Košera metode hokejā

Redz, Irbe pateica, ka Dinamo projekts patiesībā ir PR (sabiedrisko attiecību) projekts Krievijai. Vai tas ir jaunums? Paši krievi to saka un neslēpj – humanitārās ietekmes stratēģiskais plāns tiek realizēts ar sporta un popkultūras palīdzību. Tas ir ierakstīts šīs valsts ārpolitikas pamatnostādnēs. Par ko cepiens? Vai Dinamo akcionāri dzīvo valstī, kur nav brīv’ paust viedokli? Vai tad Irbe lūdza likvidēt šo komandu, vai viņš aicināja no šī projekta novērsties? Viņš tikai izklāstīja savu redzējumu un versiju par projekta tapšanu un nākotni. Kas tur bija teikts nepareizs? Vai tas, ka „viņu skatiens ir vērsts uz Austrumiem.”? Vai tas, ka „kamēr Gazprom Rīgas "Dinamo" būs vajadzīgs KHL, tikmēr arī komandu atbalstīs.”? Vai tas, ka „ja būs pilnīgi skaidrs, ka plāns ir izgāzies, "Dinamo" būs jāsāk kārpīties pašiem.”? Pirms Irbes viedokļa sabiedrībā nebija viennozīmīgas attieksmes pret Dinamo un – nekas nav mainījies pēc šīs intervijas. Bet varbūt kluba padome vai atsevišķi tās locekļi satraucās par savu reputāciju, jo Artūrs pateica skaidri. „Man šķita, ka ideoloģiski man nebūs pa ceļam ar šiem cilvēkiem.” Kas tur nosodāms? Kur aizmetņi kampaņai pret hokeju?

Uz ledus nav politikas. Tā raksta Dinamo padome. Ziniet, tas atgādina stāstus par ebrejiem un košera kaušanas metodi: kad pārgriež mājlopiem rīkli ar nazi un ļauj tiem noasiņot, to sauc par „rituālu”, savukārt, ja lopu kauj ar bomi pa galvu, tad tā esot „nogalināšana”. Līdzīgi Dinamo hokeja kluba vadība taisnojās komandas kapteinim Ozoliņam, kad kāra viņa bildes Rīgā uz ielas – tieši pirms Saeimas vēlēšanām. Redz, tā esot bijusi komandas un hokeja reklāma. Visai Latvijai ir skaidrs, ka Dinamo pret pašu hokejistu gribu, bija ierauts vienas partijas pirmsvēlēšanu kampaņā, bet Savickis ar kompāniju stāsta, ka „hokejs ir Rīgas „Dinamo” vienīgā ideoloģija”. Meli. Dinamo no paša sākuma ir bijis tikai un vienīgi politika, bet pirms vēlēšanām tas jau atgādināja nožēlojamu komēdiju, kur vienam otram partijas biedram pat himna pirms hokeja spēles bija jādzied, bet vēl daži desmiti sēdēja tribīnēs ar plakātiem – cieti... Kur viņi palika?

Kluba saimnieki neko nav darījuši, lai būtu savādāk, par ko liecina kaut vai šī iesaistīšanās polemikā, kas, atvainojiet, ir tīra politika. Saprotu, ka galvenais akcionārs sev apkārt ir savācis cilvēkus, kuri izpilda tikai pavēles, tās neapspriežot, bet – paskatieties sev apkārt, Savicka kungs! Jūs savā vēstulē – nav šaubu, ka tā ir Jūsu iniciatīva – rakstiet: „. Mēs domājam, ka tie, kas grib iestāstīt, ka latviešiem hokejs nav vajadzīgs, nav latviešu tautas draugi.” Vai Dinamo padome nav atgriezusies kādā citā vēsturiskā laikmetā, kad tautas vārdā tika meklēti arī tautas ienaidnieki? Kāpēc esat pārliecināts, ka hokejs vai konkrētajā gadījumā Dinamo hokeja klubs, būs tas atskaites punkts, kas turpmāk noteiks – esmu latviešu tautas draugs vai neesmu? Ja top šādi teksti, tad šaubas par kluba vadības veselo saprātu tikai palielinās. Ja pieminiet valsts intereses, tad atgādiniet par savu lomu, Savicka kungs, Latvijas energoresursu infrastruktūras privatizācijā, kas, piekritīsiet – bija ļoti patriotisks solis. Vārdu patriotisks variet arī nelikt pēdiņās, lai gan liela daļa no tās pašas tautas tās pieliks... Mēģiniet savā nākamajā vēstulē tautai, atbildēt uz jautājumu – kā tas nākas, ka Dinamo atbalsta tik plašs līdzjutēju loks, bet – kāpēc viņi tik vienoti izsvilpj komandas vai projekta akcionārus? Irbi te iekšā nepiniet – viņš nebija tajā dienā pilsētā... Aizdomājieties par dažām vērtībām, ar kurām nespēlējas. Latvijas tautas vienotība un valsts nesākās un nebeigsies ar Dinamo atbalstīšanu – vismaz tik daudz taču jums ir skaidrs. Ja nav – paņemiet Stendzenieku par komandas sabiedrisko attiecību konsultantu. Vēlēšanas ir beigušās – varbūt šoreiz jums kopā sanāks labāk...