Dīvainais cerību saraksts

Vispār, šis saraksts nav godīgs, jo pasaulē būtu daudz tādu sportistu, kas jebkurā brīdī mainītos ar viņiem vietām. Tiesa, ja novērtējam – ko daba ir devusi šiem censoņiem, nākas tomēr atzīt, ka ne visi to pratuši izmantot, bet viens otrs to joprojām nenovērtē. Lūk, desmitnieks, kas šogad palaidušies, kam neveicas, kas netrāpīja, kas gaida un sapņo... Starp viņiem arī tādi, kas kaifo par zīli, nevis medni... Ļoti subjektīvi – kā viss, kas notiek uz šīs zemes. Kādam noteikti nepatiks, bet – kurš teica, ka visiem ir noteikti jāpatīk? Tāpēc jau rakstu – dīvainais cerību saraksts, nevis – antitops... Neviens no viņiem nav nedz anti-, nedz antiņš – drīzāk, viņi ir pamācošas parādības.

Andris Biedriņš

Laikam jau ir jāmāk būt par vienīgo savas valsts pārstāvi pasaules spēcīgākajā basketbola līgā (NBA), bet tajā pašā laikā neatrast savu vārdu starp mazās valstiņas labākajiem basketbolistiem. Pat starp izvirzītajiem kandidātiem – ne. Andris nav izturējis dažus pārbaudījumus, kas patiesībā būtu grūts uzdevums daudziem. Tiesa, viņam bija iespēja to pārbaudīt pašam uz savas ādas... Jābrīnās, kāpēc Biedriņš vēl spēlē basketbolu, jo tas acīmredzot šim vīrietim ir apgrūtinājums.

Rīgas „Dinamo”

Komanda, ko Latvijā uztur Krievijas gāzes rūpnieku nauda. Droši vien tāpēc, vietējai administratīvajai vadībai nav gandrīz nekādas atbildības un uztraukumu par tēriņiem. Jo ātrāk beigsies sezona, jo vairāk paliks pāri... Redzēs, kā šo noskaņojumu izmantos paši hokejisti, kam nav viegls laiks. Tiesa, algu viņiem maksā un kā smejies – Latvijas hokejā, spēlējot Rīgā, TĀDU naudu neviens nekad iepriekš nav saņēmis.

Ernests Gulbis

Divdesmit četrus gadus vecajam talantam joprojām ir iespēja dzirdēt no daudziem pasaules tenisa ekspertiem komplimentus, tiesa, arvien biežāk tie izskan jau citā kontekstā – reiz bija... Motivācijas trūkums ir uzticīgs Ernesta pavadonis, jo, par ko viņam uztraukties – teniss dzīvē nav viss, kas var ar tevi notikt...

Kaspars Kambala

Ja basketbolists, kas pēc potenciāla Eiropā pelnītu ap pusi no miljona sezonā, decembra beigās sēž joprojām bez darba, tad viņš ārkārtīgi savdabīgi uztver savas karjeras pilnbriedu, kas sāk ripot lejup no kalniņa. Tiesa, Kambala nekad nav bijis vieglais puika...

Šķēpa metēji

Olimpiskajā sezonā mums bija trīs lielas cerības un visi trīs, kā sarunājuši, galvenajā startā izgāzās. Lūk, šo vīru (Vasiļevskis, Kovals, Sirmais) sakarā nekādi nav iespējams pielietot slaveno frāzi par iespēju, ko viņi tomēr sasniedza, ka izpildīja olimpisko normatīvu, attiecīgi – daļēji attaisnojošs bija viņu vājais starts un tādā garā. Skumji, ka viņi spēlēs tikai piedalījās... Kam tā būs mācība – redzēsim.

Latvijas kamaniņnieki

Brāļus Šicus vēl var attaisnot ar iekulšanos autoavārijā, kas viņus izmeta no plānotās sportiskās aprites un ritma. Kam gatavojas pārējie, pagaidām nav īsti skaidrs. Junioru vecumā mums ir talanti, bet pieaugušo konkurencē tie pazūd. Jautājums – vai tā tomēr nav treneru vaina, kas netiek ar šo uzdevumu galā? Jo trase un nauda šim sporta veidam ir! Pirmie mēģinājumi piesaistīt ārzemju speciālistus vasarā rādījās cerīgi, tomēr – izvēlē un lēmumos esam joprojām bikli.

Roberts Bukarts

Viens no savas paaudzes talantīgākajiem jaunajiem hokejistiem, kas pārdzīvo treneru maiņas, viņu attieksmi un secinājumus. Lai Roberts nepazustu, viņam pēdējais laiks mainīt vidi – meklēt klubu, kurā viņš tiek pielietots, spēj izmantot savas stiprās puses. Par vājajām jau norādījuši visi rindā – Peka, Tedis, Artis... Vēl ir variants – gaidīt, kad „Dinamo” parādās tā sauktais viņa treneris...

Florbola izlase

Prieks par sesto vietu pasaulē – nav šaubu. Tomēr, paši florbolisti noteikti gribēja un varēja vairāk. Visi priekšnoteikumi tam bija, nesanāca. Kādu skolu viņi būs guvuši, kā tas atsauksies uz turpmāko – pavērosim. Eiropā florbols attīstās un mūsu priekšrocība pagaidām ir tajā, ka uz vietas esam sakārtojuši šī sporta veida infrastruktūru, radījuši sistēmu. Tas arī dod optimismu. Bet – savas iespējas ir jāizmanto, jo otrās reizes dažreiz nākas gaidīt desmitiem gadu...

Jānis Sprukts

Latvijas hokeja izlases kapteinis aizbrauca pelnīt naudu uz Krieviju. Nekā nosodāma, jo karjeras nav garas, tāpēc – ja dod, jāņem. Cita lieta, ka tagad Jānim ir jāiztur pārbaudījumu ne tikai ar naudu, kas viņam iekritusi rokās (pelnīti), bet arī ar mazo spēles laiku, kas tiek klubā. Vēl lielāks pārbaudījums viņu gaida Latvijas izlasē, jo atbildība par olimpisko kvalifikāciju un pasaules čempionātu gulsies uz Sprukta paaudzi un viņa paša piemēru laukumā. Šajā sarakstā Janku ieliku kā provokāciju, lai saprot, uz cik šauras laipiņas viņš stāv... Jācīnās, bez attaisnojumiem.

Smaiļotāji

Latvijas smaiļotāju divnieks Krists Straume/Aleksejs Rumjancevs pēc Londonas olimpiskā starta atzina, ka nav sapratuši, kāpēc izcīnījuši vienpadsmito vietu 200 m distancē. Ar to domāts – tik zemu vietu... Liels mulsums. Tas ir sliktākais, kas ar profesionālu sportistu var notikt – ka viņš nesaprot...