Paulu Jonasu jau gaida Vācijā un Saldū. "Aizmirst" motosporta vadība...

Divus posmus jeb četrus braucienos pirms ADAC Junioru kausa izcīņas finiša 85 kub.cm klasē Pauls Jonass savu tuvāko konkurentu holandieti Žordi van Nobelenu apsteidz par 49 punktiem un jau šo svētdien var kļūt par seriāla uzvarētāju. Pasaules junioru čempiona ierašanās Hēhštetē tiek pasniegta gandrīz vai kā galvenais notikums, jo šajā posmā nebrauks lielie - proti, nebūs Kena Rokcena un citu pasaules klases braucēju. Jonass preses relīzē vienā ziņā pat tiek salīdzināts ar Vācijas pašreiz lielāko motokrosa zvaigzni un pasaules čempionāta līderi MX2 klasē Rokcenu - savulaik arī viņš kļuva par ADAC Junioru kausa ieguvēju 14 gadu vecumā. Par uzmanības trūkumu Pauls sestdien un svētdien Hēhštatē nevarēs sūdzēties.

Nedēļu vēlāk Pauls Jonass pirmo reizi pasaules junioru čempiona lomā brauks arī sacensībās Latvijā - 4. septembrī "Superkausa" izcīņas motokrosā Saldū. Vienā no Latvijas motokrosa centriem pasaules junioru čempions jau arī tiek ar nepacietību gaidīts un pats viņš ar būs priecīgs braukt savu līdzjutēju klātbūtnē. Rudens pusē varētu jau būt arī jaunumi attiecībā uz jauno sezonu, uz tās plāniem, iespējām un iecerēm, paredzēta arī tikšanās ar faniem, atbalstītājiem un pašmāju konkurentiem sezonas noslēgumā. Nezinu, vai Jonasi uz šo pasākumu aicinās arī kādu no Latvijas motosporta vadības un no motokrosa komisijas, tā ir tikai un vienīgi viņu izvēle. Es neaicinātu nevienu, izņemot ģenerālsekretāri Ņinu Birjukovu.

Bet vispirms par kādu citu lietu. Ievadam. 4. septembrī ir ielikts arī Latvijas čempionāta posms Gulbenē, ko citādi kā par muļķību vai savas varas izrādīšanu nevar nosaukt - "Superkausa" izcīņas kalendārs bija zināms jau ziemā, kamēr šis Latvijas čempionāta posms Gulbenē tieši šajā laikā prādījās tikai pāris mēnešus vēlāk... Vēl vairāk - sākumā šis "Superkausa" posms bija paredzēts 11. septembrī, taču Latvijas motosporta federācijas motokrosa komisija ielika vēlāk tajā datumā Latvijas čempionāta posmu Gulbenē. Lai nerastos "interešu" konflikts, "Superkausa" rīkotāji savu posmu pārcēla nedēļu ātrāk, bet tad - atkal, jau zinot "Superkausa"kalendāru! - uz 4. septembri tika pārcelts arī Latvijas čempionāta posms... Mums ne ar vienu un ne ar ko nav jārēķinās, mēs te esam vissvarīgākie un galvenie. Varbūt skaudība, ka skatītāju apmeklētības un visādā citādā ziņā "Superkausa" sacensības ir kļuvušas par nozīmīgu motokrosa pasākumu Latvijā? Sporta veida atbildīgām personām par to taču vajadzētu tikai priecāties. Varētu par motokrosa komisiju pasmieties, ja nebūtu skumji un divtik skumji jau tieši pasaules junioru čempiona sakarā.

Gan Pauls pats, gan viņa ģimene un treneris saņēma daudz apsveiku gan vēl Itālijā, kur risinājās pasaules junioru čempionāts motokrosā, un vēl vairāk viņi tika sumināti, kad atgriezās mājās. Vienīgie, kas nelikās ne zinis par savu (varbūt viņiem tomēr svešu?) pasaules junioru čempionu bija tie, kuriem to vajadzēja ( ne pienākuma pēc, nē, bet tas būtu tikai pats par sevi saprotams solis) izdarīt vieniem no pirmajiem - Motosporta federācijas prezidents un motokrosa komisijas vadītājs, kuri laikam uzskatīja zem sava goda kaut vai telefoniski apsteikt uzvarētāju un viņa ģimeni (no Motosporta federācijas piezvanīja Ņina Birjukova, kura, būdama ārzemēs, par Paula uzvaru uzzināja no...Francijas motosporta federācijas nevis, piemēram, no savas federācijas motokrosa komisijas vadītāja vai federācijas preses sekretāra; viņa būtu atradusi iespēju uzzināt rezultātus un piezvanīt pat tad, ja atrastos uz mēness). Nav jau tāpēc visās motokrosa trasēs jāizkar Valsts karogus un jālūdz jaunā čempiona audience pie Valsts Prezidenta, taču vienkārši un cilvēcīgi apsveikt - tas taču būtu tikai cilvēcīgi, vai ne? Vai varat iedomāties situāciju, kad kāda sporta veida federācijas prezidents un konkrētas sporta disciplīnas vadītājs kaut telefoniski un kaut ne tajā pašā dienā neapsveic pasaules čempionu (kaut arī junioru) savā sporta veidā? Tagad varat. Skumji, ka tā var notikt.