Latvijas izcilākie basketbolisti. Top-12

Rūdolfs Jurciņš

Tās Latvijas valstsvienības, kura 1935. gadā Ženēvā kļuva par pirmo Eiropas čempionkomandu, kapteinis un centra uzbrucējs (ar augumu 185 cm!). Basketbolā no 1924. līdz 1937. gadam – darba un mācību dēļ agri beidza spēlēt (tikai 29 gadu jaunībā). Divkārtējs Pasaules studentu akadēmisko meistarsacīkšu (tagad – Universiādes) uzvarētājs. Seškārtējs Latvijas meistars no kluba „Universitātes sports”, kurā piedalījās no 1930. līdz 1937. gadam. 1947. gadā, kā daudzi latviešu sportisti, gājis bojā lielinieku koncentrācijas nometnē.

Alfrēds Krauklis

Visilgākā Latvijas basketbola leģenda, basketbolā no1927. gada līdz nāves stundai 1991. gadā – tātad 65 gadus... Spēlētājs, treneris, rīkotājs, audzinātājs, tēvs un skolotājs. Izaudzinājis 29 PSRS sporta meistarus, neskaitāmus sūros puišeļus padarījis par basketbola cilvēkiem. Pats kā spēlētājs bijis otrais ar Latvijas valstskomandu Eiropas meistarsacīkstēs 1939. gadā. Laikmetu raksturo Vecā izcīnītie Latvijas čempiona tituli: divkārtējs Latvijas meistars brīvā Latvijā; divkārtējs čempions kara gados; četrkārtējs Latvijas PSR čempions pie attīstīta sociālisma. Trenējis Dinamo, Startu, Daugavu, Spartaku, VEF. Un puikas sports kolā, kas vēlāk nosaukta viņa vārdā.

Gunārs Siliņš

Pirmais latviešu basketbola leģionārs ārzemēs (piespiedu karalaika emigrantus neskaitīsim). Latvijā pēc kara vēl nebija meistarīga basketbola, kad Gunārs 1950. gadā aizbrauca uz Maskavas Kara gaisa spēku komandu, ar to kļūstot par mūsu pirmo PSRS čempionu. 1953. gadā ar PSRS izlasi Eiropas čempions un šo meistarsacīkšu labākais spēlētājs, mūsu pirmais PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars basketbolā. Kad tapa izcilais Rīgas ASK – atgriezās Rīgā un vēl četras reizes izcīnījās par impērijas čempionu, divreiz ar ASK svinēja Eiropas kausa iegūšanu. Vēl viņam lielajos panākumos bija bronza Eiropas 1955. gada meistarsacīkstēs un zelts Pasaules studentu sporta spēlēs 1954. gadā.

Maigonis Valdmanis

Basketbola džentlmens. Rīgas ASK, Latvijas izlases un PSRS izlases kapteinis, dzīvoja un nomira basketbolā. Trīsreiz otrais olimpiskajās spēlēs 1952., 1956. un 1960. gadā. Pirmais latviešu basketbolists PSRS izlasē (18 gadu vecumā!). Trīskārtējs Eiropas čempions 1957. – 1961. gadā un tikpat Eiropas kausa ieguvējs tajos pašos gados. Četrkārtējs PSRS čempions, divkārtējs LPSR čempions, Tautu spartakiādēs zelts un divas bronzas. Kā treneris Latvijas izlasei Tautu spartakiādēs sarūpējis tāpat divas bronzas medaļas. Trenējis daudz – no ASK meistarkomandas līdz sporta skolai, atkal VEF meistarkomandai, tad Gulbenes klubam. Miris basketbola laukuma malā...

Raimonds Karnītis

Basketbola viltnieks un prātnieks. Rīgas Spartaka pārākums pār slaveno ASK piecdesmitakjos gados lielā mērā bija viņa izprātots – seškārtējs Latvijas čempions. Piespēļu lielmeistars pirms Valtera, stratēģis un taktiķis, šahists basketbola laukumā. Raimi gāja skatīties kā izcilu operas solistu. Bronza ar VEF PSRS meistarsacīkstēs 1960. gadā, pirmā un trešā vieta Tautu spartakiādēs 1956. un 1959. gadā. PSRS izlases kandidāts, taču... izrādījās par gudru tās līmenim. Izcilākos panākumus tomēr sasniedzis ar TTT meistarkomandu kā galvenais treneris no 1962. līdz 1987. gadam: 15 reizes uzvarēts Eiropas kausa izcīņā; 18 reizes PSRS meistarsacīkstēs, sešas reizes pēc kārtas – Tautu spartakiādēs. Miris mājupceļā pēc basketbola spēles.

Jānis Krūmiņš

Visu laiku izcilākais, pasaules klases latviešu centra uzbrucējs. 218 auguma centimetri ļāva viņam pārvaldīt grozus, latviešu zemnieka darba tikums (Jānis nāca no Raiskuma pagasta) deva pamatīgumu pret slavas vilinājumiem. Trīskārtējs olimpisko spēļu sudraba ieguvējs ar PSRS izlasi—1956., 1960. un 1964. gadā. Tajā pat laikā trīs reizes kļuvis par Eiropas čempionu. Zelts un divas bronzas tautu spartakiādēs. Četrkārtējs PSRS čempions, trīskārtējs Eiropas kausa ieguvējs. Sešdesmito gadu nogalē, kaut savainojumu mākts, turpināja palīdzēt VEF meistarkomandas cīņās. Kopš 1981. gada Baltijas valstu basketbola veterāni sacenšas turnīrā par Jāņa Krūmiņa kausu. Nominēts Latvijas 20. gadsimta labākā sportista godam.

Valdis Muižnieks

Viens no mūsu olimpiskā sudraba trijnieka: Muižnieks, Krūmiņš, Valdmanis. Lieliski saprototies ar Lielo Jāni kā basketbola laukumā, tā sadzīvē, Valdis ir guvis visus tos pašus panākumus, ko Krūmiņš. Arī beidza viņi abi reizē – 1969. gadā. Trīs olimpiskie sudrabi – un neviena Latvijas (PSR) čempiona „zelta” medaļa! Muižniekam vienīgi ir dažas spēles vairāk LPSR izlases komandā: 103 pret Jāņa iespētajām 99. Pēc lielā basketbola berigām Muižnieks ilgi un produktīvi strādāja sporta rīkošanas jomā gan Sporta komitejā, gan ASK komandā. Valdis bija viens no aktīvākajiem Latvijas veterānu kustības rosinātājiem 1981. gadā; ar labiem panākumiem (vairākas otrās vietas) piedalījies pasaules un Eiropas veterānu turnīros.

Visvaldis Eglītis

Centra uzbrucējs, kuru VEF gatavoja kā pretsvaru Krūmiņam. Vēlu (tikai 22 gadu vecumā) ienācis lielajā basketbolā, Višuks ar milzīgu darbu un pašatdevi tajā piedalījās līdz piecdesmit mūža gadu sasniegšanai. Viens no izcilākajiem Alfrēda Kraukļa audzēkņiem, 1965. gada Eiropas čempions ar PSRS izlasi. Pieckārtējs Latvijas čempions. Trešā vieta PSRS meistarsacīkstēs 1960. gadā un Tautu spartakiādē 1963. gadā. Eglītis uz saviem pleciem turējis gan VEF, gan ASK grūtos gadus, bet septiņdesmito gadu vidū vēl palīdzējis atdzimt tam Vefiņam, kurš ieguva tik lielu skatītāju mīlestību un atsaucību. Ilggadīgs veterānu izlases dalībnieks un panākumu līdzautors.

Kārlis Strēlis

Kas Muižnieks bija Krūmiņam, tas Strēlis – Eglītim. Lieliska saprašanās un draudzība „mazajam” ar „lielo” visās jomās. Kaķītis bija ilggadīgs ( no 1965. līdz 1978. gadam) ASK meistarkomandas kapteinis un dvēsele, piedalījās pie sudraba medaļas PSRS meistarsacīkstēs 1964. gadā. Viņš neļāva aizmirst, ka ASK tomēr ir Rīgas komanda ar latviešu basketbola tradīcijām, nevis SKA (sportivnij klub armiji) – kā to gribēja Rīgā dienošie zaldātiņi basketbolisti. 137 spēles Latvijas izlasē – vairāk nav itin nevienam citam mūsu basketbolistam ne jaunos, nedz vecos laikos! PSRS izlasē nenostiprinājās vienīgi dažu auguma centimetru trūkuma dēļ (Kaķim ir 178 cm). Kopš deviņdesmitajiem gadiem Kārlis Strēlis ir nemainīgs Latvijas Basketbola veterānu kluba viceprezidents, basketbolu spēlē vēl šodien, 68 gadu jaunībā.

Ivars Žvīgurs

Līdzīgi Strēlim cīnījās Latvijas basketbolā tad, kad nāca grūtie gadi. Līdz ar to oficiālo sasniegumu saraksts nav ne kupls, nedz arī varen spožs. Toties Ivars lieliski izcēlās uz vispārējās pelēcības fona kā nerimtīgs, nevaldāms cīnītājs. Aicināts un mēģināts arī PSRS izlasē, taču savainoto ceļu un arī šerpā rakstura dēļ nav varējis tajā nostiprināties līdz oficiāliem turnīriem. Lielākie sasniegumi: Eiropas junioru čempions 1970. gadā, Latvijas čempions 1975. gadā, Tautu spartakiādes bronzas medaļas ieguvējs 1983. gadā. Taču ne jau ar medaļu spožumu Ivars palicis nezūdošā atmiņā sava laika paaudzēm – ar izcilu basketbola nesātību, par kuru viņu arī mīlēja un cienīja. Laikam tāpēc viņš basketbolu veterānu sabiedrībā spēlē joprojām, kaut šogad sasniedz 60 gadu robežu.

Valdis Valters

Manuprāt – visu laiku un paaudžu izcilākais latviešu basketbolists, pēc likteņa aicinājuma. Atzīts par Eiropas labāko basketbolistu 1981. gadā. Deviņas reizes pie dažādām sabiedriskajām iekārtām kļuvis par Latvijas čempionu. Pasaules čempions ar PSRS izlasi 1982. un vicečempions 1986. gadā. Eiropas čempions 1981. un 1985. gadā, bet vicečempions 1987. gadā. Tautu spartakiādē 1983. gadā pārsteidzoši aizvedis Latvijas izlasi līdz bronzas medaļām. Lielajā basketbolā līdz 35 gadu vecumam, dalībai olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā 1992. gadā. Trenējis daudz un dažādas komandas – no pavisam maziem puikiņām līdz Latvijas pieaugušo izlasei. Bijis iniciators daudzām basketboliskām idejām – sākot ar Latvijas basketbola līgu un Latvijas jaunatnes basketbola līgu, un beidzot ar VEF basketbola kluba atdzimšanu nupat. Latvijas basketbola savienības valdes loceklis. Bijis Rīgas domes deputāts. Deviņdesmitajos gados paspēja vēl uzspēlēt LBL sacensībā plecu pie pleca ar dēliem Sandi un Kristapu. Ne vienmēr visas Valda iniciatīvas un darbības bijušas pietiekami stabilas un izturētas, taču basketbolists līdz kaulu smadzenēm viņš bijis un būs vienmēr.

Andris Biedriņš

Pirmais un vienīgais latviešu basketbolists, kurš spējis iekļūt un nostiprināties basketbola paradīzē un Mekā – Nacionālajā basketbola asociācijā (Gundara Vētras mirkli Minesotā neuzskatīsim par nopietnu). Viņa gaitām nu jau vairākus gadus vērīgi un cerīgi seko nopietnie basketbola draugi – tādēļ paliekam cerībās, ka Andrim tie lielākie panākumi vēl sagaidāmi nākotnē. Jo viņa NBA reputācija ir stabila.

Gan jau gadīsies dažs labs (jeb nelabs?) basketbola interesents, kurš nekavēsies pavaicāt: bet kāpēc še neredzam tādus izslavētus basketbolistus, kādi bija Igors Miglinieks un Gundars Vētra? Abi šie spēlētāji 1992. gadā pilnīgi labprātīgi, savtīgu interešu vadīti, paši izstājās no Latvijas basketbola, aizejot „pie draugiem no NVS”. Līdz ar to vārdi Miglinieks un Vētra LATVIJAS izcilāko basketbolistu sarakstā vairs nelasās.
Vēl te vieta gan būtu olimpiskā sudraba guvējiem Cēzaram Ozeram un Jurim Kalniņam, pirmskara brīnumbērnam Aleksandram Vanagam, VEF patriotiem Oļģertam Jurgensonam un Bruno Drākem, zelta rokai Aināram Bagatskim, LBL atklājumiem Robertam Štelmaheram un Uvim Helmanim... Taču sarakstu nevar sastādīt bezgalīgu.
Par dāmām parunāsim nākamreiz.