Cipulis: starp skalpēšanu un kastrēšanu

Divdesmit četras spēles, piecas piespēles, negatīvs lietderības koeficents (7), astoņas soda minūtes, 53 metieni pa pretinieku vārtiem (sestais rādītājs starp Dinamo uzbrucējiem), vidēji spēlē uz laukuma bijis 15 minūtes un 39 sekundes. Stop! Uzbrēks hokeja līdzjutējs. Kur ir vārti, cik vārtus šis uzbrucējs guvis? Vai tas nav viņa galvenais pienākums? Atbildu. Cipulis aizvadītajās divdesmit četrās spēlēs nav guvis vārtus. Komandā tādu ir vēl – Ankipāns, Ņiživijs, Luseniuss, Štāls, Džeriņš, Nieminens – tiesa, spēļu skaits gan visiem atšķiras. Bet – Cipulis tomēr ir uzmanības centrā. Kāpēc? Kad viņdien komandas galvenajam trenerim pavaicāja, kad Mārtiņš beidzot gūs vārtus, Peka Rautakalio vēsi atbildēja – sak, iespējams, viņš gūs sezonas svarīgākos vārtus... Šāds trenera miers mazliet apmulsināju Cipuļa antikustības ekstrēmo galu, jo, kur tas redzēts un dzirdēts, ka galvenais ir apmierināts ar uzbrucēju, kurš nemāk iemest. Tomēr Rautakalio viņam uzticas, vēl vairāk – dod laukumā solīdu spēles laiku. Ko tas nozīmē?

Noskatieties šo video... Izvēlētās epizodes parāda, ka Cipulis zina, ko viņš dara laukumā – viņš saprot savu uzdevumu. Mārtiņš kopā ar Podziņa spārniem un Šindela pelēko krāsu, uz mirkli liek aizdomāties – kas tā ir par komandu, pret ko spēlējam? Dinamo spēlētāji visu dara labā tempā un ir vismaz soli priekšā saviem sāncenšiem – gan ar darbību, gan pieņemtajiem lēmumiem. Šajā spēles daļā pa vārtiem bija viens metiens un tas pats – no aizsarga nūjas, taču ievērojāt – maiņa kopumā spēlēja pozicionāli gudri, aktīvi un mērķtiecīgi. Tieši šīs aktivitātes neļāva CSKA veikt spēlētāju maiņu, lai gan viņu soliņš bija tuvāk... Vēl vairāk – kompaktā saspēle viduszonā deva iespēju vēlreiz ievilkt ripu CSKA zonā. Simpātiska ir aizsargu pieslēgšanās uzbrucēju centieniem, kas liecina par visu laukuma spēlētāju atbildību par konkrēto epizodi. Otrs fragments, kad Cipulis ir laukumā pie zaudētiem vārtiem, būtu stāsts par aizsargu apjukumu, jo Holts metienu redzēja, bet Reķis bija pozicionāli jau pazaudējis savu vietu un attiecīgi – nespēja pretiniekam patraucēt. Tomēr, pievēršam uzmanību mūsu bēdu brālim Mārtiņam – tieši viņš ir tas, kas pēc iemetiena metas virsū savam spēlētājam – aizsargam pie zilās līnijas. Jā, tur iemetienā tiek pazaudēta sekundes desmitdaļa, jo puikas pagrūstās, taču beigu galā, nonācis pret savu sedzamo, Cipulis izdara tobrīd vienīgo pareizo manevru – ar augumu cenšas bloķēt metienu. Aizsargam šķīliena vai piespēles vietā ir jāizvēlas uzmetiens, kas ir no plaukstām un vājš – Holts to redzēja, bet aizsargi nedrīkstēja pieļaut, ka laukuma daļās, par kurām katram no viņiem ir atbildība, visas pretinieku nūjas ir bez apgrūtinājuma. Tām bija jābūt mūsu skrūvspīlēs... Šoreiz tā nebija, bet – Cipulis savu epizodi nospēlēja kā vajadzēja.

Jāpiekrīt, ka kopumā savu iespēju realizāciju Cipulis varētu vēlēties labāku – kurš negribētu? Piemēram, Krosbijs šonakt to vēlētos... Tajā pašā laikā komandā visi nevar spēlēt klavieres. Mārtiņš nomināli nav pirmo divu maiņu uzbrucējs – vismaz pēc tā spēles koncepta, ko šobrīd mēģina komandai iemācīt Rautakalio. Taču viņš ir teicams trešās maiņas motors – tāds, kam ir pirmajam jārealizē presings jau pretinieku zonā, tāds, kurš spēj atskriet arī palīgā aizsargiem, izcīnīt spēka divcīņas pie apmalēm un – ļoti lietderīgi atstrādā savu spēles laiku mazākumā. Ja pie Cipuļa pieliktu mēraparātu ar noskrietajiem metriem un atzīmētu vietas, kur viņš savas maiņas laikā ir bijis laukumā – jūs būtu pārsteigti, cik lielu darba apjomu Mārtiņš veic laukumā. Viņš izdara ļoti melnu darbu, viņš liek pretiniekam domāt ātrāk, viņš, iespējams, ir viens no retajiem, kas šobrīd vislabāk ir izpratis Rautakalio konceptu. Skrien kā vējš, atduras kā cirvis? Muļķības. Vienreiz ir jāsaprot, ka komandā visi nevar būt metēji, tāpat kā visi neprot spēlēt aizsardzībā. Ja mums pamazām izveidojas izteiktas divas pirmās maiņas, tad tik pat izteiktas ar savu uzdevumu šobrīd tiek veidotas otras divas – tās, kam galvenais uzdevums ir aizsardzība, enerģija un ripas paturēšana vai tās noturēšana pretinieku zonā. Ja paņem šo lineālu, tad Cipulis ir savā vietā. Viņam ir labs slidojums, laba fiziskā kondīcija, metiens... Kur vārti? Kur vārti? Nenogurstoši skandina Cipuļa kariķētāji. Būs arī vārti, bet pagaidām – prasām no viņa spēli, atdevi, cīņassparu. Piekritīsiet, ar šīm īpašībām Mārtiņš ir apveltīts ar uzviju. Komandai viņa klātbūtne ir lietderīga un tas nav jāpierāda – tas ir uz ledus.