No 4-4-2 uz 4-3-3. Kas mainīsies?

No vienas puses, šīs sistēmas ir smalka padarīšana. No otras, nekas būtiski nemainās, jo joprojām runa ir par 11 futbolistu cīņu ar tikpat lielu skaitu pretinieku, un uzvar tas, kurš prasmīgāk realizē savu spēles plānu. Taču, ja par shēmām, skaidrs, ka taktisko zīmējumu treneri neizvēlas nejauši. Arī Jorem ir savs domu gājiens, ko viņš ar 4-3-3 vēlas panākt.

Izvēloties taktisko shēmu 4-3-3, tas nebūt nenozīmē, ka tā jātulko kā spēlēšana ar četriem nominālajiem aizsargiem, trijiem - pussargiem un tikpat - uzbrucējiem. Tāpat kā 4-4-2 nebūt nenozīmē, ka laukumā noteikti dosies četri nominālie aizsargi, četri - pussargi un divi uzbrucēji, jo, piemēram, blakus centra uzbrucējam var būt uzbrūkošs pussargs. Arī 4-3-3 nebūt nenozīmē, ka laukumā tiks laisti trīs uzbrucēji. Tā ir trenera izvēle, kas ir atkarīga arī no pretinieka. Ja tas ir vājāks un ir prognozējams ievērojams teritoriālais pārsvars, tad laukumā var laist arī trīs uzbrucējus, kas palielinās jaudu uzbrukumā, bet, ja izteikti favorīti būs sāncenši, tad, ļoti iespējams, blakus centra uzbrucējam būs vairāk aizsardzības tipa malējie pussargi.

SA+ sarunā ar Jori secināja, ka viņš dos priekšroku četriem aizsargiem, tikpat pussargiem un diviem uzbrucējiem. It kā 4-4-2 vien sanāk, taču tas tā nebūs, jo vairākiem spēlētājiem būs mazliet cita atrašanās vieta un arī uzdevumi, nekā U-21 izlasē redzēts līdz šim.

"Lielākas izmaiņas skars trīs pozīcijas. Malējos pussargus aptuveni astoņus metrus pavirzīšu uz priekšu, bet uzbrucējus sagriezīšu tā, lai tie būtu viens aiz otra," klāstīja Jore. Raugi, būs viens smailes uzbrucējs un vēl viens - "zem" viņa, nevis blakus. Un principā nav svarīgi, vai viņš ir nominālais uzbrucējs vai uzbrūkošs centra pussargs. Galvenais, lai viņš izprot savus uzdevumus un veic pienākumus, lai visa sistēma darbotos veiksmīgi. "Svarīgi, lai komandas biedri laukumā domātu līdzīgi. 4-3-3 nebūt stipri neatšķiras no 4-4-2. Tie ir trīs spēlētāji, kas ieņems citādākas pozīcijas. Svarīgi ir tas, ka kļūdas un zaudētas bumbas gadījumā uzbrukumā būtu septiņi futbolisti - vārtsargs, četri aizsargi un divi balsta pussargi, kas situāciju varētu labot aizsardzībā," norādīja 57 vecais holandiešu speciālists. Uzbrukumā galvenais smagums gulsies uz četru futbolistu pleciem, kuriem, protams, palīdzēs arī pārējie.

Ja runājam par aizsardzību, Jore stingri pieturēsies pie principa, ka aizsardzība sākas jau uzbrukuma zonā. Tas nozīmē, ka pat smailes uzbrucējs nevarēs atļauties pastaigāties pēc neveiksmīga uzbrukuma. Patiesībā, viņš būs pirmais, kurš centīsies izjaukt pretinieku nodomus, kad tie uzbrukumu sāks ar piespēli "caur" aizsardzības centru. Pie šī aspekta U-21 izlase treniņos strādāja jau pirms Sadraudzības kausa izcīņas. Tāpat tika apmācīti malējie pussargi, jo viņiem tādā brīdi jāsniedz pietiekami kvalitatīvs atbalsts smailes uzbrucējam, lai viņa pūles nebūt veltas. Viens līdzi četriem aizsargiem taču neizskraidīsi, vai ne! Malējiem pussargiem arī jāzina, kā rīkoties, kad bumba ir pie pretinieku malējā aizsarga, kam palīgā nāk pussargs. Lai neļautos to, ka viņi divatā mūsu pussargu viegli apspēlē, ir jāievēro vairāki principi, ko holandietis apņēmies iemācīt.

Malējiem pussargiem (uzbrucējiem?) būs jauni uzdevumi un pienākumi. Latvijas U-21 galvenajam trenerim vaicāju - vai pietiks resursu, jo, var teikt, malējā uzbrucējam pozīcijā Latvijā daudzi nemaz nav spēlējuši? Viņš bija pārliecināts, ka potenciālos kandidātus noteikti atradīs. "Ir jāskatās uz kvalitātēm, kas šajās pozīcijās ir nepieciešamas. Lai piemeklētu šo pozīciju spēlētājus 4-3-3 sistēmai, būs jāiegulda daudz darba, taču esmu pārliecināts, ka Latvijā noteikti ir šādi spēlētāji. Galvenais, dot pārliecību, ka viņi var to izdarīt. Tas attiecas uz visiem. Ja centra uzbrucējs sit pāri vārtiem, esot pozīcijā, no kuras viņam ir jāprot gūt vārti, tas no viņa arī ir jāprasa. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz ir jākliedz, ja viņam tas neizdodas," Jore norādīja, ka tas nav viņa darba stils. "U-21 izlasē katram spēlētājam noteikti būs konkrēti uzdevumi, kas viņam jādara, ja bumba ir mums, un, kas tad, ja tā ir pie pretiniekiem."

Bijušais Rīgas "Olimpa" galvenais treneris Jore sacīja, ka viens no viņa darba virzieniem, uzlabojot Latvijas jaunatnes futbola sistēmu, būs treneru izglītošana, lai viņi zinātu, kuras pozīcijas spēlētājs šobrīd komandai nepieciešams visvairāk. Tātad arī par skautingu Latvijā mēs varētu sākt runāt krietni vairāk un biežāk nekā līdz šim.

Holandiešu speciālists uzskata, ka pirms viņa U-21 izlasei klibojusi spēles organizācija. Viņš cer to iedibināt, lai nevienam nebūtu šaubu par visu 11 spēlētāju kopdarbu. Viņš cer, ka viņam izdosies panākt labu saikni starp visām līnijām. Noteikti būšot jāspēlē kompakti, lai nedotu pārāk daudz vietas, kur pretinieki varētu realizēt savas ieceres.

Viens no šā brīža Latvijas U-21 izlases trumpjiem esot puišu fiziskais spēks un raženie augumi. "Jāpanāk, lai šo ķermeņu spēks pāriet uz kvalitātēm laukumā, lai tas "futbolizējas". Ja tas izdosies, izlases līmenis noteikti augs," Jore runāja ar pārliecību.

Latvijas futbolā nereti laužam šķēpus par robiem tehniskajā kvalitātē. Holandiešu treneris ieteica neskatīties uzreiz uz augstākajiem plauktiem. Piemēram, francūžiem, kuri, protams, ir tehniskāki. "Ir jāiet soli pa solim," Jore norādīja, ka pirmais uzdevums ir kļūt par līderiem Baltijā. Tad varēs uzstādīt augstākus mērķus. Slovēnija, Ungārija, Austrija - lūk, šīs ir komandas, uz kurām vajag fokusēties, nevis Angliju, Franciju un citām līdzīga kalibra vienībām. "Jāspēlē ar komandām, kas ir nedaudz, nevis galvastiesu pārākas, jo tikai tad tas ļaus straujāk augt arī pašiem," pārliecināts bija Jore.