Nepateiktais par ... Matsu Hummelsu
Dortmundes "Borussia" centra aizsargs Matss Humelss guva vienus no skaistākajiem vārtiem Pasaules kausa finālturnīrā. Tajā 1/4 fināla mačā ar Franciju viņa vārdu nācās pieminēt biezāk nekā daudzu citu abu komandu futbolistu vārdus. Ja nu vienīgi vēl Karims Benzemā tika piesaukts tik pat bieži, taču arī tas gandrīz vienmēr bija Hummelsa sakarā - Vācijas izlases cetra aizsargs vismaz 3-4 reizes neļāva pretinieku uzbrukuma līderim izdarīt precīzu sitienu. Par Hummelsa futbolista gaitām ir pateikts un uzrakstīts daudz, bet, piemēram, par viņa vecākiem un īpaši par viņa mammu...
Vai jūs ziniet, ka Matsa Hummelsa vārds viņam dots par godu slavenajam zviedru tenisistam Matsam Vīlanderam? Droši vien, ka ziniet. Bet vai jūs ziniet, ka Matsa mamma Ulla Holthofa ir viena no pazīstamākajām sporta žurnālistēm Vācijā, turklāt viņa darbojas tieši futbolā un kļuva par pirmo sievieti, kas Vācijā TV tiešraidē komentēja futbola spēli? Pirms dažiem gadiem viņu pat nosauca par "Vācijas futbola mammu".
Bērnībā mamma audzināja Ullu tā, lai viņa būtu ģimenes pavarda sargātāja - daudzi noteikti zina, ko nozīmē "trīs K" (Kinder, Kuche, Kirche - bērni, virtuve un baznīca) sievietes ģimenes dzīvē. Tik traki Hothofu ģimenē nebija, taču Ullai nebija arī viegli izrauties no mammas uzskatu ielenkuma (ģimene dzīvoja mazā miestiņā Reinas-Vestfāles laukos). Ulla ļoti daudz lasīja, viņa daudz laika pavadīja baznīcas bibliotēkā (mamma domāja, ka baznīcā...), viņa sekoja futbolam un viņai patika vietējās komandas futbolisti. Pārcēlusies jeb pat aizbēgusi uz tuvāko mazpilsētu, Ulla iekārtojās par stažieri reģionālā laikraksta "Westdeutsche Allgemeine Zeitung" (saīsināti - WAZ) sporta nodaļā, kur izcēlās ar milzīgu centību un aizrautību. Lieki teikt, ka sportā un konkrēti futbolā viņa daudz, ko nesaprata, nereti par viņas rakstiņiem kolēģi tikai pasmīnēja, taču vietu redakcijā viņai palīdzēja saglabāt laimīga sakritība - proti, vienam no tā laika laikraksta izvedējiem uzvārds arī bija Holthofs, redakcijā viņu neviens nebija redzējis, taču domāja, ka Ulla ir kāda viņa radiniece... Tajā laikā Ulla iepazinās ar vietējo futbolistu Hermani Hummelsu. Drīz viņi apprecējās, ģimenē piedzima divi dēli - vispirms Matss, bet tad Jonass (pašreiz spēlē Unterahingas komandā 3. līgā un arī ir centra aizsargs).
Ullas karjera strauji gāja augšup - viņa tika izdevumā "Welt" un televīzijas kanālā ZDF. 1994. gadā viņu neiekļāva ZDF kanāla komandā, kas devās uz Pasaules kausa finālturnīru (Matsam toreiz bija 5 ar pusi gadi) un Ulla aizgāja no darba, taču jau drīz vien viņu uzaicināja strādāt lielākajā Vācijas sporta TV kanālā DSF, turklāt viņa kļuva par galveno redaktori. Futbols joprojām bija viņas galvenais un vienīgais sporta veids un Ulla kļuva par pirmo sievieti Vācijā, kura TV tiešraidē komentēja futbola spēli.
Vācu kolēģi joprojām nereti atceras, kā Ulla reiz nokaitināja Oto Rehāgelu, kurš vēlāk veltīja viņai atzinīgus vārdus, taču Rehāgels nebija vienīgais treneris vai futbolists, kuri ilgi nespēja pieņemt, ka viņus kritizē (pamatoti) vai savu atšķirīgo viedokli par viņiem un komandu izsaka ... sieviete. Nācās pieņemt.
Matsa Hummelsa tēvs pēc spēlētāja karjeras beigām sāka strādāt par treneri Ķelnē, bet tad viņu uzaicināja Minhenes FC "Bayern", tā ka patiesībā Matss ir FCB audzēknis un viņam būtu vajadzējis spēlēt Vācijas titulētākajā klubā, taču viņš tajā aizvadīja tikai vienu spēli laikā no 2007. līdz 2009. gadam (spēlēja otrajā komandā). Humelss vēl bija jauns, droši vien, ka nākamajās sezonās viņš būtu iekļuvis pirmajā sastāvā, taču viņš negribēja gaidīt. 2012. gada pavasarī par pusaudžu komandas treneri un jauniešu komandu koordinatoru Matsa tēva vietā pēkšņi iecēla Štefanu Bekenbaueru, kas ir slavenā 'Kaizera Franca" jeb Franca Bekenbauera dēls. Viņa sakarā vācu kolēģi jokoja, ka daba visos viņa iespējamajos talantos ir kārtīgi atpūtusies... Tā sauktā "draugu būšana" pastāv arī tur. Hermanim Hummelsam nācās aiziet, taču galveno viņš jau bija paveicis - izaudzinājis dēlu, kurš jau bija kļuvis par Eiropas U21 čempionu un kuru jau uzskatīja par vienu no talantīgākajiem jaunajiem centra aizsargiem Vācijā, kuru jau bija noskatījis Joahims Lēvs un kurš jau spēlēja viņa vadītajā Vācijas izlasē. Matsa pāriešana 2009. gada vasarā uz Dortmundes "Borussia" (kopš 2008. gada janvāra viņš bija izīrēts Dortmundes komandai un jau bija iedzīvojies tajā) notika tāpēc, lai tiktu beidzot spēlēt Bundeslīgā, bet vēlāk par atgriešanos Minhenē vairs nevarēja būt nekādas runas jau minēto ar Matsa tēvu saistīto notikumu dēļ. Starp citu, attiecībā uz Matsa vietu laukumā starp vecākiem esot bijušas diezgan vētrainas diskusijas un vācu kolēģi pat uzskata, ka arī tās ietekmēja Ullas un Hermaņa šķiršanos. Mamma uzskatīja, ka Matsam, kurš karjeras sākumā bija uzbrucējs, bet kuru tēvs pārveidoja par centra aizsargu, jāspēlē centra pussarga vai balsta pussarga nevis centra aizsarga pozīcijā. Aizvadītajā sezonā Matss tika atzīts par Bundeslīgas labāko centra pussargu un viņš bija viens no labākajiem arī Pasaules kausa finālturnīrā. Ne velti Luī van Gāls tieši Hummelsu minēja kā vienu no pirmajiem, kuru viņš gribētu redzēt "Manchester United" rindās. Laikam jau tēvam tomēr bija taisnība...
Ulla savulaik bieži ņēma Matsu un Jonasu uz DSF televīziju, abi brāļi jau kopš 4-5 gadu vecuma bija cieši saistīti ar futbolu un viņu mīļāka rotaļlieta bija futbola bumba. Tagad vairāki DSF žurnālisti ar lepnumu atceras, kā satikuši Matsu vēl tad, kad tas "staigājis zem galda".
Tikai pirms paša spēles sākuma Pasaules kausa 1/8 finālā starp Vāciju un Alžīriju pēkšņi kļuva zināms, ka Vācijas izlases sākumsastāvā nebūs Matsa Hummelsa. Nekādu ziņu par kaut kādu savainojumu nebija, arī pirmsspēles iesildīšanās laikā Matss nebija guvis savainojumu, jo jau tad varēja novērot, ka viņa nav starp tiem, kuri ies starta vienpadsmitniekā. Ulla jau iepriekšējā vakarā zināja, ka Matss ir nedaudz saaukstējies un diezin vai nākamajā dienā spēlēs, taču apzināti to noklusēja. Viņa nolēma paturēt slikto ziņu tikai sev un lieki nevienu nesatraukt. Tas taču bija viņas dēls.