"Dinamo" gaida ASK liktenis?

Kad atradāmies Maskavas pavadā, Latvijā bija daudzas sporta spēļu komandas, kuru zīmoli asociējās ar vienu vai otru sporta veidu. Vidējā paaudze ļoti labi atceras volejbola "Radiotehniķi" un "Auroru", futbola "Daugavu", basketbola VEF, ASK un TTT, handbola "Celtnieku", hokeja "Dinamo". Visām vai gandrīz visām komandām dažādos laikos izdevies izcīnīt PSRS čempionātu medaļas un dažiem pat kļūt par čempioniem... Patīkami kavēties šajās atmiņās un daudzi iedomājušies, ka atjaunojot tā laika komandu nosaukumus, izdosies atjaunot tikpat lielu līdzjutēju interesi par sevi, kā tas bija tolaik, kad līdzjutējs gāja uz visiem sporta pasākumiem, kādi vien tika piedāvāti.

Paliekot neatkarīgiem, viens pēc otra pazuda arī visi "radiotehniķi", "dinamo", "celtnieki" un pārējie... Kā vieni no pirmajiem aizgājušā laika vērtību atdzīvinātāja bija "Daugava", taču futbolā kā jau futbolā - ambīcijas futbola vārtu platumā. Šķiet, ka šodien vairs neviens precīzi nepateiks, cik reižu reanimēta "Daugava" un cik reižu apbērēta. Te tā atdzimusi Rīgā, te Daugavpilī, bet palikusi tikai viena Daugava - likteņupe.

Mūsdienu PR prasībām atbilstošākā atdzīvināšana bija ASK augšāmcelšana. Leģenda un ne mazāk. Jaunie ASK priekšnieki nekautrējās izmantot īstā ASK panākumus ar sešdesmito gadu Eiropas čempionvienību kausu atverot pat ULEB durvis un iemānot šīs organizācijas pārstāvjus Rīgā pierunājot tieši pie mums aizvadīt ULEB kausa izcīņas sezonas atklāšanas spēli. Kur vēl labākas starta pozīcijas? Nauda ir, vārds - ir, aizlienētā vēsture - ir. Ko vēl vajag? Bija arī skatītāji, bija pieklājīgs spēles līmenis, bet pietrūka paša galvenā, jeb "visu izšķīra kadri". Kadri, kuri neizturēja pārbaudījumu ar naudu. Vienalga, vai tā nāca no Domes kases, vai no uz burbuli ejošās "Parex" seifiem. Starta kapitāls bija kapitāls, lai pareizi to apsaimniekojot, projekts nomirtu vēl īsti nedzimis. Starp citu, tieši pirms gada parādījās pirmās publiskās pazīmes, ka ASK kaklā ir uzkārts ļoti smags enkurs...

Šodien ASK vairs nav, bet ir "Dinamo". Tikpat skaļi sevi pieteicis un tautu eiforijā vēl vairāk ieraujošs. Ir nauda, ir līmenis, ir latviešu hokejisti, ir noturīga līdzjutēju interese, bet cik ekonomiski loģisks ir "Dinamo" projekts. Ja var ticēt "Dinamo" lielvīriem, tad kluba budžets šogad ir 15 miljoni. Laba summa, bet pavisam nesen viens no komandas īpašniekiem Guntis Ulmanis triec cirvi bluķī: ja nesāksim pelnīt, filmas beigas var pienākt daudz ātrāk. Ulmanim, Savickim, Kalvītim un vēl dažiem aktīvistiem pietika dūša un nauda "Dinamo" atjaunošanai, taču palaist bērnu pasaulē ir pavisam kas cits, nekā viņu pabarot un ietērpt modīgās drānās. Un tad izrādās, ka mūsu bagātnieki nemaz vairs nav tik bagāti, kā uzrāda Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Starp komandas īpašniekiem nav neviena arābu šeiha, vai abramoviča, kuriem katru gadu ziedot pārdesmit miljonus ir tas pats, kas "Dinamo" līdzjutējam stacijas tunelī ubaga cepurē iemest pārdesmit santīmus.

"Dinamo" pirmajā gadā tas pats Ulmanis sita pie savas prezidenta žaketes kabatas, ka komandai ir daudziem gadiem, bet pirms divām nedēļām pārliecība par saviem iepriekš teiktajiem vārdiem ir paslēpusies tās pašas žaketes tajā pašā kabatā. Kā iztulkot Ulmaņa teikto? Vai patiešām ziepes ir tik lielas, vai tomēr šādā veidā cenšas iežēlināt pie valdības esošos vai tikai topošos jaunos (vecos) valsts naudas dalītājus? ASK bija spēcīga aizmugure pašās augšās, bet basketbola leģenda jau ir apbērēta...