Dalhausers uzveikts, bet “viņam vēl daudz jāstrādā”

Protams, pārī Pļaviņš/Solovejs tieši Aleksandrs ir jaunais gurķis, jo viņam blakus ir olimpisko spēļu un Eiropas čempionāta medaļnieks, 2013. gada sezonas pasaules labākais aizsargs Mārtiņš Plaviņš, taču šobrīd pretiniekiem noniecināt Soloveju nav ne mazākā iemesla. Ja pagājušā gada nogalē izkapātā otrā vieta Dienvidāfrikā bija zināms apstākļu sakritības (krietni vājākas konkurences) rezultāts un Fudžou pretinieki domāja, ka gan jau šoreiz ar Sašu tiks galā, iespējams, īsti viņu nenovērtējot, turpmāk tāda vieglprātība vairs nav gaidāma, un jau nākamajā cīņā izslēgšanas turnīra otrajā kārtā pretinieki ar cepurēm nomētāt jau tomēr 23 gadus veco pludmales volejbolistu nemēģinās.

Pasaules ranga līderu Aleksandra Samoilova un Jāņa Šmēdiņa treneris Genadijs Samoilovs ir minējis, ka puika ir talantīgs un, lai atbalstītu talantu, viņš savulaik esot piedāvājis Solovejam kredītu treniņiem un sacensībām, kuru sportists dzēstu ar izcīnītajām prēmijām. Toreiz Aleksandrs atteicās. Šobrīd viņš ir nonācis blakus Pļaviņam arī bez kredīta, taču šī vieta ir tikai viena, un tā tiks dalīta ar teicamu zāles volejbolistu Hermanu Egleskalnu. Kā kalniešiem – izdzīvos spēcīgākais, un uz Riodežaneiro pretendēs tikai viens no viņiem.

Ko mēs vispār zinām par Soloveju? “Viņam ir labi fiziskie dotumi, garš augums,” savu aizbilstamo “Mārtiņa Pļaviņa Sporta klubā” raksturo treneris Aigars Birzulis. “Gana mērķtiecīgs, ar vēlmi strādāt un uzlabot savu sniegumu, manuprāt, prasīgs pret sevi. Ja aplūkojam atsevišķas volejbola spēles sastāvdaļas, katrā vēl ir daudz darāmā.” Gatavošanos sezonai Ventspilī patraucējusi pagrieztā potīte, kas radīja bažas pat pirmo divu sezonas sacensību Ķīnā kontekstā. “Viņam ir laba planējošā serve, bet vajadzētu agresīvāku un noturīgāku gremdservi. Bloka augstums apmierina, bet daudz darāmā ir vietas izvēlē un precizitātē. Uzbrukumā, var teikt – visos komponentos komponentos esam nedaudz par lēnu. Varbūt tas saistīts ar traumu, kas treniņos neļāva pabeigt to darbu, kas bija virzīts ātruma īpašību izstrādāšanai. Aizsardzībā vairāk vai mazāk apguvis to, kā jāspēlē atkāpjoties. Otrā piespēle arī ir diezgan laba, un laukuma izjūta ir normāla. Servju uzņemšanā visas komponentes viņam nostiprinās, jo uz viņu tiek daudz servēts. Tāpēc šīs iemaņas uzlabojas. Ja runājam par Fudžou turnīru, tad pirmajā spēlē diez kas nebija, servi ņēma diezgan neprecīzi, bet tālāk jau nedaudz labāk. Protams, daudz kas atkarīgs no tā, kā servē pretinieks. Šobrīd izskatās, ka lielākās problēmas sagādā agresīva planējošā serve.”

Tieši ar iespaidīgiem uzbrukuma sitieniem Fudžou tika piebeigts Pļaviņa “klients”, kopā ar Šonu Rozentālu pretendents uz pasaules spēcīgākā pāra statusu amerikānis Fils Dalhausers (abi Fudžou uzvarēja pagājušogad). Tomēr glorificēt šo volejbolista tehnikas sastāvdaļu Birzulis nesteidz: “Uzbrukumā viņš nav vienīgais gara auguma spēlētājs mūsdienu pludmales volejbolā. Mārtiņš pietiekami precīzi ceļ, tāpēc Aleksandrs uzbrukumā var sevi pietiekami labi realizēt. Tomēr, atskaitot Dalhauseru, vēl īsti nav stājušies pretī tādi pasaules klases bloķētāji. Tomēr jau Durbanas turnīrs parādīja, ka viņš pietiekami komfortabli jūtas uzbrukumā, bet viņš vēl nav nonācis līdz tādai situācijai, kad viņš tiks tā riktīgi blokā pieturēts. Taču ir, kur attīstīties arī uzbrukumā, jo augstumā un uzsišanā pa vienu vai otru vietu ir labi. Trūkst varbūt māņu sitiena, kurus varētu vēlēties labākus. Ir tikai viens labs izpildījums, bet tur vēl ir daudz darāmā.”

Kā karsts kartupelis pa muti jau visu ziemas sezonu viļāts Pļaviņa potenciālā pārinieka vārds. Šobrīd Mārtiņš spēlē ar Soloveju, bet padomā ir vasarā izmēģināt Aleksandra postenī Egleskalnu. “Visiem patīk šo jautājumu grozīt pa labi un pa kreisi, bet es nekādās diskusijās negribu izplūst,” par kutelīgo jautājumu runīgs nav Birzulis. “Jau esmu teicis, ka galvenais mērķis ir nokļūt līdz Rio spēlēm. Tāpēc jāskatās garākā laika posmā, un šobrīd izdarīt secinājumus pēc pusotra turnīra ir stipri pāragri, jo jebkurā variantā provēsim gan vienu, gan otru variantu ar skatu nākotnē. Kādu lēmumu noteikti pieņemsim pēc šīs sezonas, taču ne tikai mūsu, bet arī valsts uzdevums ir strādāt tā, lai divi Latvijas pāri nokļūtu Rio spēlēs. Situācijas sportā mēdz būt dažādas, mēdz gadīties traumas, un ir svarīgi, lai virknei spēlētāju būtu daudz punktu, kas neizbojātu pozīciju uz nākamā gada 1. janvāri, kad sāksies atlase olimpiskajām spēlēm.” Un, ja vēl izdotos atrast kādu labu aizsargu tam, kurš netiks duetā ar Pļaviņu...

Nākotne lielā mērā atkarīga no Soloveja paša. “Var tikai minēt, kā viss nākotnē attīstīsies,” ar prognozēm treneris nesteidzas. Vai viņš varētu būt labākais spēlētājs Latvijā, neņemos spriest, taču viņš varētu būt ļoti labs spēlētājs. Tikai jāstrādā.”