Ar zobiem

Jaunās sezonas ievadā Cauņa kļuvis par CSKA komandas starta sastāva spēlētāju, par savu sniegumu izpelnoties diezgan labas atsauksmes Krievijā. Mums tas, protams, ir patīkami, taču viens otrs par to nav un arī nevar būt sajūsmā. Runa ir par konkurenci un konkurentiem.

Kopš brīža, kad Aleksandrs Cauņa no malējā "pārtaisīts" par centra pussargu, viņam jārēķinās ar konkurentiem, kas spēlē tieši šajā pozīcijā. Viens no tādiem ir 26 gadus vecais zviedrs Pontuss Vernblūms. Viņš CSKA komandai pievienojās no Nīderlandes komandas "Alkmaar" šā gada sākumā, tiekot pirkts kā pamatsastāva spēlētājs. Taču Cauņa viņu ir izkonkurējis. Daugavpilietis atklāja kādu būtisku sarunas epizodi starp CSKA galveno treneri Leonidu Slucki un balsta pussargu Vernblūmu, kas, manuprāt, ļoti spilgti raksturo konkurenci, kas valda lielos un panākumus kāros klubos.

"Ir patīkami, ka jaunās sezonas sākumā Krievijā esmu kļuvis par stabilu pamatsastāva spēlētāju," sarunā ar SA+ neslēpa 24 gadus vecais Cauņa. "Galvenais, lai iet secen traumas. Ja, piemēram, pēc valstsvienības spēlēm atgriezīšos ar traumu un klubā vienu maču izlaidīšu, būs smagi tikt atpakaļ. Konkurence ir liela, tā ir jūtama bez pārtraukuma. Vernblūms bija piegājis pie trenera un teicis: "Jūs mani nopirkāt par tādu naudu (domāts - lielu naudu; zviedra tirgus vērtība tiek lēsta ap 5 miljoniem eiro, kamēr Cauņas - ap 1 miljonu... – aut.), jūs manis dēļ prom aizsūtījāt Aldoņinu un Šemberu, un tagad nosēdinājāt uz maiņu..." Treneris viņam atbildējis: "Lai kā es gribētu, pagaidām nevaru tevi ielikt pamatsastāvā." Tā arī esot atbildējis: "Gaidi!" Tāpēc svarīga ir jebkura spēle, jo pēc kādas izlaišanas būs grūti atgriezties. Es Krievijā to jau esmu piedzīvojis."

Cauņa arī atklāja, ar ko viņš izpelnījies CSKA galvenā trenera Slucka simpātijas, un - ne tikai viņa: "Treneris pagaidām uzticas, un arī kluba vadībai it kā viss patīkot. Viņiem patīk, ka es vairāk esmu uzbrūkošs pussargs, salīdzinot ar Vernblūmu. Lai arī es komandā skaitos balsta pussargs, es vairāk nāku uz priekšu, palīdzu Dzagojevam un pārējiem. Vernblūms ļoti labi pilda aizsardzības funkcijas, es - sliktāk, bet tajā pašā laikā es priekšā spēlēju efektīvāk nekā viņš, jo viņš tā nepieslēdzas uzbrukumiem."

Lai arī valstsvienībā Cauņam ir citas funkcijas - viņš spēlē uzbrūkoša centra pussarga pozīcijā, dažkārt - pat kā otrais uzbrucējs, pozīciju maiņa, salīdzinot ar klubu un otrādi, viņam neesot apgrūtinājums. "Pārslēgties nav grūti, jo izlasē tagad tā spēlēju visu laiku un varu atcerēties, kā to darīju iepriekšējās spēlēs. Varu normāli spēlēt kā uzbrūkošais. Klubā esmu balsta pussargs, taču arī pie tā jau ir pierasts. Principā abas pozīcijas ir turpat blakus, tikai mazliet mainās uzdevumi. Ja es spēlēju zemāk, vairāk pildu aizsardzības funkcijas ar pieslēgumiem, ja augstāk - tad vairāk esmu uzbrukumā un arī nedaudz ar skatu uz aizsardzību."

Nelielā saruna starp Slucki un Vernblūmu ir tikai maza daļiņa no aisberga neredzamās daļas. Smagie treniņi, kas ļoti bieži plašākai auditorijai paliek aizkadrā, ir uz pašu futbolistu pleciem. Tie jāiztur, tajos jāizcīna sava vieta komandā. Tas, ko redzam laukumā, ir iepriekš padarītā rezultāts. Tas, vai tu vispār esi laukumā - konkurences pirksts. Ja gribas pa futbola kāpnēm tikt augstāk, konkurence ir jāiztur, tā ir jāpārvar. Izdzīvo stiprākie. Cauņa ir viens no tiem Latvijas jaunās paaudzes futbolistiem, kurš ir apliecinājis, ka ir gana stiprs, lai nepazustu spēcīgā čempionātā ārpus Latvijas. To apliecina, kā viņš soli pa solim nonācis līdz CSKA starta sastāvam. Pirms gada tas bija teju kā sapnis, bet tagad - tā ir patīkama realitāte. Taču tas nenozīmē, ka darbiņš ir padarīts. Konkurencei termiņa nav, un tiklīdz kļūsi vājāks par sāncenšiem, tu būsi tas, kuram treneris teiks: "Lai kā es gribētu, pagaidām nevaru tevi ielikt pamatsastāvā..." Cauņam vietu starta sastāvā neviens neuzdāvināja un nedāvinās arī turpmāk. Tā būs jāizcīna, varbūt pat - jāizplēš. Kaut vai ar zobiem!