"Real" pret "Bayern": tā nav tikai spēle

El Loco del Bernabéu

1976. gada 31. marts tiek uzskatīts par derbija sākumu. Čempionu līgas priekšteča Eiropas kausa pusfinālā abi sāncenši tikās pirmo reizi. Spēle notika Madridē, un tieši mājinieki pirmie izvirzījās vadībā, kad precīzs bija Roberto Martiness. Vēlāk leģendārais Gerds Millers panāca izlīdzinājumu, taču ar to viss nebeidzās. Spēle bija abpusēji asa, par ko ļoti sašutuši bija Madrides fani. Tie visu spēli aktīvi protestēja pret austriešu tiesneša Erika Linemaiera lēmumiem. „Bayern” vārtsargs Seps Maiers bija pat pamanījies kādā epizodē "nemanāmi" salauzt degunu Martinesam.

Kādā brīdī laukumā izskrēja ļoti nokaitināts madridiešu fans, kurš vispirms uzbruka tiesnesim, bet pēc tam devās arī pie Gerda Millera. Fans vēl joprojām Spānijā tiek pieminēts kā El Loco del Bernabéu jeb „trakais no Bernabeu (stadiona)”. Atbildes spēlē „Bayern” uzvarēja ar 2:0 (divreiz precīzs bija) Millers, bet „Real” saņēma aizliegumu veselu gadu Eiropas kausa spēles aizvadīt savā laukumā. Vēlāk gan sods tika mīkstināts līdz divām spēlēm, ko nācās aizvadīt Valensijā un Malagā.

Huanito

1987. gada 8. aprīlis. Jau atkal „Real” pret „Bayern”, jau atkal Eiropas prestižākā klubu turnīra pusfinālā. „Bayern” ātri savā laukumā izvirzās vadībā ar 3:0. „Real” ar to nespēj samierināties un sāk spēlēt ļoti asi. Kādā no epizodēm noteikumi tiek pārkāprti pret Lotāru Mateusu, kurš tiek nogāzts. Kamēr Mateuss guļ, pie viņa piesteidzas „Real” zvaigzne Huanito, kurš ar lēciena palīdzību iesper zemē esošajam Mateusam pa muguru, bet pēc tam, kad vācu futbolists vārtās pa zemi, iesper arī pa galvu. Tas viss notika, atrodoties līdzās tiesnešiem. Vēlāk noraidījumu saņēma arī „Real” aizsargs Mino. „Bayern” uzvarēja šo spēli ar 4:1.

Huanito uz pieciem gadiem tika diskvalificēts no eirokausiem. Līdz ar to arī „Real” viņa pakalpojumi vairs nebija nepieciešami. Huanito 10 gadus ilgusī karjera „Real” būtībā aprāvās duelī ar „Bayern”. Huanito, pāris sezonas uzspēlējis zemāka līmeņa komandām, beidza savu karjeru un kļuva par treneri. 1992. gadā viņš gāja bojā autoavārijā. Huanito vēl joprojām ir „Real” ikona. Viņa vārdu „Real” fani izkliedz katrā mājas spēlē tās septītajā minūtē.

Štefans Efenbergs

2002. gada 2. aprīlis, Minhene. Jau trešo sezonu pēc kārtas Čempionu līgas izslēgšanas spēlēs tiekas „Bayern” un „Real”. Šoreiz uz spēles ir likta uzvara ceturtdaļfinālā.

11. minūtē vadībā izvirzās Madrides „Real”, kad mājinieku atbalstītājus sarūgtina kamerūniešu pussargs Žeremī. Tā brīža čempioni bavārieši metas atspēlēties. 82. minūtē rezultātu izlīdzināt izdodas „Bayern” kapteinim Štefanam Efenbergam, kurš visizveicīgākais izrādās soda laukumā. Guvis vārtus, viņš ar mīļu žestu (ne to, kas savulaik aprāva karjeru Vācijas izlasē...) pasaka paldies savai mīļotajai. Sešas minūtes vēlāk vārtus gūst arī Klaudio Pisarro, un „Bayern” svin laimīgu uzvaru. Tiesa, atbildes spēlē Madridē tiek zaudēts ar 2:0, līdz ar to arī noliktas čempionu pilvaras. Maijā par čempioniem kļūst „Real”, bet tajās pašās dienās tabloīdus pāršalc ziņa par Štefana Efenberga attiecībām ar bijušā komandas biedra un labākā drauga Tomasa Štrunca sievu Klaudiju. Vēlāk savā autobiogrāfijā Efenbergs atklās, ka gūtos vārtus toreiz veltījis tieši viņai, nevis savai sievai Martinai. Tā bija pirmā reize, kad Klaudija apmeklēja klātienē „Bayern” spēli, kopš viņas vīrs komandā vairs nespēlēja.

Skandalozajam Efenbergam šis attiecību skandāls nobruģēja ceļu promiešanai. 2001. gada UEFA Čempionu līgas vērtīgākais spēlētājs 2002. gadā vairs nebija vajadzīgs ne savai komandai, ne citām augstas klases komandām. Sekoja viena sezona Volfsburgā, vēl viena – Katarā, bet pēc tam – karjeras beigas.

Nikolā Anelka

1999. gada vasarā Madrides „Real” no Londonas „Arsenal” iegādājās franču uzbrucēju Nikolā Anelku. Iegādei „Real” toreiz iztērēja rekordsummu - 22,3 miljonus britu mārciņu, un lika uz uzbrucēju lielas cerības. Sezonu Anelka iesāka veiksmīgi, taču drīz vien radās problēmas. Kā teju visās komandās, arī „Real” Anelkā radās problēmas. Sākās konflikti ar komandas galveno treneri Visenti del Boski, kas vainagojās 45 dienu diskvalifikācijā – Anelka atteicās trenēties, klubs viņu par to sodīja ar piespiedu dīkstāvi.

Sezonas beigās situācija normalizējās un Anelkam atkal periodiski atradās vieta sastāvā. 2000. gada 3. maijā Čempionu līgas pusfināla pirmajā spēlē Madridē starp „Real” un „Bayern” Anelkam tiek dota iespēja pamatsastāvā. Viņš uz sevi liktās cerības attaisno jau ceturtajā minūtē – ar gūtiem vārtiem. Spēle noslēdzas ar 2:0 „Real” labā.

Atbildes spēli Minhenē sparīgāk uzsāk mājinieki. 12. minūtē precīzs ir Karstens Jankers, bet nepilnas 20 minūtes vēlāk iekarsušos bavāriešus atvēsina tieši Anelka, izlīdzinot rezultātu. „Bayern” spēli uzvarēja ar 2:1, taču ar to bija par maz, lai iekļūtu finālā.

Toties Nikolā Anelka, pret „Bayern” guvis tikpat daudz vārtu, cik Spānijas čempionātā visas sezonas laikā, godam nopelnīja iespēju spēlēt finālā. Tajā gan viņš vārtus neguva, taču „Real” ar 3:0 pārspēja „Valencia”. Pēc sezonas Anelkas un „Real” ceļi šķīrās. „Real” faniem viņš palicis atmiņā ar sniegumu pret „Bayern”, jo ar neko citu pozitīvu franču uzbrucējs nepamanījās izcelties...

Olivers Kāns

„Kļūda pret „Real” mani ir mainījusi,” 2004. gada pavasarī paziņo Olivers Kāns. Togad abas komandas tikās Čempionu līgas astotdaļfinālā. Pirmā spēle Minhenē aizritēja ļoti līdzīgā abu komandu cīņā. 75. minūtes vārtus gūst „Bayern” bombardieris Rojs Makajs, izvirzot savu komandu vadībā. Uzvara pār „Real” komandai ir ļoti nepieciešama, jo tā palīdzētu reabilitēties par visām neveiksmēm, kas allaž tik veiksmīgo komandu kavēja. 2002./2003. gada sezonā nebija izdevies izkļūt no apakšgrupas Čempionu līgā, savukārt 2003./2004. gada sezonā pagalam čābīgi vedās Vācijas bundeslīgā.

Tomēr spēles 83. minūtē Madrides „Real” izdodas rezultātu izlīdzināt. Roberto Karloss ar sev neraksturīgi vāju sitienu izlemj pārbaudīt „Bayern” vārtsarga Olivera Kāna modrību. Kāns bumbu it kā tver, taču tā nodevīgi izslīd caur padusi un lēni, pat mokoši ieripo vārtos. Spēle noslēdzas neizšķirti. Lieki piebilst, ka Kāns saņem ne mazums kritikas. Sāk pat parādīties versijas, ka Kānam esot uzlikts gluži vai lāsts, kura dēļ viņš izšķirošos brīžos pieļauj rupjas kļūdas pēc brazīliešu izpildītiem sitieniem...Atsauce uz 2002. gada Pasaules kausa finālu.

Pēc 2002. gada spožā snieguma Kāna karjerā un dzīvē bija iestājies pagrimums. Neslēpts motivācijas trūkums, problēmas ar disciplīnas ievērošanu, atsvešināšanās no komandas biedriem, kas – kuriozi! – notika laikā, kad vārtsargs nule kā bija kļuvis par „Bayern” kapteini, - tādi laiki tolaik bija piemeklējuši izcilo vārtsargu. Spēlējot gan izlases, gan „Bayern” rindās sniegums vairs nebija tāds, kā agrāk, bet kļūda pret „Real” bija kā sitiens ar bomi pa galvu.

Pēc sāpīgās kļūdas pret „Real” Kāns spēlēja „Bayern” rindās bundeslīgas spēlē pret „Wolfsburg”. Pēc pirmā puslaika dodoties uz ģērbtuvēm, viņš ieraudzīja kādu mazu zēnu, kurš bija izveidojis baneri: „Olī, „Real” ir aizmirsts!” Tas vārtsargam esot bijis kā modinātājpulksteņa zvans. „Šādi brīži sportistiem ļoti daudz dod. Es nevaru pārstāt domāt par to, cik daudz pūļu puika pielika, lai ar saviem rakstāmpiederumiem izveidotu šādu baneri,” pirms atbildes spēles Madridē izteicās Kāns. Tajā „Bayern” zaudēja ar 1:0, taču tobrīd 35 gadus vecais Kāns nebeidza karjeru, kā tika prognozēts. Viņš spēlēja līdz pat 39 gadu vecumam un ar „Bayern” paguva izcīnīt vēl deviņas trofejas.

Serhio Ramoss

2007. gada martā „Bayern” un „Real” dueli varēja vērot jau astotdaļfinālā. Pirmo spēli savā laukumā uzvarēja „Real” – 3:2. Atbildes spēlē Minhenē pirmo reizi mūžā pret „Bayern” laukumā devās Serhio Ramoss. „Bayern” otrā puslaika vidū panāca vadību 2:0, bet septiņas minūtes pirms pamatlaika beigām Rūds van Nistelrojs vienus vārtus atguva. „Real” vajadzēja gūt vēl vienus, lai tiktu tālāk. Un Serhio Ramosam tas izdevās! Gandrīz...Pašā spēles izskaņā viņš guva vārtus, kas netika ieskaitīti – pirms sitiena esot nospēlējis ar roku. Viedokļi par epizodi dalījās – Spānijas prese rakstīja, ka spēle ar roku nebija jāfiksē, Vācijas – ka bija...

2012. gada pavasarī Madrides „Real” un Minhenes „Bayern” ceļi krustojās pusfinālā. Minhenē mājinieki bija uzvarējuši ar 2:1, bet Madridē ar tādu pašu rezultātu pārāki bija „Real” futbolisti. Sekoja pagarinājums, kurā vārti gūti netika, līdz ar to finālistu nācās noteikt ar 11 metru pēcspēles sitienu palīdzību. „Real” rindās neprecīzi bija Ronaldu un Kakā, „Bayern” savas iespējas izniekoja Lāms un Kross. Kā ceturtais savā komandā sitienu izpildīt devās „Real” aizsargs Serhio Ramoss, kurš bumbu pārliecinoši raidīja...tribīnēs. Finālā iekļuva bavārieši, bet vislielākā kritika par zaudējumu tika Ramosam. Lai arī viņš nebija vienīgais, kurš kļūdījās pēcspēles sitienu sērijā, tieši viņa sitiens nākamajās dienās kļuva par visvairāk kariķēto un izsmieto.

Globālais tīmeklis bija pilns ar dažādām fotokolāžām, kur izsmiets tika Serhio Ramoss. Viņa raidītā bumba bija atrodama kosmosā, saules sistēmā, pats Ramoss to izmisīgi meklēja arī uz Mēness. Vēl kādā fotokolāžā Noiera sargātie futbola vārti veiksmīgi bija pārtaisīti par regbija vārtiem. Katrā ziņā, zobgaļi kārtīgi uzdarbojās, kaut pašam futbolistam smiekli noteikti nenāca.

Dažus mēnešus vēlāk 2012. gada Eiropas čempionāta pusfinālā Spānija tikās ar Portugāli. Un jau atkal bija nepieciešami pēcspēles sitieni, lai noskaidrotu uzvarētāju pusfinālā. Spānijas izlases sastāvā kā ceturtais sitējs bija izraudzīts tieši Serhio Ramoss. Kad viņš devās izpildīt sitienu, daudzi ļaunā sajūsmā berzēja rokas, gaidot vēl vienu kuriozu. Šoreiz Ramoss bija ārkārtīgi aukstasinīgs un precīzs, bet Spānija vēlāk uzvarēja Eiropas čempionātā.