš Latvijā ir ilgtermiņa "projekts", bet tos, kuri nāk un iet, ar neko atmiņā tā arī nepaliekot, grūti nosaukt par ieguvumu Latvijas futbolam. Taču par viņiem arī nav pamata runāt kā par aģentu "iesmērētajiem" spēlētājiem, jo tā taču ir treneru un menedžeru kompetence, dot vai nedot zaļo gaismu aģenta piedāvājumam.