Godīgā hokeja nauda

Gada citāts no godīgākā uzņēmēja

Kad Rīgas Dinamo akcionāri sāk runāt par naudu, tad vienmēr ir interesanti. Galvenais kluba daļu turētājs Savickis publiski nekad nav vairījies no šīs tēmas apspriešanas, pat vairāk – naudas sakarā Dinamo vārds ir ticis izmantots, lai uzrunātu politiķu snaudošās sirdsapziņas, tāpat – nauda tikusi pieminēta, kad hokejs tika izmantots kā instruments priekšvēlēšanu kaujās. Bija laiks, kad lieli un mazi Dinamo akcionāri apelēja pie visām varām un strāvojumiem, mēģinot iestāstīt tautai, ka valsts uzņēmumiem būtu jāpalīdz šim projektam, jo pretējā gadījumā, tam neesot nākotnes. Sabiedrībā to nosauca par nekaunību un paklusām šī tēma noplaka. Vēl vairāk – uzliekot uz nepareizajiem zirgiem pirms Saeimas vēlēšanām, Dinamo akcionāri šobrīd pat nevar izmantot savus politiskos lobijus, lai iepriekš izteiktās idejas iedzīvinātu kaut naga melnumā. Nezinu, kurš tagad Savicki konsultē sabiedrisko attiecību jautājumos, taču pēdējo dienu izteikumi liek secināt, ka stāsts par hokeju un valsti tiek iesaiņots jaunā sviestpapīrā. Raug, ko lielais Juris saka par kluba sadarbību ar sponsoriem, citēju: „Nav jau tā, ka mēs būtu gatavi sadarboties ar jebkuru sponsoru. Ir bijuši gadījumi, kad atnāk kompānijas, piedāvā naudu, bet mēs to nepaņemam. Esam ļoti izvēlīgi sponsoru ziņā. Sponsoram ir jābūt godīgi nopelnītai naudai. Tāpat šādam uzņēmumam jābūt labvēlīgam pret Latviju kā valsti. Mēs esam atteikušies no naudas, ko piedāvāja pāris Latvijā strādājošas bankas. To nosaukumus gan man negribētos teikt." Vai nav jauki! Tā nav pirmā reize, kad Savickis runā par tēlu un finansēm, pirms gada viņš izmeta repliku, ka Dinamo sakarā “neesam gatavi ņemt jebkuru naudu”. Tagad šis ir ticis precizēts – vismaz pāris Latvijas bankas ir gribējušas dot, taču tās – vai nu nav bijušas labvēlīgas pret Latvijas valsti, vai – nauda nav tikusi ar šiem finanšu instrumentiem nopelnīta godīgi. Pēc šādiem teikumiem atliek vien padomāt, ka Savickis ir nesen šķīstījis savu dvēseli, vai – nožēlojis grēkus baznīcā, kur solījies turpmāk kalpot tikai un vienīgi Latvijas valsts interešu labā. Nav slikti priekš VDK virsnieka, kura vadītā starpnieka kompānija nodrošina Latvijai gāzes iepirkumu un piegādes. Tātad, jādomā – gāze paliks lētāka, vai sliktākajā gadījumā – Latvijas Itera novirzīs savu peļņas daļu zupas virtuvēm un bezdarbnieku pabalstiem.

Krievu daļa ir desmit miljoni eiro

Tagad par naudu, ko tērē hokejam. Ja var ticēt Rīgas Dinamo īpašnieku paziņojumiem presē, tad KHL pirmajā gadā kluba budžets bija 7 miljoni eiro, no kuriem piecus miljonus piešķīra Itera (Krievijas uzņēmums). Otrajā gadā budžets bija 15 miljoni dolāru – aptuveni 11 miljoni eiro, ja rupji konvertējam šo valūtu. Trešajā sezonā jeb šogad Dinamo budžets ir 12 miljoni. Visus šos skaitļus sauc kluba akcionāri – dažādos laikos un publikācijās, nekas nav izzīsts. Tātad, salīdzinot – trīs gados no 7 miljoniem līdz 12 miljoniem eiro – lēciens solīds. Kā man patīk atcerēties, ka savulaik Viesturu Koziolu no Dinamo vadības un akcionāru loka izmeta par to, ka pirmajā sezonā viņš esot ļoti daudz tērējies. Tā kā nav dzirdēts, ka pēc otrās un trešās sezonas būtu kādu apvainojuši liekos tēriņos, lai gan izmaksas taču pieaugušas par pieciem miljoniem! Tikai draudzīga atkāpe, nekā personīga...Šajā laikā ir pieaugusi arī krievu sponsorētā daļa, ko intervijās apliecina pats Savickis: „Bija domāts, ka vēl piecus (miljonus) izdosies savākt no sponsoriem. Taču neizdevās. Nācās iet pie Makarova vēlreiz un prasīt vēl piecus. Zinot, kā mums gāja pērn, šogad gāju pie Makarova un teicu — savāksim vairāk naudas, nekā pērn, jo tautā ir kolosāls atbalsts. Makarovam teicu, mēs nevaram atkāpties, ir jāturpina tā lieta un mēs mēģināsim savākt Latvijā kaut ko, kaut vai pusi. Bet jārēķinās ar kādiem 10 miljoniem, šoreiz eiro. Kad cilvēkam atņem 10 miljonus eiro, saprotiet, kā viņam ap dūšu ir…” Saprotu, lai gan neesmu nekad šādā situācijā bijis. Tāpat mēģinu iztēloties, ko minētais krustēvs Makarovs tagad domā, kad noliekot 10 miljonus eiro priekš Dinamo, viņš izlasa Savicka prātojumus, ka „neesam gatavi ņemt jebkuru naudu”. Nu, labi – ar to Juris pats tiks galā, jo nenoliegsim: arī paprasīt ir jāmāk, lai arī no saviem bijušajiem dienesta biedriem. Šajā ziņā Savickis dara labu darbu un to mēs varētu apzīmēt kā viņa nodevu Latvijas hokeja labā un sabiedrības izklaidē. Vai vēl precīzāk – Juris ir labi sakārtojis gāzes cenas atlaidi tā, lai starpība garantētu hokeja projektu. Tās pašas gāzes, ko mēs visi tērējām savu mājsaimniecību vajadzībām. Attiecīgi – ir pilnībā piepildījies Jura Savicka sapnis par tautas atbalstu hokejam. Tauta šobrīd ar dabas gāzes patēriņu un savlaicīgi nomaksātajiem rēķiniem, ļoti godprātīgi atbalsta Rīgas Dinamo.

Koziols tērēja vismazāk...

Tātad – sausais atlikums. Kluba budžets ir 12 miljoni eiro, no kuriem 10 miljonus dod Itera. Divus nākas savākt pašiem – piesaistot godīgos sponsorus, realizējot Dinamo preču zīmi un pārdodot biļetes uz 27 mājas spēlēm. Algām komanda tērējot 8 miljonus eiro no 12 – šajā summā ietilpst visas algas, arī administrācijas. Salīdzinot pa sezonām, šis cipars ir pieaudzis krietni: 2008/09. gadā Dinamo mēģināja ierakstīties KHL nolikumā, ka kopējais algas apjoms jeb cepure nav mazāks par 6 miljoniem dolāru jeb aptuveni 4,2 miljoniem eiro. Starp citu, pirms katras sezonas klubiem ir jāiesniedz garantijas, ka šāda summa viņiem ir brīvi pieejama jebkurā brīdī. Tādā veidā līga nodrošinās pret iespējamajiem bankrotiem – proti, sliktākā scenārija gadījumā, spēlētāji vismaz saņem kaut kādu kompensāciju, ko ir galvojuši kluba saimnieki. Savā otrajā sezonā Dinamo algu budžets bija 60 procentu no kopējā komandas kopējā budžeta. Tātad – tie varēja būt apmēram 6,6 miljoni eiro. Savukārt šogad viņi algām un prēmijām ir tērējuši astoņus miljonus. Ja paskaitām, kurš pērnvasar pārslēdza līgumus ar Dinamo, tad var secināt – jaunie kontrakti prasīja no kases par 1,3 miljoniem eiro vairāk, nekā gadu iepriekš. Tas gan atkal raisa pārdomas ar atkāpi, jo labi atceros, ka publiski tika teikts, ka kopējās algas pieaugums nebūs lielāks par 5 procentiem. Sanāk daudz vairāk... Salīdzinot pa gadiem, Rīga no 22. vietas (24 komandu ieskaitē), kas pēc algu apmēra viņus ierindoja starp visām līgas komandām, šogad ir vismaz labāko 16-niekā. Mēs paši maksājam vairāk, otrs – daudzi krievu lejas gala klubi maksā mazāk savējiem.

Dinamo izskatās labāk par Dienvidu tiltu

Rīgas Dinamo ir viens liels sponsors un pārējie maziņie. Pirmajā sezonā maziņie deva 170 000 latu. Otrajā sezonā ar sponsoru piesaisti jau ir kāpums – 870 000 latu, kas gan lielākoties sanāk no tādām lielām kompānijām kā LDz Cargo (valsts uzņēmums; iedeva 500 000 latu), Aladris (privātais; 150 000 latu) un kluba akcionāram Rāvim piederošā Skonto būve (200 000 latu), kas jau izsenis ir lielo valsts pasūtījumu apkalpotājs, tai skaitā – slaveno Dienvidu tiltu. Mazliet jau dīvaini izskatās, ka Rāvis savus pakalpojumus reklamē ar hokeja vārdu, jo uzņēmuma specifika un uzvarētie iepirkumi par šādu metodi pasmīkņā, taču uzskatīsim, ka Skonto būvei šajā gadījumā ir svarīgs tēls. Kopā ar Dinamo tas nenoliedzami ir labāks, nekā kopā ar jau minēto tiltu. Vai otra versija – komandai īslaicīgi bija finansiālas problēmas, bet aizdoto naudu caurumam, noformēja kā sponsorējumu. Tikai versija – nekāda seguma. Nav jābūt sevišķi apķērīgam, lai saprastu, ka otrās sezonas kopējais sponsorējumu apjoms (izņemot Iteru), neko vairāk par trijiem ziedojumiem nav devis, turklāt, izņemot, Aldari – divi citi iezīmēti ar politisko kontekstu. Šogad kopējais no sponsoriem iegūtais apjoms ir lielāks, taču arī to galvenokārt veido jau trīs minētās kompānijas, kā arī kādi simts tūkstoši no Dinamo preču zīmes realizācijas, tirgojot dažādus pārtikas produktus. Kāpēc uz visa šī knapuma fona klubs atsakās ņemt naudu no Latvijas komercbankām – tas skaidrību nerada. Vismazāk tas ir saistīts ar Savicka pieminēto banku (ne-)godīgumu. No ieņēmumiem vēl ir biļetes uz spēlēm un suvenīru tirgošana. Ja pieņem, ka Dinamo spēles savā laukumā šosezon noskatījās vairāk par 200 000 skatītājiem (vidēji rēķināju uz vienu spēli 7000 līdzjutējus), tad aptuvenais ienākums no šīs sadaļas būtu kādi 2 miljoni latu (ja biļete maksā desmitnieku). 20 procentu jāatdod arēnai – paliek pusotrs miljons, rupji skaitot...

Maksā algas, palīdz pārdzīvot krīzi

Tā kā Rīgas Dinamo sevi tagad pozicionējuši nevainīguma druvā, tad būtu tikai loģiski, ka klubs publiskotu visas spēlētāju algas – sak, esam caurspīdīgi, mēs taču hokejistiem maksājam iztikšanu, savukārt viņi kā pašnodarbinātie samaksā vēl valstij nodokļus, pērk Latvijā mašīnas, dzīvokļus, mājas, tērē naudu restorānos, veikalos un tml. Tas ir Dinamo ieguldījums tautsaimniecībā. Tomēr, tāda atklātība nenotiks, jo līga to neprasa, bet jebkurš darba devējs vai ņēmējs grib palikt ar savu mazo noslēpumu, lai no tirgus izspiestu vairāk. Tas, ko zinām daudzmaz droši – Ozoliņa algas apmērs sezonā ir ap 850 000 eiro, Holts pelna gadā 100 000 dolārus, Troters – 250 000 dolārus. Labākajiem uzbrucējiem sezonas cipars ir ap 150 000 – 190 000 eiro, taču ir arī tādi, kas saņem vairāk. Šuplera mēneša cipars ir ap 20 000 eiro. Vēl ir jāpatur prātā, ka virkne no jaunajiem saņem ļoti tuvu KHL noteiktajam algas minimumam – tas ir ap 35 000 latu sezonā. Un, protams, vēl prēmijas par individuālajiem sasniegumiem. Tās gan nepārsniedz 25 procentus no garantētās algas, taču, jādomā, ka Dārziņš un Miķelis pie sava kāposta šīs ziedlapiņas noteikti var pievienot.

Var iztikt. Mierīgi!

Komandas budžets nav tikai sezonas algas. Vēl ir mājas spēles, kas Rīgai izmaksājot ap 30 000 latu mačā (Savicka nosauktais cipars). Ja ņem vērā, ka mēs organizējam 27 cīņas savā laukumā, tad tie būs savi 810 000 latu. Apmēram tik pat viņi varētu iztērēt izbraukumos, kur ierēķināts gan lidojums, gan viesnīca, gan azaids (35 cilvēku lielai delegācijai, kas parasti dodas uz Krieviju). Pārējās lietas, ko sauc par sīkumiem, iecērt katra ap 100 000 eiro gadā – piemēram, medicīnas aprūpe un hokeja inventārs. Vēl gadu mijā Savickis solīja, ka pielauzīšot Iteru vēl uz trīs gadiem atbalstīt Dinamo. Tas nozīmē, ka mēs runājam par 10 miljoniem eiro ik sezonu, vai kopā – 30 miljoniem. Ja solīja, gan jau pierunās... Ļoti precīziem šajā ziņā ir grūti būt, jo neviens pie kluba grāmatvedības mūs klāt nelaidīs, bet, ja esam racionāli rēķinātāji, saliekot uz papīra gan aptuvenos ieņēmumus, gan izmaksas, secinājums varētu būt apmēram šāds – ar vienu pašu Iteru šai komandai pietiek, lai mierīgi šūpotu kājas. Tas nomierina, jo vienā brīdī jau likās, ka kluba akcionāri vēl nav tikai naudu diedelējuši pie vecā planetārija – uz kāpnēm. Tik drūmi viņi zīmēja visu, kas notiek ap šo projektu. Baidīja bērnus un pieaugušos... Brrrrr... Tāpēc jau karstumā akcionāri izrunājās par naudu, ko viņiem dod, bet – ko viņi neņems. Jo tā neesot godīgi nopelnīta... Tad jau sanāk, ka Dinamo projekts ir atvēris arī Jurim Savickim jaunu lappusi uzņēmējdarbības ētikas kodeksā (būsim draudzīgi un visi kopā pasmaidīsim). Prieks! Veiksmīgu turpinājumu!