Nepateiktais par ... Dirku Kuitu

2014-07-24 12:08 Anatolijs Kreipāns

Patiesībā - pateikts par viņu ir ļoti daudz. Cita lieta, ka nesen aizvadītajā Pasaules kausa finālturnīrā 33 gadus vecais futbolists kļuva par gandrīz vai turnīra atklājumu. Aizbraucis uz Brazīliju trešā uzbrucēja lomā (labākajā gadījumā), Dirks Kuits turnīra laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem spēlētājiem Luī van Gāla vadītajā komandā lielā mērā tāpēc, ka viņš vairs nebija uzbrucējs. Iemesls vēl kaut ko pateikt par Kuitu ne tikai kā par futbolistu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis viņam bija pēdējais finālturnīrs.

Dirks Kuits gatavojās 100. reizi iet laukumā Nīderlandes izlases kreklā. Tā bija spēle ar Meksiku. Astotdaļfināls. Savu sakāmo jau bija pateikuši treneri un visi grasījās doties iesildīties, kad ģērbtuves vidū iznāca komandas kapteinis Robins van Persijs un komandas vārdā vērsās pie Kuita: "Dirk, man ir daži vārdi tev no pārējiem puišiem. Šodien tev ir simtā spēle izlasē. Tu esi tikai septītais cilvēks mūsu izlases vēsturē, kas nospēlējis tik daudz. Ja kāds to arī ir pelnījis, tad tu noteikti tas esi. Mēs visi mācāmies no tevis - gan es, gan Arjens, gan Veslijs, gan visi pārējie. Es lepojos ar tevi."
"Zvejnieka dēlam" Dirkam Kuitam tā spēle bija īpaša vēl viena iemesla dēļ, taču par to visi uzzināja jau pēc mača un pēc Nīderlandes iekļūšanas 1/4 finālā. Vispirms bija nežēlīgs darbs kreisā aizsarga pozīcijā, tad van Gāls mainīja spēles shēmu un Dirks pārgāja uz labo malu Janmāta vietā, bet mača beigās viņš jau bija centra uzbrucējs. Veicis milzīgu darba apjomu, Kuits pēdējās minūtēs paspēja izdarīt 7 (septiņas) piespēles, atņemt bumbu Gvardado, uzvarēt trijās divcīņās. Kad Sneiders panāca 1:1, tad Dirks vārtsarga laukuma stūrī nokrita uz ceļiem, aizvēra acis un pacēla rokas pret debesīm - viņa 100. spēle izlasē sakrita ar Dirka tēva Katveikas zvejnieka Dirka Gerita Kuita miršanas septīto gadadienu.
Vēl pēc piecām minūtēs Nīderlande ieguva tiesības izpildīt 11 m soda sitienu, "nopļautais" Arjens Robens pats arī grasījās to izpildīt, taču viņa ceļā nostājās Dirks Kuits: "Tu esi noguris, jāsit Huntelāram." Robenam pat nenāca prātā iebilst. Kuita autoritāte.
"The Hunter" iesita un Kuits atkal devās uz labā aizsarga pozīciju, jo atkal mainījās taktika. Tajā spēlē Dirks 87 reizes pieskārās bumbai un izpildīja 59 piespēles.
Sajūsmā par Dirka sniegumu bija leģendārais Johans Kruifs: "Komanda var būt laimīga, ka tajā ir tāds spēlētājs kā Kuits. Viņš var spēlēt visā laukuma plašumā, ar Kuitu komandas spēles taktisko zīmējumu var pacelt jaunā līmenī un var to mainīt spēles gaitā."
Kopš tās spēles atlika vien minēt, kur nākamreiz van G(eni)aal liks laukumā Dirku Kuitu. Viņš nebija spožākā Nīderlandes izlases zvaigzne, taču bez viņa "Mehāniskais apelsīns" nebija iedomājams. Žēl, ka Dirkam Kuitam 22. jūlijā palika 34 gadi un viņa karjera tuvojas norietam. Skaistam norietam. Iespējams, ka mēs tikai tagad tā pa īstam varējām redzēt viņa patieso vērtību. Jauno vērtību.
P.S. Par Dirka Kuita futbola karjeru klubos un izlasē, par viņa un viņa ģimenes (Dirkam un Ģertrūdei ir četri bērni - trīs dēli un meita) labdarības akcijām (kopš 2006. gada viņi Nīderlandē atvēra 64 sporta centrus bērniem invalīdiem) rakstīts un stāstīts jau daudzkārt.