Kā top hokeja izlase un vai to veido Lipmans?

Bet reālo darbu veic pavisam citi cilvēki un, ja Lipmans kaut ko mēģina dzēst, tad tas ir tas, ko viņš pats aizdedzinājis. Vai arī dedzina "jaunu hokeja kūlu", kura būs jādzēš pēc gada vai kādu citu reizi. Proti, izteicieni, ka visi nav tik godīgi kā Sprukts, kurš godīgi pasaka, ka ir noguris un nevis slēpjas aiz savainojumiem vai slimībām. Nenosaucot konkrētus uzvārdus, Kirovs praktiski apvaino visus, kuri dažādu iemeslu dēļ šopavasar nevar vai negrib spēlēt izlasē. Sākot ar Ozoliņu, Reķi, Bārtuli, K. Rēdlihu, Pujacu un beidzot ar Karsumu un Dārziņu. Ej nu tagad un pārbaudi, kurš no viņiem tiešām slims un kurš tikai par tādu izliekas? Pirms viena no pasaules čempionātiem jau saņēmu kompetentu un pieredzējušu speciālistu atzinumus, ka "ar šādu savainojumu jau parasti spēlē", bet beigās izrādījās, ka slimnieks nebūt nav bijis simulants. Vienu no šajā septiņniekā minētājiem Lipmans laikam tomēr dabūs ierindā, taču vismaz Pujaca gadījumā viņš pats nošāvis greizi. (Lasīt - Izlases jaunās un vecās sejas.)

Kirovam allaž bijusi liela vēlēšanās būt visiem hokeja caurumiem par tapu un izrādīt, cik viņš vieds un tālredzīgs. 2011. gadā toreizējais izlases GM Ozoliņš gribēja ieviest sistēmu (bija ieviesis?), ka valsts izlasē neviens nespēlē naudas un prēmiju dēļ. Hokejisti tam piekrita, jo klubos saņem pietiekami daudz, taču 2011. gada 7. maijā Kirovs Košicē izskrēja no Latvijas izlases ģērbtuves ļoti apmierināts - esot apsolījis spēlētājiem prēmijas un nu Baltkrieviju saraušot gabalos. Sarāva ar'. Bet ne jau tūkstoša vai divu tūkstošu dolāru dēļ. Todien komanda būtu piebeigusi pat Kanādu. Ja vajadzētu. Tāds bija noskaņojums. Bet Kirovs ar savām vecajām metodēm - sīkajām prēmijām - sačakarēja visu Ozoliņa iecerēto revolūciju. Pērn, kad Helsinkos atkal dega pakaļa, Kirovs atkal sasolīja prēmijas. Ja izlase noturēšoties elites grupā! Nu pēc gada viņš ir neizpratnē: par ko gan lai es maksāju prēmijas? Par to, ka saglabā tikai vietu grupā? Bet ne par Lipmanu šis stāsts. Kā tad tiek veidota Latvijas izlase?

Dažs labs un hokejā pat šo to zinošs "SA+" lasītājs dzīvo ļoti virtuālā realitātē un pēc "Dinamo" un izlases kandidātu četru dienu nometnes Piņķos atļāvās apgalvot, ka nu jau gan LHF ielīdusi "Dinamo" ānusā... Kaut šīs četras dienas kopdarba abām pusēm bija ļoti noderīgas. "Dinamo" treneri pārbaudīja, ko pēc sezonas spēj vairāki tuvākie kandidāti, savukārt LHF izdarīja to pašu ar izlases kandidātiem. Un secināja, ka uz izlases oficiālajiem treniņiem Ozolniekos netiek aicināti uzbrucēji Vilkoits un Biezais ("Dinamo" izīrēti/nosūtīti uz Somijas Mestis līgas klubu "Jokipojat"), kā arī aizsargi K. Lipsbergs, Siksna, K. Freibergs (pēc spēka Vācijas 3. līga). Kā jūs domājat, kā izlases kandidāti nojauta, ka viņiem jāierodas/viņi drīkst ierasties nometnē un piedalīties 3. aprīļa spēlē? Ja izlases treneru vēl nav Rīgā? Elementāri! Viņus uzaicināja, kā arī 3. aprīļa spēlē pirmo vētījumu veica Latvijas izlases GM Māris Baldonieks. Starp citu, arī pietiekami pieredzējis treneris, bija Beresņeva palīgs 1997. gada čempionātā, arī 1996. gadā Eindhovenā utt.
Uz 7. aprīļa treniņu Ozolniekos tika uzaicināti šādi spēlētāji.
Masaļskis, Muštukovs, Cimermanis, Kalniņš;
Sotnieks, Porejs, J. Rēdlihs, Jaks, R. Kalvītis, Dīķis, Galviņš, Salija, M. Širokovs, Gipters, Saviels, Laviņš;
Kļaviņs, A. Ozoliņš, Brahmanis, Meija, A. Džeriņš, Bukarts, Bičevskis, Skvorcovs, Upītis, Kuzmenkovs, J. Straupe, Jekimovs, T. Andersons, Štāls, A. Širokovs, K. Jass - M. Lipsbergs - J. Ozoliņš.

Kāds "SA+" uzcītīgs lasītājs Abrags sadaļā "Jautā: Jānim Matulim" jautā: "Izlasīju un gandrīz aptaisījos! Ko tur dara Jaks, Cimermanis un KALVĪTIS??? LHF sviestā sagājuši??"

Nebūt nē! Oficiālo nometni sāk sešas pilnas maiņas un daži no uzaicinātajiem iecerēti tikai kā treniņu partneri, bet daži (kā Jaks) turas joprojām un varbūt spēlēs arī Minskā. 7. aprīlī Ozolniekos no izlases treneriem ir tikai Kūlens... Zirnis un Nolans vēl aizņemti pamatdarbos. Toties uz ledus kā vārtsargu treneris - Klodāns. Vēl viena nianse: burtiski tūdaļ pēc pirmā (viena!) treniņa ir jātiek skaidrībā, kurus ņemt līdzi uz pirmajām divām spēlēm Somijā. Te "Ēģiptes gudrie", protams, var sākt vaicāt, kurš muļķis gan šīs spēles ieplānojis? Mums galīgi nederīgā laikā! Redz, ir tāda organizācija kā IIHF, kas nu jau vairākus gadus pavasaros rīko Eiropas Izaicinājuma kausu, būtībā pārbaudes spēles pirms pasaules čempionāta. Neapstrīdu Kūlena kompetenci, taču tik ģeniāls nav neviens treneris, kurš pēc viena treniņa no sev nezināmiem (vai pamaz zināmiem) spēlētājiem izdarītu izvēli. Skaidrs, ka Somijas braucēju sarakstu veidoja Baldonieks.
Kā zināms, uz Somiju (1:5, 1:5) neaizbrauca Masaļskis, Sotnieks, Kalvītis, J. Straupe (savainojums), T. Andersons, K. Jass un J. Ozoliņš, bet pēc Muštukova savainojuma uz Somiju devās Cimermanis. Nevienu no abām spēlēm pats neredzēju, tāpēc nevaru spriest, ko kurš vērts. 14. aprīli LHF savā tviterī ziņo, ka izlases nometnē vairs nav Kļaviņa, Kuzmenkova un M. Lipsberga, bet klāt nākuši Cipulis, Saulietis, Indrašis un Mickēvičs; 15. aprīlī - turpat, ka ar izlasi vairs netrenējas T. Andersons, A. Ozoliņš, Brahmanis, Dīķis, Mickēvičs, R. Kalvītis un Cimermanis, bet klāt nākuši Punnenovs un A. Bērziņš. Tātad daži nav izturējuši konkurenci Somijā, bet dažam (Mickēvičs) pieticis ar vienu treniņu, lai treneri (nu jau arī Zirnis!) pārliecinātos, ka tomēr šis puisis neder. Viss vienkārši un elementāri: nāk labākie, kas brīvi klubos, sliktākajiem izlases treniņi beidzas. Tāda ir sportistu dzīve.

17. aprīlī pievienojas no Amerikas atbraukušie aizsargs Ševčenko un uzbrucējs R. Lipsbergs, LHF raksta, ka 18. būšot Vasiļjevs, bet no nākamās nedēļas (no 21.) - M. Rēdlihs, Daugaviņš, tuvākajās dienās - Dārziņš.

19. aprīļa spēlē ar Krieviju spēlē Kulda, bet savainojuma dēļ hokeja pavasaris beidzas Ševčenko.

22. aprīļa treniņā klāt ir gan Daugaviņš, gan M. Rēdlihs un Ņiživijs, kā arī Čehijā sezonu beigušais Bajaruns. Šeit vieta nelielai atkāpei. Vasiļjevs, Ņiživijs un Laviņš tiešām nebija Nolana plānos, kā vakar ziņoja Lipmans, bet, redzot, cik plāns sastāvs, uz šīs trijotnes uzaicināšanu uzstāja Baldonieks, turklāt ar nosacījumu: ja viņus (nopelniem bagātos veterānus!) aicinām, tad viņiem arī jāspēlē PČ. Protams, ja nav savainojumi vai slimības.

23. aprīlī treniņus vairs neturpina Kalniņš, Salija, Skvorcovs, Upītis, J. Ozoliņš un A. Širokovs. Viss vienkārši: septiņas uzbrucēju maiņas šajā posmā jau ir par daudz, bet atbrīvot kādu uzreiz pēc 1:0 uzvaras pār Krieviju... Nu nebūtu smuki.

24. aprīlis. Uz ledus ir Merzļikins, bet ar diviem treniņiem pieticis, lai treneri saprastu, ka vismaz šopavasar Bajaruns vēl nav konkurētspējīgs.

25. un 26. aprīlī spēles ar Franciju. Pēc tām Kūlens solījis atvadīties vēl no pāris spēlētājiem. Jo normālam treniņu procesam spēlētāju ir par daudz, turklāt 29. aprīlī Rīgā jābūt Gudļevskim, kura aģents nu ir mums zināmais Pols Teofanuss un par Kristera spēlešanu Minskā varētu tikt pieparsīta prāva apdrošināšana... Kaut kad tad pat 29. aprīlī jābūt arī Girgensonam un Ķēniņam, kura ceļi kopš 19. aprīļa uzvaras Šveices čempionātā nav īsti zināmi - it kā gribējis redzēt Vankūveru. 29. aprīlī solījies būt arī Nolans. Vai viņš būs tas, kurš pieņems lēmumu, kuri trīs (vai divi?) vārtsargi brauks uz Bratislavu. Pieci vārtsargi (Masaļskis, Muštukovs, Punnenovs, Merzļikins, Gudļevskis) nu jau ir par daudz...

P. S. Ja jums šis ieskats izlases veidošana deva kādu ieskatu aizkulisēs, ņemiet par labu. Ja nedeva, piedodiet autoram... Pēc neoficiālas informācijas K. Rēdlihs atteicis arī Lipmanam un šopavasar nespēlēs.