"Nejēga" Nolans un pārējie neprašas
Kanādietis Teds Nolans beidzis savu triju gadu darbu Latvijas izlasē. Ar paviršu skatu raugoties, nekā sevišķa - divos pasaules čempionātos 11. vieta, vienā - 10. vieta. Nu labi - bija 8. vieta Sočos, taču tā dabūta tikai ar vienu uzvaru... Šādi - tikai ar skaitļiem vien operējot - var pieradīt gandrīz jebko. Pat to, ka Latvija ir veiksmes stāsts, jo visi makroekonomiskie rādītāji taču pieaug...
Neesmu starp tiem, kas ar sausu muti katrā rakstā atgādina, cik milzīgs ir Nolana devums latvju hokeja izaugsmē, taču neesmu arī starp tiem, kas negribētu Nolanu arī turpmāk redzēt, vai pat trenējot Latvijas izlasi. Jā, kanādietim, vai kā mūspusē viņu biežāk sauca - indiānim - ir savas īpatnības, taču, kuram to nav. Pametot skatu atpakaļ, mūsu valdības vadītāji un ministri īpatņi vien bijuši, sākot ar Repši un beidzot ar Ķīli.
Viena no Nolana īpatnībām (bet tā ir daudziem citiem treneriem arī) - viņam ir ļoti izteikts dalījums: spēlētāji, kuriem uzticas un spēlētāji, kuriem neuzticas. Ja esi pirmajā sarakstā, tad dažos gadījumos tiks pievērtas acis, ja otrajā - tad zini, ka kļūdīties vispār nedrīksti. Pirmajiem Nolans uzticas līdz kapa malai, otrajiem - nu labāk jūsu te nebūtu.
Pie pirmajiem - viņa kluba līderis Zemgus Girgensons, kura 5+20 noraidījums pret Krieviju galīgi nebija vajadzīgs; Kristers Gudļevskis - viņš taču ir no NHL un izcili nospēlēja Sočos pret Kanādu! Minskā - arī Artūrs Kulda, kurš tiešām nospēlēja izcilu turnīru. Vai Nolans ir nekļūdīgs? Dies pasarg! Tad jau viņš NHL ņemtu vienu Stenliju pēc otra un ar "Sabres" vārgo sastāvu sistu visus pēc kārtas.
11. vieta pasaules čempionātā, protams, nav Latvijas hokeja Everests, un tas vispār nav nekas. Jo mums pasaules čempionātos taču regulāri spēlē gan vīriešu basketbola izlase, vīriešu un sieviešu volejbola izlases, turklāt regulāri ir, ja ne medaļās, tad tuvu tam. (Ironija tāpēc, ka, brūkot PSRS, šie trīs noteikti bija labākās pozīcijās par hokeju). Mums pasaules čempionātiem regulāri kvalificējas abu dzimumu handbolisti, futbolisti, regbisti... Realitātē gan tur bez hokejistiem tikušas tikai basketbolistes un regbisti. Labi, nav vajadzības kaitināt bimbambolistus un b. Mežavilku, kuram allaž bijušas pareizas domas. Stāsts par citu.
Ir IIHF tāds interesants radītājs kā izlašu rangs. Tas veidojas no pēdējo četru gadu rezultātiem. Rangā, ko pēc čempionāta publicēs IIHF, tiks ņemti vērā 2011. gada PČ rezultāti (Znaroka pēdējais turnīrs), kā arī pēdējo trīs pasaules čempionātos un Soču olimpiskajās spēlēs padarītais (Nolana trijgade). Un ko tad šis nejēga, šarlatāns un treniņos nestrādājošais indiānis ir sasniedzis? Praktiski neko: jo 9. vieta IIHF rangā jau arī ir štrunts. Ja mums priekšā Zviedrija, Somija, Krievija, Čehija, Kanāda, ASV, Šveice un Slovākija. Un cik valstīs tad vispār nopietni spēlē hokeju? Kādās desmit... (mājsamnieču spriedums).
Kuras valstis tad Tedis šajā trijgadē IIHF rangā apsteidzis? Ak, Norvēģiju! Norvēģi taču hokeju nopietni nespēlē. Ak, Vāciju arī? Vāciešiem taču hokejs ir tādā līmenī kā mums tramplīnlēkšana... Un Baltkrieviju arī? Vai nu mums vajadzētu eiropeiski vērtību demokrātijas citadeli Latviju salīdzināt ar valsti, kur valda Eiropas pēdējais diktators... Tas būtu īsti latviski: atrast sev vienmēr sūdus, ko uzmest uz galvas.
IIHF rangs
Valsts | Pēc Minskas | 2013 | 2012 | 2011 |
Šveice | 7. (3470) | 7. | 9. | 7. |
Slovākija | 8. (3445) | 8. | 6. | 10. |
Latvija | 9. (3300) | 11. | 11. | 12. |
Norvēģija | 10. (3265) | 9. | 8. | 9. |
Baltkrievija | 11. (3170) | 14. | 13. | 11. |
Francija | 12. (3165) | 13. | 14. | 14. |
Vācija | 13. (3125) | 10. | 10. | 8. |
Slovēnija | 14. (3040) | 17. | 18. | 18. |
Dānija | 15. (3005) | 12. | 12. | 13. |
Tā kā piektdiena un arī sestdienas daļa ir brīva no hokeja, piedāvāju Latvijas izlases skaitļus. Proti, man mīļo mikromaču vērtējumu. Saka jau, ka skaitļi nemelo. Tikai rāda virzību.
Latvijas mikromači Minskā
Uzvārds | M/m | Vārti | +/- | Somija | Vācija | Kazahstāna | ASV | Krievija | Baltkrievija | Šveice |
Daugaviņš | 4-1 | 12:5 | +4 | 2-0 | 1-0 | 3-0 | 4-2 | 0-0 | 1-2 | 1-1 |
M. Jass | 3-0 | 4:1 | +3 | 0-0 | 0-0 | 2-1 | 1-0 | 1-0 | 0-0 | 0-0 |
M. Rēdlihs | 4-2 | 10:4 | +2 | 2-0 | 2-0 | 3-0 | 2-1 | 0-0 | 0-1 | 1-2 |
Ķēniņš | 4-2 | 6:3 | +1 | 1-0 | 2-0 | 1-0 | 2-1 | 0-0 | 0-1 | 0-1 |
Indrašis | 3-1 | 6:3 | 0 | 1-0 | 0-0 | 3-1 | 0-1 | 1-0 | 0-0 | 1-1 |
Girgensons | 3-1 | 8:6 | +1 | 1-0 | 1-1 | 3-1 | 1-3 | 1-0 | 0-0 | 1-1 |
Kulda | 3-2 | 10:7 | +2 | 1-0 | 0-2 | 2-2 | 5-1 | N | 1-2 | 1-0 |
J. Rēdlihs | 2-1 | 6:4 | +3 | 1-1 | 0-0 | 1-1 | 2-0 | 1-1 | 0-1 | 1-0 |
Masaļskis | 2-1 | 9:8 | - | 3-2 | N | 5-4 | N | N | 1-2 | N |
Vasiļjevs | 2-1 | 5:4 | -2 | 1-1 | 0-0 | 0-0 | 2-0 | 0-2 | 1-1 | 1-0 |
Štāls | 2-1 | 4:4 | +1 | 0-0 | N | 2-1 | 0-2 | 1-1 | 0-0 | 1-0 |
Ņiživijs | 1-1 | 4:4 | -2 | 1-1 | 0-0 | 0-0 | 2-0 | 0-2 | 1-1 | 0-0 |
K. Jass | 1-1 | 1:1 | 0 | N | 0-0 | N | N | 0-1 | 0-0 | 1-0 |
Jaks | 0-0 | 0:0 | 0 | N | N | N | N | 0-0 | N | N |
Bērziņš | 1-2 | 1:2 | -1 | N | 0-1 | 0-0 | 1-0 | 0-0 | 0-0 | 0-1 |
Lipsbergs | 0-1 | 0:1 | -1 | 0-0 | 0-0 | 0-1 | N | N | N | N |
Cipulis | 1-3 | 4:6 | -2 | 1-1 | 0-1 | 0-0 | 2-1 | 0-1 | 1-2 | 0-0 |
Sotnieks | 1-3 | 6:10 | -2 | 1-1 | 2-0 | 1-1 | 1-4 | 0-2 | 0-0 | 1-2 |
Gudļevskis | 1-3 | 11:15 | - | N | 2-3 | N | 6-5 | 1-4 | N | 2-3 |
Pujacs | 1-3 | 4:12 | -7 | 1-1 | 2-0 | 1-1 | 0-5 | 0-2 | 0-0 | 0-3 |
Laviņš | 0-2 | 1:3 | -2 | 1-1 | N | N | N | 0-1 | 0-1 | 0-0 |
Galviņš | 1-4 | 4:8 | -1 | 0-0 | 0-2 | 2-2 | 2-0 | 0-2 | 0-1 | 0-1 |
Džeriņš | 1-5 | 3:10 | -3 | 0-1 | 0-1 | 0-3 | 2-1 | 0-2 | 0-1 | 1-1 |
Meija | 1-6 | 2:9 | -4 | 0-1 | 0-1 | 0-2 | 2-1 | 0-2 | 0-1 | 0-1 |
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-5 [+] [-]
Tiek stāstīts, ka viņš ir jau nu tāds malacītis, ka visi pie viņa grib spēlēt, visus viņš noskaņo utml. un izlase spēlē vislabāko hokeju kādu tā ir jebkad spēlējusi.
Patiesībā tas viss ir ļoti pareiza PR rezultāts - kad zaudējums tiek pasniegts par izcilāko komandas sasniegumu, kad tiek uzvarētas, lai arī vienalga gana stipras, taču komandas-nosaukumi (tb, kur pats draudīgākais komandā ir nevis spēlētāji, bet komandas nosaukums) utml. TAČU spēlēs, kuras reāli vajag ņemt, kur, kā saka, jāņem pretinieks un jālauž viņam mugurkauls... tur Latvijas izlase staigā kā aptaisījušies... pie tam, ne jau tikai šogad, bet visu 3 gadu garumā (i pret Austriju, i Norvēģiju).
Es gan psiholoģiju neesmu apguvis tādā līmenī, lai par to spriestu un izdarītu kādus nopietnus slēdzienus, taču pat man liekas, ka šie zaudējumi "ņemamajās spēlēs", ir tiešs "psiholoģijas guru" kasjaks.
+8 [+] [-]
-2 [+] [-]
Tās ir spēles ar sava līmeņa komandām, kurās ir jāuzvar, lai runātu par tālāko virzību turnīrā.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Un arguments - a ko jūs varat likt un pamēģini izdarīt labāk. Pētersīlis ir tajā, ka MAN TAS NAV JĀDARA! Nolans ir treneris, kurš dara savu darbu, es daru savējo un, dod Dievs, lai visiem savus darbus sanāktu izdarīt pēc iespējas labāk!
Ir Nolans - nolīgts treneris, kuram ir uzstādīti konkrēti uzdevumi un ir rezultāti viņa laikā. Kādi tie ir? Ja mēs skatamies TIKAI rezultātu gala tabulā - a ne ar ko ne labāki ne švakāki kā vidējais kkāds rezultāts citiem treneriem.
Lai saprastu, ka cilvēks ir slims, nevajag būt ar medicīnisko izglītību, toties ĀRSTĒŠANAI gan labāk notikt kvalificētu speciālistu uzraudzībā.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
A par rakstiem... man liekas, ka esmu gana daudz rakstījis, gan te, gan citos medijos (kā digitālos, tā drukātos), lai šādu jautājumu varētu uztvert kā ļoti neveiksmīgu provokācijas mēģinājumu.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Varbūt tajā savu lomu nospēlēja arī OS un Ozo atgriešanās faktors.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Pirmkārt, lai novērtētu trenera sniegumu vajadzētu vismaz piecas sezonas, jo ir dažādi iemesli, kādēļ atsevišķs turnīrs var neizdoties.
Otrkārt, spēlētāji tomēr paši saka, ka tāds kolektīvs, kāds bija olimpiādē - tāds nav bijis iepriekš. Tas tomēr ir rādītājs.
Treškārt, redzot sastāvu un apakšgrupu, kas mūs gaida, es pats gaidīju cīņu par neizkrišanu, nevis cīņu par ceturtdaļfinālu.
Ceturtkārt, teikt, ka uzvarot rangā spēcīgu pretinieku, mēs uzvaram nosaukumu, tā ir demagoģija un nerunā neko labu par hokeja izpratni tam, kas tā apgalvo. Piemēram, ar ko Somijas izlase nebija Somijas izlase, kuru pirmajā mačā apspēlējām? Ja mēs spēlējam labi, neļaujam pretiniekam spēlēt savu spēli - tad tas nozīmē, ka spēlējām pret nosaukumu?
Protams, bija arī zaudējumi spēlēs, kad gaidījām no mūsējiem vairāk (pret Baltkrieviju, Šveici), taču tā jau ir problēma pie visiem treneriem. Tad mums arī visu iepriekšējos treneru darbs būtu jānovērtē kā viduvējs.
[+] [-]