Nieze pirms hokeja drudža

Kā tas viss atsauksies uz galarezultātu pasaules čempionātā, redzēsim, taču par vienu varam nešaubīties – Nolans savu darbiņu pieprot un saprot. Viņš ir augstas klases treneris, kura stiprā puse ir psiholoģija. Tieši šo trenera rakstura īpašību atzīmē izlases veterāni, kam ir ko salīdzināt. Protams, strādājot NHL ar vienu materiālu, bet Latvijā ar citu – Nolanam varētu būt dažas atkāpes viņa plānošanā un stratēģijā, taču kopējo virzību pretī mērķim tas nemaina. Treneris saprot daudz vairāk par Latvijas hokeju nekā izrāda, viņš izcili manipulē starp principiālo un mazliet naivo ārzemju speciālista lomu, ik pa brīdim ierādot šajā komandā katram savu vietu. Gan iedomīgajiem, gan biklajiem, gan centīgajiem, gan pašpārliecinātajiem... Kirovs Lipmans šobrīd ir nogulējis brīdi, kad veidojās saikne starp treneri un komandu - tas viņam noteikti nepatiks, ja nāksies sastapties ar lauru plūkšanu un dalīšanu. Ja būs zaudējumi, varēs bez kompleksiem triekt indiāni ratā... Starp citu, šāda iespēja var sagriezties pavisam negaidīti arī no citas puses. Šobrīd Nolanam ir vairāki darba piedāvājumi Eiropā – viens Zviedrijā, pāris zvanu pienākuši no KHL klubiem. Viss ir pareizi – par labu speciālistu allaž ir interese. Vienīgi, kā tas ies kopā ar Lipmana paģērēto ideju par tā saukto atbrīvoto izlases treneri – tādu, kam nav darba attiecības klubā. Tiesa, nav jau teikts, ka Teds šos klubu priekšlikumus pieņem. „Viņš ir pareizais cilvēks pie izlases, vienīgi – vai viņam ļaus sagaidīt pareizo laiku? Jo kā saprotiet – vienā sezonā Teda Nolana koncepcija nevar tikt iepotēta. Labi vēl, ka Rautakalio, kam līdzīga izpratne, palicis pie „Dinamo” – vismaz tur būs turpinājums... Šajā ziņā Latvijas hokejs ar viņiem abiem ir liels ieguvējs”, saka kāds bijušais Latvijas izlases treneris, kas zināmu apsvērumu dēļ vēlējās palikt anonīms.

„Dinamo” pieminēts gluži laikā, jo arī Latvijas izlasē kluba lietas nevar palikt kaut kur iesāņus vai fonā – gribi vai nē, bet daudziem spēlētājiem līgumi ar Skanstes ielu ir maize, meitenes un mašīnas... Par to runā gan ģērbtuvē, gan uz ledus. Daudziem jāpārslēdz līgumi, daudzi gaida tā sauktos kvalifikācijas piedāvājumus, kas noteiktā vecumā klubiem jāizsaka līdz 30. aprīlim – pretējā gadījumā, hokejisti ir kā brīvi putni un var piedāvāties citiem bez juridiskajām piekabēm. To Rīgas uzvalki negrib pieļaut. Vakar sapnī redzēju: sezonas laikā komanda bija piedāvājusi spēlētājiem prēmijas, lai izglābtos no zaudējuma muklāja... Tā laikam tāda kā vecā menedžera pletne. Par uzvaru viens stabs, par zaudējumu – puse no mietiņa nāk nost... Tolaik vēl bijusi agresīva ideja, ka šo visu vajag nostiprināt ar līgumu – abas puses apņemas, bet pienākumi ir tikai vienā galā. Nojaušat – kurā? Viens no punktiem skanējis apmēram tā – ja spēlētājs neizpilda trenera uzdevumu spēles laikā, tad viņš nesaņem paredzēto prēmiju... Mēģiniet iztēloties, cik viegli būtu nesamaksāt, parakstoties uz šāda papīra. Bariņš no briežiem iecirtušies – sak, tādā redakcijā tas nenotiks... Tiesa, daži tomēr atmetuši ar roku un bijuši ar mieru riskēt. Lūk, tiem tagad viss tā kā būtu skaidrs un kārtībā, bet tiem otriem āžiem – jāstāv pie aploka bez apsolītajām prēmijām. Protams, notiek diskusijas, vēl jau nav arī beidzies mēnesis, kas ir formālā atskaite par saistību izpildi. Klubā jaunie/vecie priekšnieki šajās dienās sakot arī tādus viedus vārdus – ja parakstīsiet ar mums jaunus līgumus, saņemsiet arī apsolītās prēmijas par pagājušo sezonu. Redz, tā kā nevar teikt, ka negrib maksāt tāpēc, ka nav papīru apakšā. Grib, bet – tiek izmantots maziņš spiediena elements, komplektējot sastāvu... Tas tad arī tagad tiek apspriests izlases koridoros, jo nauda puikiem nespiež. Tiktāl sapnis, kuru pārklāja vēl viens murgains snaudiens...

„Dinamo” īsti nezina, ko darīt ar Kristoferu Holtu, kam līgums beidzies, bet – kurš joprojām ir piesiets Rīgas ratiem. Nu, vismaz KHL apritē viņam bez Svētā Jura vīzas nekur nesprukt. Amerikānim nekas nebūtu pretī palikt Latvijas mūzikas un hokeja hītu čārtos, tiesa – viņš par to prasa lielu naudu. Tie, kas redzējuši un dzirdējuši vārtsarga ambīcijas, uzskata, ka Holts tik dārgi nemaksā. Bet – kurš viņam var aizliegt prasīt? Jautājums – vai Rīga to var samaksāt, vai „Dinamo” viņš ir vajadzīgs? Vispār – varētu arī Holtam pateikt paldies par dziesmām, bet – te atkal parādās tā sauktā Skanstes ielas nieze. Formāli tiesības uz šo vārtsargu komandai pieder – ja viņš neder kā lietaskoks, varētu tikt izdevīgi iemainīts, tiesa – kompensāciju neviens nemaksā un tādā garā. Treneris Rautakalio jau devis mājienus, ka komandas menedžmentam vajadzētu spēlētāju tirgū šobrīd par prioritāti noteikt vārtsarga meklējumus. Ja aprīlī tas nenotiek, tad šajā pozīcijā tirgus paliek pliekanāks. Kalvītis ir redzēts staigājam ar Sējēja mapīti, kurā viens no vārtsargiem pretendentiem ir soms Tuomas Tarki. Aizvadītajā sezonā šis 32 gadus vecais hokejists bija „Ņeftehimik” remdenais mūrītis, izcīnot 18 uzvaras un atzīmējot 17 zaudējumus, ar vidēji spēlē ielaistajām 2,73 ripām... Viņš? Nezinu, bet – par viņu vismaz runā. Redz, bet, ja līdz 30. aprīlim „Dinamo” izteiks kvalifikācijas piedāvājumu Holtam, kas apjoma ziņā ir viņa iepriekšējā līguma summa plus maza astīte, nav jau teikts, ka amerikānis to kāpostu uzreiz nepaņem. Paņems un – ko tad? Būs atkal jāliek uz svariem, kā viņvasar, bet pret pavasari nāksies atzīt, ka Holts tomēr vieglāks nepaliek, tātad – arī labāks nē...

Ja var ticēt Kalvītim, ka viņa priekšgājējs ir atstājis labas iestrādnes, tad gan jau vīri tās vārtsargu lietas pratīs pieslaucīt. Par trīs amerikāņiem, kam klāt vēl būšot zināmais kanādietis Troters – jau esam rakstījuši. No savējiem Ankipāns it kā nebūs, Laviņš it kā būs, Štāls it kā nebūs... Krišjāņa un Karsuma aģents viņdien bija ieskrējis Rīgā, atstājot „Dinamo” administratorus radošās pārdomās. Visticamāk, ka abi spēlēs mūsmājās - atliek tagad vienoties par naudu. Ja Kalvītis saprot, ka Miķeli un Spruktu viņam neizdosies noturēt, tad Karsuma jautājums ir principiāls, kas pašam uzbrucējam varētu ļoti patikt. Jaunākā Rēdliha ceļš visticamāk būs iezīmēts Jaroslavļā kā stāstīts iepriekš, savukārt par Spruktu tagad sākuši runāt kā par CSKA ierindnieku. Ticami. Vai Rīgā spēlēs Ivanāns? Normunds daudz izdarīja, lai tā būtu – cipari gan vēl pirms pāris nedēļām nebija saskaņoti, kas tagad būs Aigara virves deja... Kapteini Ozoliņu negrib pats klubs, kas nav ticis slēpts gan klāstot, ka „tik daudz viņam vairs nemaksās”, gan „viņš varētu būt kandidāts uz menedžera vietu”. Kas vēl?
Lācene Made vēl staigā bez kluba..., atvainojiet, bez sava voljēra.