Kad svētku krāsa būs...melnā...

Komandas mērķis ir izcīnīt Gagarina kausu. Lai gan liela daļa līdzjutēju uzskata, ka Svēta Jura prātojumi par šo tēmu ir kontuzēta zirga murgi, tomēr atļaušos nepiekrist. Ja reiz ir turnīrs un tā galvenā rota ir kauss, kuru izcīna, tad skaidrs, ka citam mērķim nemaz nevajadzētu būt. Attiecīgi menedžments dara visu, lai šo uzdevumu izpildītu – vieni vāc komandu, otri trenē, trešie met ripas vārtos. Apmēram tā. Vai mums ir tāds sastāvs, kas šo prieka vēsti pavasarī var piepildīt ar atbilstošu saturu - parādīs sezonas gaita. Tajā pašā laikā jau šobrīd var teikt, ka mums nav tāda kluba vadība, kas šo iedomāto vai ieceroto uzvaru būtu pelnījusi. Ne tāpēc, ka viņi ir padarījuši grēka darbus vai citādas nejaucības – nē, vienkārši kluba vadības argumentācija un priekšstats par Gagarina kausa izcīnīšanu ir gaužām pliekans. Protams, par visiem no vadības mēs to nevaram teikt, bet tā kā neko citu kā Savicka murrāšanu par šo jautājumu nav izdevies dzirdēt, jāpieņem, ka kluba administrators runā visu vārdā. Raug – Rīgai esot par spēkam uzcelt lielas lietas, jo Maskavas „Dinamo” to pērnajā sezonā esot paveicis. Doma tāda, citēju St.Juri – „skatos uz mūsu puišiem un domāju, kā pagājušajā sezonā tas varēja notikt, ka Maskavas „Dinamo” ieguva Gagarina kausu? Maz bija tādu, kas tam ticēja, prognozēja...” Savickis laikam nav pamanījis, ka Maskavas „Dinamo” kopš KHL sākuma ir viena no spēcīgākajām līgas komandām. Un tā četrus gadus pēc kārtas... Jā, viņiem ir bijušas sezonas, kuras aprāvušās izslēgšanas spēļu agrīnā stadijā, par ko vienā no reizēm pat parūpējās Rīgas sargi, taču nekad, nekad šī komanda pēc komplektācijas, spēles, punktiem tabulā nav bijusi pastarītis vai negaidīts pārsteigums. Ja to nav ievērojis Rīgas „Dinamo” kasieris, tad tas vēl nenozīmē, ka to nav pamanījuši citi. Skaidrs, ka aizrādīt Savickim kluba iekšienē neviens neuzdrošinās, tāpat acīmredzot, tā šīs lietas visi pārspriež un... piekrīt galvenajam. Jo tā noteikti ir vieglāk. Prezentācijā vairakkārt tika uzsvērts, ka kluba darbs aizrit ļoti draudzīgi un koleģiāli, kas nekur nav ticis apšaubīts. Bet – tā kā tas tika uzsvērts ar lielu centību, jāsāk domāt, ka kaut kādās reizēs pie viņiem tā nav bijis.

Komanda mums laba, jauna, izsalkusi - ja ņem vērā, kādas ir iespējas. Savickis saka, ka sastāvs ir nokomplektēts un izmaiņas varētu būt sezonas gaitā – kā parasti. Tajā pašā laikā ir atklāti komandas veidošanas principi – tie vairs nesasaucas ar Gagarina kausa kontekstu. Jo izrādās, ka ir trīs lietas, kas bijuši un būs Rīgas „Dinamo” sastāva vaļi: a) tā ir Latvijas komanda; b) tā ir Latvijas tautas komanda; c) pēc iespējas komandā tiek iesaistīti Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji. Tie ir Savicka prezentācijas citāti – kā tos pierakstīju pasākuma laikā. Pēdējais punkts ir domāts – ka tie ir hokejisti, jo kuru katru jau no ielas neņem. Ja būs iespēja, „Dinamo” vienmēr komplektēšot sastāvu no mūsējiem. Tā kā nevienu gadu nav iztikts bez leģionāriem, tad skaidrs, ka pagaidām šīs iespējas ir ierobežotas. Budžets gan tāds pats kā iepriekš, bet ne visus mūsu labākos varot dabūt... Par kuriem viņi cīnījušies, tas svētku reizē netiek izpausts, bet var nojaust, ka vismaz viens ir Bārtulis. No komandas kopumā pagaidām interesantākais ir spēlētāju kreklu numuri: piemēram, Lipsbergs Nr.40; Dīķis Nr.57; Indrašis Nr.70; Porejs Nr.77; Jakovļevs Nr.88; Salija Nr.92; Biezais nr.98... Telkvists spēlēs vārtos ar Nr.32, Karls aizsardzībā ar Nr.72; Šremps uzbrukumā ar Nr.19; Žirū – ar Nr. 12. Ivanāns paņēmis savu NHL labāko versiju – Nr.41. Pārējie – bez izmaiņām... Hokejisti visi bija saposti baltos polo krekliņos ar saviem numuriem uz piedurknes, bet jaunpienācēji – leģionāri un Ivanāns vēl tika izcelti atsevišķi, izsaucot viņus priekšplānā un liekot viņiem piemērīt „Dinamo” formu. Šī tradīcija saglabājusies no iepriekšējiem gadiem. Starp citu, kreklu ziņā būs šogad vien jaunums – vismaz piecas spēles savā laukumā „Dinamo” aizvadīs nevis ierastajos sarkanajos vai izbraukuma versijas baltajos, bet... melnajos svārkos. Tas par godu piektajai sezonai. Kāpēc melnā krāsa izvēlēta kā svētku akcents? Tāpēc, ka tā esot viena no krekla līdzšinējām krāsām. Radoši un daudznozīmīgi... Ja neskaita galveno treneri Rautakalio, kurš sēdēja pie lielā galda, starp Savicki un Ulmani, citus trenerus izcēla kā garām skrienot – arī komandas jauno ģenerālmenedžeri Juri Opuļski. Pēdējais it kā būtu pelnījis vietu blakus lielajiem bonzām, jo formāli viņa paraksts būs uz līgumiem starp spēlētājiem un klubu, bet – tas galīgi neiederētos „Dinamo” politiskajā stilistikā... Vispār, Opuļskim laikam noteikts tāds kā pārbaudes vai pārbaudījumu laiks – kluba oficiālajā vietnē tādu cilvēku ar atbilstošo amatu jums neatrast. Bet – tā jau ir Bite..., atvainojiet, „Dinamo” – citāda hokeja komanda...

Žurnālisti uzdeva astoņus jautājumus – par algu budžetu, par televīziju (Savickis teica, ka rādīs Viasat), par naudu no pilsētas (Ušakovs solīja atbalstu jauniešu hokejam, nevis pieaugušo komandai), par Rietumu konferences spēku (Peka teica, ka viņš nebaidoties), par menedžera vietas izpildīšanu (Kalvītis teica, ka komandā šogad būšot laba sinerģija starp leģionāriem, vietējiem un jaunajiem latviešu spēlētājiem), par... Un atkal par komplektāciju (notika atkārtošanās). Kaut kādā brīdī tika pateikts paldies arī sponsoriem, taču tā kā neviens netika nosaukts vārdā, tad jādomā, ka katrs pats no atbalstītājiem saprata, par ko ir runa. Nu, vismaz bez „Dinamo” logo nevienu citu zīmolu aiz runātāju mugurām nemanīja, bet uz spēlētāju svinīgajiem krekliem bija vēl uzšūta „Itera” zīme. Ak, bija gan viena laba lieta, kad vārds tika dots Kirovam. Viņš sāka ar to, ka pateica „mēs, latvieši, mācījām krieviem spēlēt hokeju” un pēc tam, kad nonāca līdz „Dinamo”, nekautrējās pasvītrot vēlreiz vārdu „mēs”, kas tika ietērpts šādā teikumā – „Mēs nodibinājām „Dinamo” pirms pieciem gadiem...” Tas laikam tika darīts tāpēc, lai Savickis neaizmirstu, ka patiesībā jau kluba atjaunošanas iniciatīva sākās no Lipmana. Diskusija neizvērtās... Žēl bija Gunta Ulmaņa, kas pie lielā galda pārstāvēja kluba padomi. Viņam neviens neuzdeva jautājumus un arī vārds eksprezidentam netika dots. Tiesa, Savickis jau agrāk saviem tenisa partneriem dušā atzinis, ka Ulmanis viņam tomēr palīdzot atvērt daudzas durvis. Eksprezidenta statuss to nodrošinot un šī iemesla dēļ vecais zēns atmaksājoties... Sezona var sākties!