Laicīgie līgumi

Klubi nodrošinās laicīgi

Šīs sezonas laikā diezgan populāras ir preses relīzes, kurās klubs paziņo par ilgtermiņa līguma noslēgšanu ar gados jauniem, nepilngadīgiem spēlētājiem. Aktīvas šajā lauciņā ir divas komandas – VEF un BK „Valmiera”. Ko šādi līgumi ietver? „Normāls standarta līgums, kurš paredz visu, ko mēs nodrošinām no savas puses, mudinot šo spēlētāju nākt trenēties un spēlēt pie mums,” skaidro Nikolajs Mazurs. Tieši uz Mazura trenētās 1995. gadā dzimušo VEF naski piesaka tiesības, cerot, ka šie spēlētāji nākotnē būs labi palīgi. „Mums nav izdevīgi trenēt sporta skolas džekus, lai viņi pēc tam kaut kur aizbrauktu. Mēs vēlāmies, lai viņi spēlētu vienkārši šeit Latvijā, lai nebrauktu nekur prom 18 gados, kā, piemēram, Ojārs Siliņš un citi. Mēs vēlamies, lai Latvijas klubos būtu latviešu spēlētāji,” turpina Mazurs.

Ko klubs nodrošina šādiem spēlētājiem? „Klubs nodrošina spēlēšanu augsta līmeņa sacensībās, ko mēs varam piedāvāt attiecīgi spēlētāja vecumam. Piemēram, mums ir kadetu komanda, lielais klubs, kas spēlē LBL, VTB un ULEB Eirokausā. Spēlētājam vienkārši ir labi jāspēlē, lai viņš pēc pāris gadiem iekļūtu rotācijā,” norāda Mazurs, piebilstot, ka arī tiek gādāts par inventāru un visu pārējo nepieciešamo, maksimāli atvieglojot apstākļus. „Tas ir tikai loģiski, ka klubs vienojas ar kādā kluba sistēmas posmā spēlējošiem jaunajiem spēlētājiem, jo kluba mērķis ir strādāt ilgtermiņā un rēķināties ar šiem spēlētājiem tieši skatoties no ilgtermiņa perspektīvas,” stāsta Mārtiņš Bērziņš, BK „Valmiera” ģenerālmenedžeris. „Mēs kā klubs ieguldām salīdzinoši lielus resursus šo jauno spēlētāju attīstībā: sākot ar sporta infrastruktūras nodrošināšanu, sporta inventāru un treneriem, un, beidzot ar medicīnu, medicīnisko personālu, naktsmītnēm, atsevišķos gadījumos arī ēdināšanu. Pats galvenais - šiem jaunajiem spēlētājiem tiek nodrošināta lieliska spēļu prakse kādā no kluba sistēmas komandām - LBL 1.divīzijas komandā, BBL Izaicinājuma kausa komandā, vai arī LBL 2.divīzijas komandā.”

„Protams, mums ir būtiska sadarbība ne tikai ar attiecīgo jauno spēlētāju, bet arī ar viņa vecākiem, jo tikai tādā veidā mēs, kopīgi strādājot, varam sasniegt maksimālo rezultātu ne tikai spēlētāja sportiskajā izaugsmē, bet arī mācībās, kas mums arī ir visnotaļ būtiski,” sadarbību ar vecākiem akcentē Bērziņš. Tieši vecākiem visā šajā stāstā ir nozīmīgākā loma, jo viņi jau ir reālie līgumu slēdzēji. Cita lieta – vai vecāki vienmēr kārtīgi izprot, zem kā viņi parakstās. Ne tik sen atpakaļ tika iztirzāti leģendārie Basketbola Attīstības aģentūras līgumi, tāpēc varam teikt, ka dažāda veida piemēru mums netrūkst.

Katrs līgums noteikti ir individuāls, tāpēc katrā ir atsevišķi atrunāta arī pāreja uz citu klubu. Bērziņš nedaudz paver priekškaru, kā tas teorētiski izskatītos Valmierā. „Runājot par spēlētāju pārejam, varu akcentēt, ka klubs nekad nav ierobežojis attiecīgo spēlētāju, ja spēlētājam ir piedāvājums no cita kluba (uzsveru - tāda kluba, kas tiešām ir līmeni augstāks vai uzskatāms par pakāpienu augšup spēlētāja karjerā), vai, ja spēlētājs ir nolēmis beigt spēlēt basketbolu profesionālā līmenī. Protams, cenšamies visu izrunāt gan ar pašu spēlētāju un viņa vecākiem, gan viņu pārstāvošo aģentu, un nonākt pie kopsaucējiem un iespējami labākā risinājuma,” skaidro Bērziņš.

Gan Mazurs, gan Bērziņš norāda, ka viņu klubu piedāvātie sadarbības modeļi ne tuvu nelīdzinoties BAA toreiz nopludinātajiem. Niansētāku informāciju klubu pārstāvji nevēlās sniegt, kas ir loģiski un saprotami – konfidenciāla informācija.

Viela pārdomām

Ļoti labi ir tas, ka klubi domā par savu nākotni, saista to ar pašu skolotiem un lolotiem latviešu basketbola talantiem. Mērķis ir radīt maksimāli labākos apstākļus Latvijā, lai nebūtu jādodas aiz robežas. Profesionāli domājošas organizācijas šāda tipa līgumus slēdz visā pasaulē – nekā neparasta. Tas, ka Latvijā šāda prakse ir retāk piekopta vai mazāk iztirzāta, tas jau ir cits stāsts. Tomēr šāda veida līgumi būs traucēklis gadījumā, ja spēlētājs pēc vidusskolas nolemj doties studēt uz ASV. Tādā gadījumā viena sezona ir jāizlaiž, bet šādā vecumā izlaist vienu sezonu – izšķērdība. Edmunda Dukuļa piemērs to uzskatāmi parāda. Šeit viela pārdomām vecākiem. Nekad nevar zināt, kā dzīve iegrozīsies vai domas – mainīsies. It sevišķi, ja runa ir par cita cilvēka, atvases, domām...

Tāpat būtiska nianse ir aģenta līdzdalība vai tās neesamība. Tā var nospēlēt gan pozitīvu, gan negatīvu lomu – atkarīgs no aģenta mērķiem. Risks šādā situācijā jau ir jaunatnes izlašu kvalitāte, proti, lai Eiropas čempionātā piedalās labākie spēlētāji, nevis tie, kurus kādam ir izdevīgi nolikt uz tirgus plača. Tas gan neattiecas uz situāciju šobrīd Latvijā, bet gan principu kā tādu, jo šādi gadījumi mēdz būt.

Atsevišķs stāsts ir par brīdi, kad spēlētājs sasniedz pilngadību. Šajā gadījumā interesantākais paliek mums nesasniedzams, jo slēpjas līgumā. Kā SA+ noskaidroja pie jomas lietpratējiem, tad situācijas šajā gadījumā var būt visdažādākās – sākot ar Biedriņa tipa demaršu, beidzot ar iecerēto variantu, proti, līguma izpildi līdz galam, pat ja tobrīd domas ir pamainījušās. Viss atkarīgs no līguma, kurā varot ierakstīt jebko.

Kuluāru informācija liecina, ka Latvijā ne ar visiem spēlētājiem un vecākiem sarunas par šāda veida līgumiem rit raiti. No bara izlec vecāki, kuri paši ir profesionāli spēlējuši, bet viņu atvases uz to vēl tikai iet, taču – veiksmīgi, ja reiz līguma lapas nonāk acu priekšā. Cilvēki ar profesionālu skatījumu ātri savelk jautājuma zīmes – šādi gadījumi ir bijuši vairāki. Kuri tie ir? Meklējiet starp rindām...

Tomēr virzība notiek pareizajā virzienā, kas ir labi. Var diskutēt par dažādiem aspektiem, taču klubiem ir jādomā ilgtermiņā, ko vismaz daži arī dara. Ne tikai pieminētie divi klubi. Arī „Ventspils” ar internāta palīdzību cenšas radīt maksimāli labākos apstākļus jaunajai ražai, līdzīgus soļus sper Liepāja, kas arī aicina pie sevis jaunus spēlētājus no visas Latvijas. Procesi notiek, turklāt ar visām no tā izrietošajām sekām – gan pozitīvajām, gan arī jautājumus rosinošajām.