Arājs vagu dzen... krievu tīrumā
Kad mača trešajā trešdaļā Kristaps Sotnieks devās uz noraidīto soliņu, Mazo Lužņiku arēnu Maskavā pāršalca dziesma. Vai krievi paši saprata, vai kāds viņiem pateica priekšā, bet – Te ir Latvija! – sanāca nu gaužām simboliski ar visām no tā izrietošajām sekām. Kā tulkot šo meldiņu starp rindām, piemērojot hokeja svārkus ar Rīgas Dinamo uzšuvēm?
Šeit, kur ozoli zaļo zemzari,
(šeit nav ozoli, tikai zemzari)
Nekādi ozoli, protams, neesam. Miķelis uz to pusi šosezon velk, taču viņš mums tāds viens. Citi vai lielākā daļa – zemzari. Visi uz vienas lapas! Tā bieži saka treneris Rautakalio. Tulkojums – visi saprot un dara vienādi, kā prasa treneri. Zemzari – tas ir mūsu līmenis, no kā jāatsperas. Šajā ziņā viņi ir labs materiāls, bet – zaļoksnējs. Uz papīra neesam slikti, bet papīrs nespēlē. Daži zari jau ir aizlauzti, citi – nolauzti... Vajadzēs jaunos kociņus, bet tos būs jāved no ārzemēm. Jau ieaugušos, bet – bez podiem. Tādus, kam jau sakņu sistēma izveidojusies. Jā, tas ir dārgāk, bet – mežā ir jāpielāgojas. Palmas šeit neaug, ozoli – gan.
Šeit, kur vīri stāv, nāves nebaidās,
(šeit, kur dažiem stāv, bet visiem nesanāk)
Pēc mača ar Lev tā varēja dungot – jo tā bija viena no fiziski izteiktajām divcīņām - uz mazā laukuma, kur kontakts ar pretspēlētāju bija nepārtraukts un sāpīgs. Znaroks mūsējos Maskavā sagaidīja ar mazliet baltākiem cimdiem, it kā cerot, ka tieši Rīga mača sākumā metīsies virsū. Tā sanāca, ka abas komandas gribēja šo spēli nospēlēt kā otrais numurs – piesardzīgi meklējot izdevības. Asinis ir lijušas šī vārda tiešā nozīmē visās pēdējās spēlēs – vienā pašā Luseniusā pretinieks ir ieurbis kā bērzā... Mēs izturam. Tā labā pazīme. Ja ne ar meistarību, tad kārtību un sīkstumu.
Piedz.
Šeit ir Latvija, šeit ir Gaujmala,
Šeit ir mūsu 'tēvu dzimtene. (2x)
(piedziedājums paliek kā oriģinālā)
Kaut kāds hokeja gēns jau mūsos pastāv, ja reiz, piespiesti pie sienas, spējam tomēr savus raksturus izcelt uz ledus ar lielo izsaukuma zīmi. Manuprāt, šajā kontekstā labi iederas arī leģionāri, kas daudz un pamatoti tiek kritizēti par mazrezultativitāti, bet – kuri gana labi tomēr nodemonstrē savu cīņassparu. Ja nevari – tad vismaz cīnies un šajā ziņā puikām nav ko pārmest. Pašaizliedzība rūda arī līdzjutējus, kas pat pēc zaudētām spēlēm paliek kopā ar komandu – tādu attieksmi nedrīkst pievilt.
Ganiņš stabulē kalna galiņā,
(Maziņš vēl nav kalna galiņā)
Jāatgriežas atkal pie Miķela. Nu, šobrīd viņš ir pārliecinoši nodemonstrējis, ka ir viens no labākajiem šīs līgas uzbrucējiem. Kad mēs tā esam varējuši teikt iepriekš? Darba apjoms, ko paveic uz ledus Rēdlihs jaunākais, patīkami mulsina – viņš izskrien visus kaktus un vārtu priekšas. Partneri, ar kuriem viņš kopā, paliek tikai labāki. Protams, viens nav karotājs, taču noteiktos spēles brīžos, Miķelis šo teoriju apgāž. Tiesa, visiem pārējiem gan vajadzētu saprast, ka pa vienam vai ar individuālajiem centieniem Rīgas Dinamo šajā turnīrā neko neizdarīs. Ja sāksim pierādīt pretējo – paliksim kalna pakājē ar saulauztu instrumentu. Kā ganiņi bez biksēm...
Arājs vagu dzen tēvu tīrumā.
(arājs vagu dzen krievu tīrumā)
Arājs varētu būt sirmā bārda Peka. Mums jau labpatīkas domāt, ka Latvijas hokeja saimniecība ir pati pilnība, taču tā nav patiesība. Nu, labi – liksim mierā Latviju, tas pats Dinamo ir tālu no komandas, kurā lietas kārtojas pēc loģikas un sapratnes – pēc tā, kā to jau ir darījuši citi šajā plašajā pasaulē. Tas nav pārmetums. Labi, ka vismaz galvā rosās domas un idejas, ka var un vajag labāk. Soms ne tikai dzen vagu, bet spēj paskaidrot, kāpēc tā būs tik gara un, kurš(-i) tiks jūgts arkla priekšā. Pirmā dobe nomocīta – nu, nav tur nekā patīkama un skaista. Tomēr – kurš teica, ka hokeja tīrumā būs tikai viena vaga? Rautakalio zīmogs ir kārtības maiņa, vai vēl precīzāk – tās ieviešana. Labāk būtu bijušas uzvaras ar tā saukto nekārtību? Iespējams, tikai agrāk vai vēlāk vienalga nonāksim pie vagas un... tēva tīrumā.
Jāņu vakarā kopā sanākam,
Alu iedzeram, dziesmas uzdziedam.
(pavasarī kopā sanākam,
Alu iedzeram, dziesma piedziedam)
Līdz Jāņu vakaram un dziesmām vēl tālu. Rautakalio ir nācis ar sirpi, bet bez āmura. Arī pie pautiem to darbarīku nevienam neliks – jo mantas ir vajadzīgas. Tas nozīmē, ka nesitīs (nemocīs) nevienu stipri, bet – precīzi. Vai play off laikā tikai dziedāsim, vai – sanāksim kopā, lai skatītos pasākumu no malas? Uzdevums komandai tāds pats kā iepriekš. Cik tas ir reāli? Darbs, darbs un darbs – līdz apnikumam skandē treneris. Tas ir pa priekšu veiksmei, ko viens otrs grib izperēt no vanckara. Dinamo jau ir iekļuvis play off. Kā? Jo mums katra spēle sezonā ir kā pēdējā, kā izšķirošā, kā izslēgšanas vakars.
Savu dzimteni mūžam mīlēsim,
Un to naidniekam nekad nedosim.
(Savu komandu mūžam mīlēsi,
Un to pretiniekam nekad nedosim)
Dinamo nav Dzimtene, tomēr kluba karogs vai krāsas nodot nedrīkst, ja reiz esi pie šīs bļodas nācis pasēdēt. Patriotisms? Tam gan vispirms ir jāizstarojas komandas vadībā – tur jādzīvo ar kompetenci, pārliecību un izpratni. Ja tas nesāksies no galvas, tad arī aste pati no sevis nesāks kustēties. Tieši tāpēc kluba priekšstāvjiem, kas sponsorēto naudu tikai apkalpo, vajadzētu rūpīgi apdomāt katru savu soli un – arī vārdu. Vismazāk vajadzētu izlikties par tiem, kas jūs neesat. Ja atstāsiet debesis putniem un kokus lapām, tad pašiem būs vieglāk sagaidīt rezultātu. Jo doma taču visām maiņām bija – lai būtu labāk! Vai ne?
+16 [+] [-]
+7 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
+15 [+] [-]
+2 [+] [-]
+10 [+] [-]
Vai tiešām neviens nedzirdēja? Tagad visi tā pārsteigti...
+2 [+] [-]
+12 [+] [-]
P.S. bez aizvainojuma
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
-4 [+] [-]
+13 [+] [-]
+4 [+] [-]
Man patīk, super latviska dziesma. Derētu tagad viņu atskaņot arī Arēnā
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-...
Jo šeit ir Latvija...
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
"Ja atstāsiet debesis putniem un kokus lapām, tad pašiem būs vieglāk sagaidīt rezultātu. Jo doma taču visām maiņām bija – lai būtu labāk!"