Oskars redzēs Stenliju...

Līdz septiņdesmito gadu otrajai pusei bija kārtība, ka uz Stenlija kausa tika iegravēti tikai to hokejistu vārdi, kas ir aizvadījuši play off spēļu karuseli. Tagad šī kārtība ir mainīta. Ja hokejists sava kluba sastāvā regulārajā sezonā ir aizvadījis vismaz pusi no spēlēm (41), tad tālākās veiksmes gadījumā viņa vārdu noteikti varēs meklēt uz sudraba kausa – pat, ja viņam izslēgšanas spēlēs nav tikusi dota iespēja uzspēlēt. Tādā situācijā šobrīd ir mūsu Oskars Bārtulis. Sezonā viņam iekrājušās 53 spēles, bet play off laikā latvietis izgājis laukumā tikai pirmās sērijas divos mačos. Treneri pagaidām uztic spēli pieredzes bagtājiem un mūsu aizsargs ir nolikts rezervē. Te gan jāpiemin, ka Bārtulis nav kaut kur nobīdīts malā vai fārmklubā – viņš ir Filadelfijas Flyers septītais aizsargs. Ja kādam būs savainojums, Oskars būs pirmais, kam dos iespēju spēlēt. Viņš ir kopā ar komandu un piedalās treniņu procesā, kas, jāatzīst – play off laikā ir visai nosacīts rituāls:
- Līderiem laukumā ir lielas slodzes, tāpēc viņiem bieži vien treneri dod atpūtu. Man kā rezervistam treniņos ir jāprot aizpildīt šos robus – kad tiek slīpētas izspēles, esmu uz ledus. Tas nozīmē – ja komandai vajadzēs piespiedu maiņu, man nebūs problēmu ielekt sastāvā, jo viss ir zināms, - tā par savu pašreizējo statusu saka Oskars Bārtulis.

Hokeja līdzjutējiem vajadzētu mazliet novērtēt šīs situācijas unikalitāti, jo, nu mums ir spēlētājs, kura komanda ir tikai četru uzvaru attālumā no Stenlija kausa. Piemēram, latvieši šajā ziņā ir priekšā pat krieviem, jo neviens no šīs valsts profesionālajiem hokejistiem, nav atrodams ne Filadelfijas, ne Čikāgas komandas sarakstos. Vēl pagājušajā vasarā Oskars runāja, ka centīsies izmantot sev doto iespēju NHL laukumos, jo kluba menedžeris Pols Holmgrens to esot solījis. Sanāca vēl labāk – Holmgrens ne tikai turēja vārdu, bet piedāvāja pēc pirmā mēneša Oskaram pagarināt līgumu ar Flyers sistēmu, dodot viņam labas garantijas uz turpmākajiem trīs gadiem. Šis līgums būs spēkā no jaunās sezonas un tā kopējais apjoms ir 1,8 miljoni dolāru jeb vidēji 600 000 dolāru sezonā. Var teikt, ka Oskaram bija labi padomdevēji, jo citos gadījumos gan pats hokejists, gan viņa aģents mēģinātu izspēlēt dažādus trumpjus ar domu – izspiest no komandas pēc iespējas vairāk. Tagad tā nenotika un Bārtulis ieguva labāko, ko viens jauns hokejists var NHL saņemt – garantētu vienvirziena līgumu. Vai Oskars tiešām ir tik slikts, ka nespēj izkonkurēt šobrīd kādu no vecajiem? Nav runa par sliktumu, bet gan par treneru pārliecību. Pieredze NHL laukumos ir liela priekšrocība un šajā ziņā latvietim nav daudz argumentu – kur nu vēl situācijā, kad esi no fārmkluba ielecis komandas pēdējā vagonā, turklāt, pratis tur izkarot vietu starp septiņiem Flyers aizsardzības spēlētājiem. Ja Filadelfija dancotu pēc Šuplera stabules, tad septītais aizsargs katrā spēlē tiktu laukumā. Taču Flyers galvenais treneris Laviolē ir pretējā stila pārstāvis – viņš pārsvarā tur uz ledus četrus vīrus (Prongeru, Timonenu, Karlu, Koburnu) un tos divus citus (Krajičeku un Parentu) tikai piespēlē... Šajā ziņā Oskars ir gan tālu, gan tuvu no pamatsastāva, taču vienalga – viņš ir pirmais, ko sauks palīgā. Cik daudz hokejistu pasaulē šajās dienās gribētu būt Filadelfijas Flyers septītie aizsargi? Ticiet, daudz, ļoti daudz...

Finālsērijā favorīti ir Čikāga, par ko liecina regulārās sezonas statistika. Taču – ja vadamies tikai pēc šiem skaitļiem, tad Filaldefijai varbūt nemaz nebija jāspēlē play off spēlēs. Atcerēsimies, ka viņi tikai pēcspēles soda metienos sezonas pēdējā mačā pārspēja Ņujorkas Rangers un tas Flyers deva vietu Stenlija kausa izcīņā. Pēc tam bija iespaidīga pirmās kārtas uzvara pār Ņūdžersiju, tad pilnīgi neticamā izglābšanās pret Bostonu, kad sērijas gaitā tika zaudēts ar 0:3 un tagad – pie vietas nolikti citi Austrumu konference nemiera cēlāji no Monreālas. Līdz finālam nenonāk nejauši kājāmgājēji, Flyers tur ir pelnījuši būt, turklāt, komandas sastāvs nebūt neatgādina hokeja pabiras un pelavas. Būs kārtīga klapēšanās. Mums prieks, ka tur blakus ir arī viens latvietis! Stenlija kausu viņš noteikti redzēs ļoti tuvu, cits jautājums – vai pacels... Mums par savējo vajadzētu būt pārliecinātam! Jo, kurš gan cits – ja ne Oskars? Pēdējoreiz lielā hokeja parāde Filadelfijā bija pirms 35 gadiem, Čikāga savus nākamo iespēju gaida jau 49 pavasarus. Teikt, ka abas komandas ir nocietušās, nozīmē - nepateikt neko. Tās vienkārši deg un liesmo nepacietībā! Kauss gan ir tikai viens...