Latvijas hokejistu TOP 30. Pēc Manheimas
Laiks rit strauji uz priekšu un diemžēl Rodrigo Laviņš vairs nav 19 gadus vecs ''gurķis'', kā tas bija 1993. gadā Bledā. Kur Oļega Sorokina - tagad jau triju bērnu tēva - un Ģirta Ankipāna - nu jau gadu vecas meitas tēva, nemaz nebija. Ģirts tad vēl svaidījās starp - gribu spēlēt un tādēļ pamatīgi trenēšos un - kāpēc man jāskrien kross.
Latvijas hokejs šobrīd atkal ir krustcelēs. Kad vairāki iepriekšējo gadu līderi sasnieguši ne gluži hokeja pensijas vecumu, bet dažādu motīvu dēļ izlasei vai nu uz laiku, vai pavisam teikuši ardievas. Kurš gan var garantēt, ka Sorokinam, Laviņam, Ankipānam un pat dzelzs Skrastiņam jau nav bijis pēdējais pasaules čempionāts?
Manheimā kāds gudrs vīrs teica, ka tā esot pēdējā muļķība - atteikties no spēlēšanas pasaules čempionātā. Šoreiz tas tika teikts Sorokina sakarā. Un runātājs bija kā avotā paskatījies: ''Dinamo'' arī Oļegam neko nepiedāvā... Pat viedais Pols Teofanuss 2006. gadā ieteicis Artūram Irbem spēlēt pasaules čempionātā. Ja arī turpmāk gribi spēlēt augstākajā līmenī.
Skaidrs, ka tiem, kas bija Manheimā, bija lielākas iespējas šajā topā nopelnīt plusus un mīnusus. Jo arī hokejā mēdz būt kā dzīvē: kā no acīm prom, tā no sirds ārā. Šoreiz izvēlēties un rindot spēlētājus topā bija grūtāk, nekā citkārt. Pasaules čempionātā tomēr bija septiņi debitanti: atstāt ārpusē pasaules čempionāta dalībnieku, bet topā saglabājot kādu pusveterānu? Turklāt, ja tāds Ozoliņš šajā laikā nemaz nav spēlējis!
Gan jau kādreiz būs arī nākamais TOP30. Bet droši vien ne jūnijā, kad jāēd zemenes un arī ne jūlijā, kad meistari tikai vilks kājās slidzābākus. Aiz spēlētāja uzvārda + un - rāda viņa kāpumu rangā vai kritumu.
1. Kārlis Skrastiņš (0).
Kārlis šosezon bija mūsu vienīgā pilnā vērtība NHL. Labā atmiņā arī viņa izcilā spēle pirms gada Bernē. Varbūt Vācijā Znaroka un Vītoliņa brigādei visvairāk pietrūka tieši viņa?
2. Edgars Masaļskis (0).
Neesmu ''Dinamo'' akcionāru padomdevējs, taču, ja ''Dinamo'' saviem vārtiem meklē citu sargu... Piedodiet, tāds hokejs mums var arī būt nevajadzīgs. Manheimā Edgars nebija ģēnijs, bet 91,43 procentu atsisto ripu un 2,76 ik spēlē ielaisto ir normāls rādītājs. Mums varenajā 2000. gadā Irbem bija 2,43 un 90,6, bet 2003. gadā Turku - 3,00 un 90,1.
3. Jānis Sprukts (+8).
Labs pasaules čempionāts. Pērn Bernē Sprukts spēlējas bez ripas vārtos, šogad - divi vārti, pieci punkti un otrs labākais mikromačs izlasē - 7:2. KHL esam pieraduši, ka Sprukts uzvar iemetienos, arī pasaules čempionātā Jānis bija viens no pašiem labākajiem (37 no 59). Gudri un pašaizliedzīgi spēlē mazākumā.
4. Sandis Ozoliņš (0).
Mēģināju vizuāli iedomāties Ozo Manheimā. Pat ar sāpošu elkoni viņš varētu daudz dot Latvijas izlasei. Bet, ja nu reiz izlasei pateiktas ardievas, tad mums atliek tikai iedomāties, kā būtu, ja būtu. Jācer, ka viss atkal būs ''Dinamo''.
5. Kaspars Daugaviņš (+14).
Manheimā Daugaviņš bija zirgā, parādot tās kvalitātes, ar kurām cer tikt Otavas ''Senators''. Enerģijas uzbrucējs enerģiski iemeta pirmo ripu itāļiem un arī metiens vairākumā bija skaists un precīzs. Ir pamatotas
cerības, ka savā hokejista CV neaprobežosies ar vienu spēli NHL. Jābūt vairāk!
6. Mārtiņš Karsums (+11).
Spēle ar Zviedriju parādīja, ka Karsumā iekšā joprojām sēž vecais labais Mežonis. Pret Čehiju mums viņa trūka - pat pēc pamatīgas masāžas un špricēm Mārtiņš nevarēja paslidot. Sliktākais, kas hokejistam var būt - cirkšņa sastiepums. Visvairāk vārtu, labākais lietderības koeficients, labākais mikromačs - 8:2. Tā turpināt NHL!
7. Artūrs Kulda (+16).
Beidzot bija iespēja klātienē samērot jauno talantu ar Pujacu, Reķi, Sotnieku... Pērn Bārtulim Bernē vajadzēja laiku, lai no NHL laukumiem un pārlidojuma pielāgotos Eiropai. Kulda atlidoja, Latvijā daudziem par lielu pārsteigumu intervijā runāja krieviski, bet laukumā darbojās pārliecinoši, ātri, ar izdomu. Artūra piespēles ir tikpat straujas kā kanādiešiem. Ja vien netraucēs aizņemtība pamatdarbā, Kulda uz ilgiem gadiem var kļūt par izlases aizsardzības balstu.
8. Arvīds Reķis (-1).
No izlases pirmā aizsargu pāra spēlētāja prasa vairāk, nekā Reķis Vācijā deva. Iemeta svarīgu ripu vairākumā Itālijai, bet aizlaida arī Rolineku pretuzbrukumā, kad vairākumā zaudējām otros vārtus pret čehiem. Tāpat kā vēl vairāki gados ne tik jaunie spēlētāji izskatījās noguris, spēlējot divus vakarus pēc kārtas pa spēlei. Pirms čempionāta bija bažas, vai Arvīds kājas savainojuma dēļ vispār varēs spēlēt čempionātā. Pierunāja.
9. Herberts Vasiļjevs (-6).
Negribu piekrist tiem, kas uz pirmās maiņas centru lej kritiku par Latvijas neizteiksmīgo spēli pret Šveici un varbūt visā čempionātā kopā. Znaroks gan jau sāk kost elkoņos, kas notiks, kad Vasiļjevs beigs spēlēt - centra uzbrucēji mums ir deficīts, turklāt labākais no viņiem pamatdarbā spēlē pa maliņu. Ja komanda gandrīz vienprātīgi ievēl par kapteini!
10. Oskars Bārtulis (0).
Lai gan sezonas beigas rit ''Flyers'' rezervē, Osis ir vienīgais no latviešiem, kurš šopavasar var dzert šampanieti no Stenlija kausa. Vankūverā apliecināja savu NHL klasi un piederību Latvijas izlases kodolam..
11. Ģirts Ankipāns (-7).
Pēc Vankuvēras ir spēlējis maz, bet neba tādēļ jāmet ārā no pirmā duča. Vietu tur saglabā par divām ripām gada svarīgākajā turnīrā un par ripu Ešam starp kājsargiem.
12. Mārtiņš Cipulis (0).
Mārtiņš Manheimā strādāja kā zirgs, bet ripas vārtos nekrita. Izlases rekordists metienos (20), taču tikai viens gols. Metiens straujš un spēcīgs, bet laikam jau pretinieku vārtsargiem gaidīts. Pirmās maiņas motors. Kanādieši vien pret Mārtiņu nopelnīja trīs noraidījumus, bet izlases bijušais treneris Haralds Vasiļjevs cēsnieku slavēja kā vienu no izlases labākajiem uzbrucējiem.
13. Georgijs Pujacs (-7).
Pujacs nav eņģelis un katrā spēlē vismaz vienu reizi iekrīt izvēloties nepareizu pozīciju, kaut viņa trumpis tieši ir pozicionāla spēle. Saņēma Znaroka pārmetumus par pirmo golu pret čehiem - redzot, ka Ņiživija vadītā ripa kaut kur iestrēgst, Pujacs metās palīgos, kaut vajadzēja ieslēgt atpakaļgaitu.
14. Oļegs Sorokins (-1).
Play-off ''Dinamo'' vērtīgākais aizsargs. Žēl, ka neredzējām Manheimā, toties komentāri TV3 studijā esot bijuši brīnišķīgi. Negribu jau teikt: ''Sveiks, kolēģi!''
15. Aleksandrs Ņiživijs (-1).
Ņiživijs ir karalis pretinieku zonā. Ja ir svaigs. Negribu apgalvot, ka Saška nemaz nespēlē aizsardzībā, bet tur azarta ir mazāk nekā pretējā zonā. Saspēli meistars veido labi, bet, ja pirmajam piecniekam nesokas vairākumā un, ja vispār maz ripu vārtos... Kopā ar aizsargiem tikai četras! Daudz tas nav.
16. Guntis Galviņš (0).
Manheimā aizvadīja labu turnīru, atgādinot ziemas ''Dinamo'' Galviņu. Varbūt brīžiem prasījās vairāk riska, bet izejot trijatā pret diviem - piespēli un nevis metienu, bet lielu uzbraucienu nav pelnījis. Drīzāk otrādi.
17. Kristaps Sotnieks (+1).
Uz aci Sotnieks ir labs, sliktu spēlētāju Irbe nemaz nerekomendētu savai organizācijai NHL. Daži spēlētāji un treneri tam pievērš maz uzmanības, taču Manheimā Sočam atkal zaudēts mikromačs ar 1:5 un mīnus četri lietderība. Tā nav tikai statistika. Piedalījās pirmo vārtu zaudējumā čempionātā un vēlāk tikai grozīja galvu, ka šogad laikam no mīnusiem ārā netikšot.
18. Rodrigo Laviņš (-3).
Piedod, kaimiņ! Jaunie rangā iet garām. Bet tev būs atkal iespēja viņiem ''Dinamo'' spēlēs parādīt, kur vēži ziemo.
19. Gints Meija (+5).
Meija lēnam, bet pacietīgi laužas iekšā Latvijas izlasē. Manheimā iemeta jau pirmajā mačā, atzīstot, ka blakus stāvējusi arī veiksme. Ar savu attieksmi un hokeja mīlestību arvien vairāk ceļas arī Znaroka acīs. Pasaules čempionātā likās, ka trio Meija - Džeriņš - Dārziņš saprotas labāk nekā Rēdlihs - Džeriņš - Dārziņš.
20. Jēkabs Rēdlihs (0).
Potītes sasituma un arī slimības dēļ varbūt nemaz nevajadzēja būt Manheimā. Pret Kanādu parādīja, ka viņa stiprā puse ir ķermeniska spēka spēle, turklāt noteikumu robežās. Pret Itāliju - divi nevajadzīgi noraidījumi, kādi Znarokam nepatīk. Kopumā parādīja, ka var spēlēt Latvijas izlasē. Arī uzbrukumā. Ne gluži kā universālis Ireks Gimajevs PSRS izlasē, taču pieņemami.
21. Aleksandrs Jerofejevs (+9).
Manheimā visi četri zaudētie vārti, spēlējot mazākumā, un +4 lietderība. Mazliet pietrūkst veiklības, kā zaudējot vārtus pret zviedriem, taču visā visumā labi aizvadīts čempionāts. Tā beigas Jerofejevs spēlēja uz špricēm. Ar negatīvām darbībām acīs nekrita, kas uzskatāma par uzslavu.
22. Juris Štāls.
Manheimas lielais pārsteigums. Par darba spējām nekad nav bijis šaubu, bet mačā ar Šveici Juris ņem un pie apmales uztaisa pirueti, rezultatīvi piespēlējot Meijam. Mačā ar Zviedriju izmežģīja plecu, un čempionāts bija beidzies. Noteikti pietrūka spēlē ar Čehiju.
23. Lauris Dārziņš (-15).
Man Manheimas Lauris nepatika. Spēlēja bez uguntiņas un vienīgie vārti arī bija veiksme. Kur šoreiz viņš nemaz nebija nopelnījis.
24. Miķelis Rēdlihs (-14).
Pasaules čempionātā samocītas sezonas beigas. Laikam jau hokeju nevar spēlēt, domājot par kaut ko citu.
25. Krišjānis Rēdlihs (-4).
Ļoti nelīdzsvarota sezona. Droši vien būtu augstāk, ja nedabūtu dumju savainojumu Latvijas čempionāt spēlē.
26. Roberts Bukarts (0).
Nu ļoti labs gola ņuhs! Gan jau būs arī ripas pasaules čempionātos.
27. Raitis Ivanāns (-5).
Spēles laiks Raitim Losandželosā šogad strauji sarucis un retums nebija mači, kad ''Kings'' iztika bez latviešu policista. Būtu interesanti Raiti redzēt Rīgā. Kā hokejistu.
28. Sergejs Pečura.
Ir potenciāls, ir gribēšana. Ja būs ''Dinamo'', var augstu kāpt.
29. Māris Jass.
2006. gada pasaules čempionāta dalībnieks nemaz nebija izlases kandidātu sarakstā, bet palēnām vien nokoda savus konkurentus, izmantot, pirms turnīra nopelnot septītā aizsarga pozīciju. Spēlēs pret Šveici un Kanādu varbūt dažbrīd nepieņēma pareizākos lēmumus, taču pierādīja, ka t.s. otrā ešelona aizsargi mums nemaz nav tik slikti.
30. Mārtiņš Raitums.
Pēc peripetijām personiskajā dzīvē Raitums šosezon spēja Anglijā pacelties un pārbaudes spēlēs un pasaules čempionātā parādīja, ka aiz Masaļska nav caurums. Nākot uz maiņu pret Kanādu, sākumā šķita, ka Mārtiņš var atkārtot Rīgas 2006. gada antirekordu, kad, nomainot Naumovu, 44 minūtēs netvēra astoņas ripas. Šoreiz pirmais gols bija mazliet neveikls un otra ripa iespurdza starp kājsargiem, bet tas arī bija viss.
+4 [+] [-]
Bet jaatdziist, ka uguntinja aciis PČ bija retajam...
+4 [+] [-]
Nezinu, nekad nebiju sevī ievērojis kādu nepatiku pret viņu, bet, nez kapēc, man vienmēr liekas ka viņu par daudz ceļ gaisā.
+1 [+] [-]
+8 [+] [-]
Norakstīsim šo negadījumu uz Jāņa aklo mīlestību pret 79.gadā dzimušajiem hokejistiem.
+5 [+] [-]
Tikai nez kāpēc mēs esam piedzīvojuši kārtējo bālo Pasaules čempionātu Latvijas izlases izpildijumā?
-1 [+] [-]
Ja tā notiktu,tad tajā dienā, kad es kļūtu par RD īpašnieku, šis klubs tiktu likvidēts. Diez cik ilgi šis klubs eksistētu,ja šim klubam naudu būtu jadod no RD akcionāru (Savicka, Priedes un Rumpīša) kabatas?
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Pirmām kārtām,lai beidzas teātris dažu mūsu cienijamo sporta žurnālistu izpildijumā. Kā izteicās viens SC lietotājs-kopš P.Skudra sāka ignorēt Latvijas sporta žurnālistus, tā šie sporta žurnālisti izbeidza runāt par lietas būtību un reāliem apstākļiem Latvijas hokejā, jo baidās palikt bez dienišķās maizes.
Ir arī otrkārt un pat treškārt, bet nav jēga te ko baigi analizēt,jo no manis rakstītā LV hokejā tāpat diži nekas nemainīsies.
+6 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Skatos,ka tagad ir moderns jājamzirdziņš (un ne tikai sportā)-nav naudas.
Bet kad šī nauda bija,vai tad LV sportā bija kaut kāda noteikta stratēģija,kas vestu uz LV sporta attīstību?? Un Tu domā,ka ja pēkšņi LV sportā kāds labvēlis investētu lielu naudu,tad sāktos sporta veidu liela attīstība,jo federācijās no atvilknēm tiktu celti ārā naudas trūkuma dēļ noslēptie attīstības plāni?
Man šķiet,ka nenotiktu nekas tamlīdzīgs, jo mūsu sporta dzīves vadītāji līdz šim ir dzīvojuši pēc principa-dodiet naudu,un tad mēs sāksim domāt kā to izlietosim. Kaut gan vajadzētu būt otrādi.
Strausa doma nav nemaz tik slikta, jo ja Kirovs no pašiem pirmsākumiem būtu sācis LV hokejā attīstīt kādu noteiktu sistēmu,tad patreizējā naudas krīze tai lielu launumu nebūtu nodarijusi.
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]