Josta gandarījumam, nevis eiforijai

Gada sākumā Mairis Briedis „Sporta Avīzei” pavēstīja, ka tēmē uz pirmo jostu, par ko cīnīsies gada beigās. Toreiz simtprocentīgas ticības tam, ka vēlamais scenārijs piepildīsies arī dzīvē, nebija. Viens notikumiem un cīņām bagāts gads ir aizvadīts, kas ir vainagojies ar IBA titulcīņu Liepājā. Briedis, kurš objektīvi cīņā bija favorīts, vilties nelika un Ļubošam Sudam nekādas cerības neatstāja.

Protams, iemesla kāpt uz galda un sist sev pie krūtīm, ka, lūk, es esmu pasaules čempions, labākais uz planētas, nav. Un to, šķiet, saprot visi, tostarp arī pats Mairis, kuram jānovēl ir saglabāt vēsu prātu un tādu pašu darba ētiku, lai kāptu vēl augstāk. Pasaules čempiona tituls IBA versijā nav zemē metams ieraksts CV, turklāt noder arī kā mārketinga instruments. Vairākkārt publiski ir uzskaitīti tie bokseri, kas izrāvienu savās spožajās karjerās sāka tieši ar IBA pasaules čempiona nosaukumu. Saraksts it nemaz nav trūcīgs, taču nekādas garantijas nedod – katrs gadījums ir individuāls.

Domāju, netrūkst ļaužu, kas domā – IBA ir „miskastes” josta un pretī Briedim cīņā par to stājās „miskastnieks”. Jā, IBA nav viena no četrām „lielajām” un abu boksa slavas zāļu atzītajām organizācijām, tāpēc ir pieskaitāma otrajai šķirai. Jā, Ļubošs Suda nav pirmā lieluma boksa zvaigzne, taču neapšaubāmi ir meklējams starp 100 pasaulē labākajiem profesionālā boksa smagsvariem. Ņemot vērā milzīgo boksa masveidību pasaulē - es nezinu, kā jums -, man pirmā simta cilvēku gribētos saukt par vismaz augstas klases atlētu, nevis boksa maisu. Tas, ka uz Brieža fona viņš izskatījās žēlīgi, jau ir cits jautājums, un par to savu smaidu pēc cīņas nespēja nomaskēt gaitenī noķertais Brieža treneris Sandis Kleins, kurš visā visumā centās saglabāt vēsu sejas izteiksmi.

Kas tālāk? To precīzi šobrīd nevar neviens pateikt. Briedis pēc cīņas izmeta frāzi, ka plāni esot lieli, bet to apmēru boksera komanda nesakot pat viņam. Ko mēs varam puslīdz droši prognozēt? Pirmkārt, nākamgad cīņu noteikti būs mazāk, kādas divas vai trīs, ne vairāk. Tomēr zināms līmenis ir sasniegts, tagad tas ir jākopj. Divas vai trīs 12 raundu cīņas gadā – tāds solās būt nākamais gads, ko apstiprināja arī Kleins. Tas būtu tikai loģiski. Otrkārt, diezgan droši varam prognozēt, ka nākamgad diezgan mērķtiecīgi tiks mēģināts iekarot Ameriku. Tāds plāns allaž ir bijis (un bez Amerikas boksā neiztiksi), promoters Kurēžs ir pieredzējis ASV boksa tīrumu vagotājs, IBA savukārt ir „amerikāņu josta”. Viena no. Treškārt, maz ticams, ka jau nākamgad Briedis varētu tikt pie iespējas cīnīties par kādu no četrām „lielajām” jostām.

Pēdējās dienās runājot ar atsevišķiem boksa lietpratējiem, nonācām pie kopsaucēja – lai arī kāda izvērtīsies turpmākā Maira karjera, to, kas jau ir sasniegts, neviens latvietis tuvāko vismaz 30 gadu laikā neatkārtos. Ja vispār kādreiz atkārtos. Un ir acīm redzams, ka šie nav 28 gadus vecā boksera griesti. Iekšā ir, grūtākais būs dabūt ārā.
Šobrīd Mairi Briedi droši varam saukt par spilgtu Latvijas sporta parādību. Viņam ir visas iespējas kļūt par leģendu, bet šāds statuss vēl būs jānopelna, gadiem ilgi veiksmīgi cīnoties. Iemesla eiforijai patiešām nav, jo dažādu iemeslu dēļ var gadīties tā, ka IBA paliek vienīgā josta, kas izcīnīta. Var gadīties, ka piektdienas vakars Liepājā, kad uzreiz pēc cīņas simtiem cilvēku drūzmējās ap ringu, lai kopā ar čempionu uzņemtu bildi (nevienam netika atteikts, visu cieņu!), tā arī paliks boksera karjeras virsotne. Boksā rezultātu veido daudz un dažādu apstākļu, turklāt ne visi ir tieši saistīti ar sportu. Kā tālāk attīstīsies latviešu (starp citu, par to jūsmo ne mazums Latvijas boksa veterānu – bokseris un latvietis, nevis tikai Latvijas pilsonis) boksera karjera, rādīs laiks. Katrā ziņā varam priecāties par to, kas jau ir izdarīts, un klusi pasapņot par to, ko nākotnē varētu izdarīt. Skaidrs ir viens – garlaicīgi nebūs.