Sirmais vai Vasiļevskis? Viens paliek mājās. Kurš?

Šķēpmetēji mūs pavisam izlutinājuši, jo pēdējā laikā uz galvenajām sezonas sacensībām braucam ar pilnu komplektu – trim vīriešiem un trim sievietēm. Šogad var sanākt savādāk, jo sievietes tikko nedēļas nogalē tikušas galā ar saviem uzdevumiem (Madarai Palameikai pasaules čempionāta A normatīvs, Līna Mūzei – B normatīvs), bet veči...

Kaut kāda loģika jau pasaules varenos vada, kad viņi nosaka kvalifikācijas normas, piemēram, pasaules čempionātam. Pagājušogad Londonas olimpiādes A normatīvs bija 82 metri (šogad uz pasaules čempionātu – 83,50 m), B – 79,50 metri (tagad – 81 metrs). Arī sievietēm abi normatīvi tika pacelti par metru, taču viņas godam ar šo rēbusu ir tikušas galā. Tikmēr vīrieši joprojām nodarbojas ar galvas lauzīšanu, no ar tagadējo B normatīvu uz Maskavu brauks tikai viens – Vasiļevskis, Sirmais, Ainārs Kovals vai Rolands Štrobinders. Vēl ir laiks līdz 29. jūlijam, Latvijas čempionāts nedēļas beigās, Dimanta līga Londonā, taču mūsu vadošie šķēpraiži un disciplīnas gods nonācis laika trūkumā...

Kamēr A normatīvs bija iepriekšējās robežās, varējām saukt sevi par šķēpmešanas lielvalsti. Kā ir tagad? Vai viens šķēpraidis vīriem atbilst šim apzīmējumam? Katram no sportistiem ir savi iemesli, kāpēc pagaidām neizdodas. Vadims, atvadījies no treneres Valentīnas Eidukas, mēģina mīt savu taku. Ainārs mokās ar veselības problēmām un divus mēnešus nav atbilstoši trenējies. Zigismunds ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem savu šogad jau ir izdarījis – vinnējis Eiropas U-23 čempionātu, bet Rolands vēl tikai briest lielākiem panākumiem.

Tāpēc šobrīd piedalīties sacensībās Maskavā varētu viens vienīgs Latvijas šķēpmetējs. Kurš, to viņi nezina paši! Formāli šogad labākais rezultāts ir Vasiļevskim – 82,79 metri. Tikai divus centimetrus tuvāk kritis Sirmā raidītais pīķis. Tālāk rangā ar 81,68 metriem Štrobinders, bet ar 80,71 metru – Kovals, kuram pat nav B normatīva. Ja kāds zinātu, kurš no viņiem metīs tālāk Maskavā, izvēli izdarīt būtu viegli.

Kvalificēšanos apgrūtināja jaunā kārtība, kas šķēpmetējiem ļauj normatīvus izpildīt no iepriekšējā gada 1. oktobra, kad mūsējie jau atpūšas pēc sezonas un sāk domāt par spēku krāšanu jaunajai sezonai. Agrāk ar vienu metienu varēji divas sezonas braukāt pa lielajiem mačiem svilpodams, tagad sevi jāapliecina katru sezonu. Arī rezultāti pasaulē pēdējos gados kritušies, taču ne jau nu tik daudz, lai neviens no mūsējiem nevarētu samest A normatīvu.

Ja būs strīdīga situācija braucēju noteikšanai, par to, kam dot biļeti uz pasaules čempionātu, lems Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valde 29. jūlijā. Kādi būs kritēriji, šobrīd nezina pat valdes locekļi. Pēc preses konferences pirms Valsts prezidenta balvas izcīņas Vasiļevskis pamatoti norādīja, ka viņš ir tālākā metiena autors šosezon un pelnījis Maskavas braucienu. Sirmais pamatoti varētu likt pretī faktu, ka divas reizes bijis absolūtais sacensību favorīts, viņš to ir apliecinājis ar divām izcīnītām zelta medaļām Eiropas U-20 un U-23 čempionātos. Dažas valstis braucējus nosaka nacionālajās atlases sacensībās, parasti valsts čempionātā. Latvijas čempionāts būs nedēļas beigās, un tam noteikti būs savs svars braucēju svēršanā. Vēl var likt galdā jauno kārti – ja jau vecie vairs nevar atkārtot savus sudraba metienus, varbūt jādod vieta jaunajiem? Var mērīt stabilitāti sezonas garumā, sniegumu svarīgākajos mačos vai Dimanta līgā, piesaukt arī citus argumentus, kas nākampirmdien noteikti arī tiks minēti.

Problēma ir tā, ka pati LVS ir pilnīgi lieki palikusi sevi zem sitiena. Tā vietā, lai pirms sezonas uz vienas A4 lapiņas uzmestu skeletu braucēju noskaidrošanai strīdīgos gadījumos, LVS ir gulējusi ziemas miegu un cerējusi, ka tāda situācija neizveidosies. Paveroties normatīvos, bija jābūt vai nu pavisam lieliem optimistiem (trīs A normatīvi) vai pavisam lieliem pesimistiem (labākajā gadījumā tikai viens B vai A normatīvs). Kā parasti, reālā situācija ir kaut kur pa vidu – ar trim šķēpmetējiem B normatīva zonā un vēl vienu, kas veiksmes gadījumā var tikt pat līdz A normatīvam. Kā LVS no šīs situācijas izkulsies, ja viņus neizglābs šķēpmetēji paši, nav zināms. Sāpīgs būs jebkurš pieņemtais lēmums, un valdes sēdē ies karsti. Cietīs arī sportistu nervi, kas viņiem lieti noderētu tajā pašā pasaules čempionātā. Kaļot ratus ziemā, no tā varēja izvairīties.

Pieņemsim, ka nedēļas beigās trīs no Latvijas šķēpmetējiem metīs pāri 83,50 metru robežai. Viss kārtībā, galva nesāp, braucēji zināmi. Taču, kas notiek tad, ja visi četri to izdara?! Atkal kreņķis Latvijas vieglatlētikas funkcionāriem.