Ozoliņš un Ivanāns – abi ar pievienoto vērtību NHL
Vasara hokejā ir īpašs laika sprīdis, kad šī sporta veida profesionāļi paziņo par karjeras beigām. Latvijā šis ceturksnis 2014. gadā bijis īpašs, jo par hokeja gaitu noslēgšanu paziņojuši divi mūsu izcilnieki – Sandis Ozoliņš un Raitis Ivanāns.
Nacionālajā hokejā līgā (NHL) līdz šim spēlējuši 20 latvieši - Kaspars Astašenko, Helmuts Balderis, Oskars Bārtulis, Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons, Kristers Gudļevskis, Viktors Ignatjevs, Artūrs Irbe, Mārtiņš Karsums, Aleksandrs Kerčs, Artūrs Kulda, Grigorijs Panteļejevs, Kārlis Skrastiņš, Pēteris Skudra, Jānis Sprukts, Herberts Vasiļjevs, Harijs Vītoliņš, Sergejs Žoltoks, Sandis Ozoliņš un Raitis Ivanāns. Pēdējie divi nosauktie hokejisti NHL ienesuši jaunas vēsmas un sasnieguši jaunus rekordus. Jāteic paldies arī pārējiem 18 nosauktajiem vīriem, jo nokļūt līdz šai līgai ir milzu panākums; debitēt un gūt vārtus - divtik liels sasniegums, spēlēt lielāko daļu karjeras spēcīgākajā līgā pasaulē – apbrīnojami. Visi iepriekš minētie vīri kaut daļēji atbilst šiem priekšnosacījumiem, tāpēc mums ir jālepojas. Ar ko īpašs ir Ozoliņš un Ivanāns – Sandis un Raitis karjeru noslēdza teju reizē, aizvadot lielāko daļu karjeras NHL un noslēdzot profesionāļu gaitas savās mājās.
Kādas pēdas Ozoliņš atstājis pēc NHL karjeras?
Ozoliņu tālajā 1991. gadā izvēlējās Sanhosē „Sharks” komanda. Jau nākošajā gadā Sandis ar PSRS junioru komandu izcīnīja zelta medaļas, kur kopā spēlēja ar tādiem hokejistiem kā Aleksejs Jašins, Darjušs Kasparaitis un Aleksejs Žitņiks. Šie vīri, ieskaitot Ozoliņu, no tā laika PSRS sastāva veidoja zīmīgu NHL tēlu. Aleksejs Jašins bija viens no pirmajiem hokejistiem, ar kuru NHL komanda noslēdza ilgtermiņa līgumu daudzu miljonu vērtībā, Darjušs Kasparaitis NHL vidē bija īpatnējs ar savām etniskajām saknēm, kas hokejā ir visai svešas, kā arī Ozoliņš, kuru, Sandim uzsākot uzbrukumu no savas zonas un noslēdzot to pie pretinieku vārtiem, komentētāji atļāvās latvieti spēles laikā saukt par „big number eight” jeb latviešu valodā sakot – varenais nr.8. 1995. gadā Ozoliņu no Sanhosē aizmainīja uz Kolorādo „Avalanche” vienību pret Ovenu Nolanu. Šis fakts teic priekšā, ka Ozoliņš NHL ir vērtība, jo Nolans bija tā laika viens no līgas spīdekļiem. Šis bija laika posms, kurā Ozoliņu NHL sāka cienīt, lai gan mūsējais bija vēl zaļš gurķis. 90.-to gadu beigās sāka nostiprināties Sanda tēls – nonākot jaunajā komandā, jau pirmajā sezonā nupat izveidotā „Lavīnu” vienība izcīnīja Stenlija kausu. Šī bija iespējams labākā latvieša sezona NHL – statistika nemelo, jo izslēgšanas spēlēs 22 mačos pamanījās iekrāt 19 rezultativitātes punktus. Kas līdzīgs latvietim izdevās arī nākošajā sezonā. Nākošais šāda veida punktu kāpums Sandim padevās 2006. gadā Ņujorkas „Rangers” sastāvā, kur kopā ar Jaromiru Jāgru vairākumā plosīja pārējo komandu aizsardzību. Pārskrienot pāri Ozoliņa karjerai NHL, top skaidrs, ka iegūtais zvaigznes statuss nav nejaušība – „Avalanche” rindās Sandis uzstādīja 11(!!!) franšīzes rekordus, tajā skaitā Ozo ir pēdējais spēlētājs – aizsargs, kas „Lavīnu” rindās guvis trīs vārtus vienā spēlē. Latvieša paveiktais neprasa komentārus – 2004. gadā izvēlētais Maiks Grīns ir ticis salīdzināts ar Ozoliņu, vien pieminot, ka spēlētāji ir līdzīgi, taču kanādietim ir nedaudz labāka aizsardzība. Vašingtonas „Capitals” spēlētājs 21. gs. ir vienīgais aizsargs, kas divas sezonas pēc kārtas spējis gūt vairāk punktus nekā aizvadījis spēles. Sanda atstātais ieguldījums nav bijis vienaldzīgs arī žurnālistiem... Ir vesela virkne notikumu, ar kuriem latvietis asociējas Ziemeļamerikas hokeja pazinējiem.
Lai nokļūtu līdz NHL, jāatdod vairāk nekā cerēts – tas par Raiti Ivanānu
Raitis Ivanāns starp spēlējušajiem latviešiem savu NHL karjeru spēcīgākajā pasaules līgā sācis neierastā veidā – bijušais Rīgas „Dinamo” uzbrucējs NHL sāka spēlēt, būdams nedraftēts spēlētājs. Latvietis profesionāļa karjeru uzsāka Ziemeļamerikas zemākajās līgās, kur nopelnīt iztikai naudu bija grūti, tāpēc vasarā Ivanāns piestrādāja celtniecībā un dārzniecībā. Neierasts dzīves ritms profesionālam hokejistam, taču skaistums prasīja upurus. Pēc sešu gadu cīņas zemākajās līgās, latvietis spēja noturēties Amerikas hokeja līgā (AHL). Paspēdams izcīnīt AHL Kaldera kausu, nākošajā sezonā Ivanāns noslēdza līgumu ar tradīcijām bagāto Monreālas „Canadiens” komandu. Tika ziņots, ka latvietis noslēdzis divu gadu līgumu, taču sezonas laikā aizvadīja vien četras spēles, pavadot sezonas lielāko daļu AHL. 2006./2007. gada sezonu Ivanāns uzsāka Losandželosas „Kings” rindās – šis bija laiks, kad Latvijas mediju sporta ziņu sadaļā Raita un „Karaļu” notikumi NHL tika atspoguļoti arvien biežāk. Pirmajā sezonā spēcīgākajā hokeja līgā pasaulē Ivanāns bija 8. vietā starp visvairāk sodītajiem hokejistiem. Priekšā bija tādi vīri kā Šons Eiverijs un Donalds Brašīrs, kuri laika gaitā palika latvieša ēnā. Raitis katru sezonu aizvadīja ar vien vairāk cīņas, kļūstot par cīņu biedru Džordžam Parosam, Džordžam Larakam, Džodijam Šellijam u.c., kas 21. gs. pirmās desmitgades otrajā pusē bija smagsvaru kategorijas līderi. Ar pirmo no nosauktajiem Ivanāns cīnījies visvairāk, jo Anaheimas „Ducks” un „Kings” komandas Kalifornijas dueļos tikās itin bieži. Lai gan Ivanāna spēles laiks Losandželosas komandas rindās nebija liels, bijušais „Kings” treneris Terijs Murejs par latvieti izteica labus vārdus, minot, ka uzbrucēja loma komandā ir milzīga, jo Ivanāns spēj ieviest kārtību pret agresīvām komandām, tādejādi laužot spēles gaitu. Šie ir vārdi, kas raksturo Raita spēles manieri NHL – šādi sevi latvietis pieteica līgā, kurā viņu respektēja visi šīs līgas kaušļi. Losandželosā Ivanāns sasniedza savu karjeras pīķi. Pēc 276 aizvadītām spēlēm Kalifornijas komandā Raitis atvadījās no „Kings” vienības – Losandželosas vadība uzsāka komandas rekonstrukciju un pateicās par darbu Raitim. Ivanāns šo četru gadu laikā līgā dominēja kā kauslis, taču, laikam ejot, mainījās līgas tendences, kuru rezultātā smagsvari – policisti sāka pazust no modes. Komandu ceturto maiņu (arī citu) rindās spēlēja enerģijas spēlētāji - vidēja svara kaušļi. Šo izmaiņu rezultātā bija neskaidra Ivanāna loma līgā, taču mūsējais noslēdza jaunu līgumu ar Kalgarī „Flames” komandu. Cik skaistus laikus latvietis piedzīvoja Kalifornijā, tik murgains dzīves periods sākās Kanādas komandā – kanādiešu komandu duelī pret Edmontonas „Oilers” Raitis izkāvās ar Stīvu Makintairu, kur cīņā no kanādieša saņēma stipru sitienu pa žokli, kā rezultātā Ivanāns izlaida visu sezonu. Dažādas manipulācijas ap Raiti virmoja, taču mūsējais atveseļojās un nākošajā sezonā atgriezās ierindā, aizvadīdams vienu spēli Kalgarī rindās un 27 fārmklubā. Tapa skaidrs, ka Ivanāna loma „Flames” sistēmā ir mazinājusies, tāpēc nemanāmi sāka piezagties doma, ka latvieša karjera NHL varētu noslēgties. Tā notika, taču joprojām palika lepnuma sajūta, ka Raitis līgā bija viens no tiem, par kuru policistu – smagsvaru sakarā runāja ļoti bieži.
Abi - Sandis Ozoliņš un Raitis Ivanāns - hokejisti starp 20 spēlējušajiem latviešiem NHL ir aizvadījuši aptuveni trešdaļu no kopējā spēļu skaita, pie kam Ivanāna karjeru var dēvēt par spožu tikai tā iemesla pēc, ka latvietis pusi no savas karjeras aizvadījis pasaules spēcīgākajā līgā. Turklāt – kādā statusā. Ja Ivanāns bija kaušanās paraugs un skatītāju ovāciju radītājs, tad Ozoliņš ar ekstravaganto un dažreiz bravūrīgo pieslēgšanos uzbrukumā uzstādījis vairākus rekordus, kurus tuvākajā laikā būs grūti pārsniegt. Ja Ziemeļamerikā hokeja lietpratējam nosauktu kādu no latviešu uzvārdiem, tad komentāriem nevajadzētu trūkt. Līdz ar NHL karjeru hokejisti ienesuši jaunas vēsmas Latvijas hokeja vidē – Ozoliņš Rīgas „Dinamo” rindās bija komandas ikona, kas bija piemērs katram spēlētājam, jo NHL paveiktie darbi runāja paši par sevi. Ivanāns rīdzinieku komandas sakarā nostrādāja kā mārketinga triks – Raita paveiktais NHL piesaistīja lielu daļu skatītāju arī Arēnā Rīga. Šo to, ko šie vīri sasnieguši otrpus okeānam, varēja novērtēt arī Rīgā. Komandas kopējā sniegumā pierādījās iezīmes, kuras bija spilgti redzamas NHL laukumos. Rīdzinieki var būt priecīgi, ka šādi vīri izvēlas noslēgt karjeru savās mājās. Ivanānam „Dinamo” un Co. skaisti pateica paldies. Uz kopējā Ivanāna karjeras fona tas bija trekns un neglīts „paldies” latvietim, taču visā visumā Raitis paveicis varen apjomīgu darbu! Jāsaka paldies šiem vīriem – šai vasarā savas profesionāļu gaitas beiguši divi leģendāri Latvijas hokejisti, kas NHL vēsturē un latviešu atmiņās paliks mūžu mūžos.
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Aizgāja Raitis no LAK, jo komandā parādījās jauns smagsvars - Kevins Vestgārds uz kuru vienības vadība lika lielas cerības, turklāt, kā zināms iz vēstures, NHL policisti ilgi nespēlē, Ivanāns jau LAK rindās bija nospēlējis 4 sezonas un aizvadījis 66 kautiņus, turklāt jau bija 31 gadu vecs. Tas ir labs pamatojums, lai rastos zināmas šaubas par šāda spēlētāja nepieciešamību policista-smagsvara pozīcijā, ja ņem vērā, ka kopumā tā jau sāk kļūt par eksotiku un rindā vēl viens, jaunāks, jau gaida.
+1 [+] [-]
Kas par pīķi ?
No burtiski no krievu - ''пик карьеры''...
+9 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Par Skrastiņu arī, domājams, varētu diskutēt - bez dzelzs vīra izturības, viņš jau nu nebija ekstravagantais ripu metējs vai spēles veidotājs vai savas ēras labākais aizsargs, kādu to iedomājamies "mēs", nevis NHL.