Trijās minūtēs izpirktie grēki

Jau pirms spēles saņemtā ziņa: VEF Rīga savu maču Himkos pakāsis ar 70:90 (pēc 12:12 esot sācies pilnīgs bezceris) basketbola prieku necik vis neveicināja. Nižnijnovgorodas basketbola klubs, Ventspils vakarvakara pretinieks, kā svaigi zināms, arī ir vefiešu grāvēju skaitā. Bet ventiņi tāpat nule Vefiņu Saldū uzveikuši – tātad abas otrdienas sacensoņu komandas ir cik necik līdzīgi vērtējamas? Tā nedarīsim, jo diena dienai, spēle spēlei nelīdzinās, tās scenārijs ik reizes radāms no jauna. Arī improvizējot, kas skatītājiem vislabāk patīk. No skatāmības viedokļa gaidāmā sīkstā aizsardzības spēle (tādu deklarēja abu komandu pārstāvji) gan īpašu līdzjutēju prieku neizraisa – gribas zibenīgus uzbrukumus, varenus spraudienus, šlankus trejačus... Taču – skatīsimies, redzēsim!

Sākumā divtrešdaļtukšās Ventspils tribīnes, spēles sākuma minūtēm ritot, pielasās puspilnas, un kautrīgi klusi ventspilnieki tajās vis nesēž. Vienlaik visas spēles gaitā nevarēja sajust, ka līdzjutēji patiesi un aizrautīgi iekvēlotos savas komandas atbalstam vajadzīgajā brīdī. Tāds klusums un apmulsums kā VEF spēlējot Kazahijā (kur basketbols aizvien vēl šķiet eksotisks pārsteigums) Ventspilī, protams, nevaldīja: latvieši tomēr basketbolu saprot un ciena visos novados.

Arī spēles kvalitāte kopš tās paša sākuma bija vienīgi pieklājības robežās. Tāds labs amatnieku (nesajaukt ar amatieru!) basketbols. Kā VEF ar PAOK. Bez mākslinieciskiem un emocionāliem uzliesmojumiem, cītīgi darot savu darbu.

Darbiņš labāk gāja no rokas ventspilniekiem. Pēc sākuma neveiksmēm metienos (sestajā minūtē katra komanda ieguvusi vien 8 punktus), laukuma saimnieki atcerējās, ka savā zālē groziem jābūt piešautiem. Savukārt viesi, kaut tika pie daudzām labām izdevībām—jo ventiņu aizsardzība darbos gluži neatbilda izteiktajiem apgalvojumiem – grozā trāpīt spēja reti un ar lielām pūlēm. VBK labā ziņa: viesu līderis Brēmers nespēj iemest ne no kurienes. NN sliktā ziņa: Latvijas melnādas Jangs un Grejs ir bīstamāki par pašu amerikāņiem. Grejs no pirmā puslaika paliek atmiņā ar to, ka gūst grozu, izdarījis piespēli pats sev, savukārt Jangs pabeidz vienīgo ātro uzbrukumu pirmā puslaika nogalē, panākot plus 12. Vēl atceros Greja pamatīgo bloku pret Pauniču pie mūsējo groza. Glīti un gaumīgi, puslaiks vinnēts ar desmit acīm – kurām vēlāk būs liela nozīme mača galīgo rēķinu rakstot.

Otrajā puslaikā turpinās tā godīgā strādāšana, kura nu labāk paveicas NN. Voldzinieki ir spējuši pamatīgi sakārtot aizsardzību, savukārt VBK, kaut izpūlas līdz metieniem, šķiet pārņēmuši viesu neprecizitāti no pirmā puslaika. Mantojums dilst, un trešās ceturtdaļas pēdējās sekundēs Brēmera pirmais trāpītais trejacis jau raksta uz tablo 57:59. Viss būtu jāsāk no sākuma.

Uzskatāmi redzams, ka Tods Abernetijs ne tuvu nav Jānis Strēlnieks – kurš jau Sanktpēterburgā. Todu viesi nereti sedzot iedzen stūrī tā, ka amerikānis vairs nezin, ko iesākt ar bumbu. Arī satrauktie metieni vien noklaudz pret stīpu. Taču uzklausīsim treneri Vētru: gaidiet, un labi būs!

Pēdējā ceturtdaļā piecarpus minūtēs ventiņi spēj iegūt tikai 4 punktus – tas jau ir nekurliekams, un jādomā nevis par spēles skaistumu, bet gan par to, kā neizlaist uzvaru no nagiem. Jo tos skaistos metienus tagad rāda ciemiņi, brīžiem pat plaukstas niez aplausiem – bet tas nebūtu pieklājīgi pret saimniekiem. No kuriem priecē vien Bakiča un Meijera izdarības. Kur paliek Jangs un Grejs?

Viesstrādnieki savu aldziņu pilnībā attaisno pēdējās trijās spēles minūtēs, kuras iesākas ar Greja tālraidījumu, samazinot zaudējuma starpību no 5 uz 2 punktiem. Tūdaliņ Antonovs otrā galā atbild ar to pašu, taču VBK melnīši šķiet cēlušies spārnos. Grejs eleganti liek vēl vienu trīspunktnieku, tad spoži sadarbojas ar Meijeru, tomēr pēdējai minūtei sākoties vēl ir divu punktu deficīts. Skatītāji nez kāpēc neplosās, kaut nav ūdeni mutē ieņēmuši. NN kļūdās uzbrukumā, par ko Jangs tūdaļ nosoda viesus ar trijnieku – un ir taču 76:75! Vēl 9,4 sekundes, vēl minūtes pārtraukums, kurā NN treneris šķiet pagalam zaudējis galvu, vēl viesu izmisīgs tālmetiens kurš netrāpa pat pa stīpu, vēl 1,3 sekundes pirms beigām novēlots sods pret Jangu un viņa viena realizācija no divām iespējām, un tad cīņa ir galā ar Ventspils uzvaru. Bija vērts 37 minūtes paciesties, lai piedzīvotu pēdējās trijas!

Viesi uzskata, ka ne tik daudz Ventspils BK uzvarējis, cik viņi paši pazaudējuši jau vinnētu spēli. Savukārt Gundars Vētra uzsver to ievērojamo nozīmi, kādu uzvarai devis pirmā puslaika iekrājums.

Spēles ainu gribas vērtēt ar vidējo atzīmi 8 balles. Ventspilniekiem 9 tāpēc, ka beigās uztaisīja trillerīti un visā spēlē spītīgi nepaklupa, kaut kliboja. Viesiem 7 par to, ka beigās vairs nezināja, ko darīt un ko dara. Skatītājiem 6 – paldies par korekto atbalstu pieklājības robežās.

Bet 29. novembrī Ventspili jāskatās atkal. Draud tikšanās ar Khimik klubu, kurš kopā ar VBK tagad ir grupas līderi – abiem pa divām uzvarām. Būs skaisti?