Kurš (bija/ir) labāks: Biedriņš vai Valančūns?

Jons Valančūns profesionālo basketbolista karjeru uzsāka 15 gadu vecumā - „Perlas” komandā, kas ir Viļņas „Lietuvos Rytas” fārmklubs. 2010. gada sākumā lietuvietis no „Perlas” (NKL-Lietuvas otrā spēcīgākā līga) pārcēlās uz „Lietuvos Rytas” klubu, kas pārstāvēja augstāko Lietuvas basketbola līgu. 2010./2011. gada sezonā Valančūns Viļņas klubā vidēji 15,4 aizvadītajās minūtēs izcēlās ar 7,7 punktiem, 5,8 atlecošajām bumbām un 0,7 blokiem. Nākošajā sezonā (pēc jauno spēlētāju izvēles NBA) – vidēji 24 minūtēs lietuvietis izcēlās ar 14,1 gūtiem punktiem (ar 66,5% precizitāti), 7,4 atlecošajām bumbām un 1,87 blokiem.
Andris Biedriņš profesionālo basketbolista karjeru uzsāka 16 gadu vecumā (gadu vēlāk nekā Valančūns). Pretēji Valančūnam, latvietis uzreiz spēlēja LBL (Latvijas basketbola līga) augstākajā divīzijā BK „Skonto” sastāvā. 2002./2003. gada sezonā Biedriņš 41 LBL spēlē vidēji guva 2,9 punktus (ar 59,8% precizitāti), savāca 4,6 atlecošās bumbas un uzlika 1,32 blokus. Gadu vēlāk - 28 LBL spēlēs vidēji guva 18 punktus (ar 61,5% precizitāti), savāca 8,2 atlecošās bumbas un uzlika 1,82 blokus. Pirms debijas NBA abi basketbolisti bija spēruši pirmos soļus profesionālajā basketbolā. Tas izdevās sekmīgi – divas sezonas tika aizvadītas dzimtās valsts nacionālā čempionāta augstākajā divīzijā. Abiem bija manāms progress, ko pamanīja NBA skauti, izvēloties abus spēlētājus pirmajā kārtā – Valančūnu ar 5. (2011. gadā), bet Biedriņu ar 11. numuru (2004. gadā). Līdz NBA jauno spēlētāju izvēlei abu basketbolistu svaru kausi (aizvadīties gadi profesionālajā basketbolā) bija nosēdušies teju vienādā līmenī. Būdami vieni no līderiem, abi sportisti pārstāvēja savu valsti arī junioru čempionātos. Vienīgā atšķirība bijā tāda, ka Valančūns NBA debitēja ar iegūto pieredzi pieaugušo valsts izlasē. 2011. gadā lietuvietis pārstāvēja nacionālo izlasi, kurā bija viens no tās līderiem. Eiropas čempionātā Lietuvā Valančūns vidēji 15,7 minūtēs guva 8,4 punktus un izcīnīja 4,1 atlecošās bumbas.

Līdz debijai NBA abi milži bija pārstāvēto komandu līderi, kļūstot vecākiem, abi nepārtraukti progresēja, taču, nonākot otrpus okeānam, situācija un apstākļi katram basketbolistam bija pavisam citādi. Biedriņš debitēja laikā, kad bija izteikta centra spēlētāju dominance. Abu spēlētāju auguma parametri (Biedriņam 2004. gadā, bet Valančūnam 2012. gadā) bija teju vienādi. Lietuvietis pašlaik ir 211 centimetrus garš un 105 kilogramus smags, taču Biedriņš (2004. gadā) bija 213 centimetrus garš un aptuveni 105 kilogramus smags. „Es domāju, ka tagad man ir pietiekami augsta meistarība, man tikai jākļūst stiprākam,” portālam esports.lv 2005. gadā teica latviešu sportists. No Andra mutes Dievs ausī – 2004. gadā latvietim pretī nāca vieni no visu laiku spēcīgākajiem centra spēlētājiem Bens Voless, Šakils O`Nīls (150 kg) un Jao Mings (150 kg). Valančūnam: Nikolā Pekovicš (130 kg), Dvaits Hovards un Endrjū Bainams.
Ko spēlētājs var izdarīt šāda monstram? Šādās situācijās labāk nelīst priekšā, jo tas var slikti beigties. To pierādīja Šakils O`Nīls laikā, kad Biedriņš spēra pirmos soļus NBA:

Biedriņš savā pirmajā NBA sezonā iznāca laukumā 30 reizes (tikai vienu pamatsastāvā), vidēji 12,8 minūtēs guva 3,6 punktus (ar 57,7% precizitāti), savāca 3,9 atlecošās bumbas un nopelnīja 2,9 piezīmes!!! Turpretī Valančūns laukumā iznācis 61 reizi (56 no tām pamatsastāvā), vidēji 23,8 minūtēs līdz šim guvis 8,8 punktus, (ar 55,6% precizitāti), savācis 6 atlecošās bumbas un nopelnījis 3,05 piezīmes. Biedriņa pavadītais laiks laukumā ir par 11 minūtēm mazāks, taču personisko piezīmju skaits abiem spēlētājiem ir teju vienāds. Latvietim bija grūti noturēt masīvos centra spēlētājus, tāpēc nācās izdarīt daudz pārkāpumus. Līdz ar to spēles laiks samazinājās. Valančūns pašlaik NBA ar „gaļu” var noturēt gandrīz visus garos spēlētājus. Šajā video lietuvietis groza tuvumā tur Serdži Ibaku (Oklahomsitijas „Thunder” spēlētājs):

Biedriņa pirmajā sezonā Goldensteitas „Warriors” galvenais treneris bija Maiks Montgomerijs. Latvietim garā gala pozīcijā priekšā bija tā laika komandas līderi – Trojs Mērfijs, Adonals Foils un Klifs Robinsons. 2004. gadā Mērfijs 70 aizvadītajās spēlēs vidēji izcēlās ar double-double (vismaz desmit gūti punkti un padsmit atlecošās bumbas), Foils 78 aizvadītajās spēlēs vidēji guva 4,5 punktus un savāca 5,5 atlecošās bumbas, bet Robinsons vidēji 26 minūtēs guva 8,5 punktus un izcīnīja 2,7 atlecošās bumbas spēlē. „Warriors” galvenais treneris slavēja Biedriņu: „Latvieša lielākie dotumi ir aizsardzībā – vākt atlecošās bumbas un bloķēt pretinieku metienus. Andris ir atlētisks un enerģisks, taču spēka izmantošana groza tuvumā ir Biedriņa lielākais mīnuss. Ceru viņu izmantot pēc Klifa Robinsona aizmainīšanas.” Šis solījums nepiepildījās – Robinsons pameta „Warriors” vienību, taču Biedriņa laiks nepalielinājās. Montgomerijs vairāk uzticējās pieredzējušajiem basketbolistiem – Foils un Mērfijs 2004. gadā aizvadīja attiecīgi 8. un 4. sezonu NBA. Pēc diviem gadiem šie spēlētāji komandu pameta, pie vienības stūres nāca Dons Nelsons, kas Biedriņam uzticējās, ļaujot laukumā nākt pamatsastāvā. 2006. gada sezonā latvietis laukumā izgāja 82 spēlēs (63 pamatsastāvā). Vidēji 29 minūtēs Biedriņš guva 9,5 punktus, savāca 9,3 atlecošās bumbas un 1,7 reizes bloķēja pretinieku metienus. Spēlējot pie Nelsona, izveidojās teicams tandēms starp Beironu Deivisu un Biedriņu:

Biedriņam bija nepieciešams laiks un trenera maiņa, lai sevi pierādītu NBA. Valančūns Toronoto „Raptors” komandā iejutās uzreiz. Komanda šīs sezonas gaitā veica maiņas darījumu, aizmainot uz Memfisas „Grizzlies” centra spēlētāju Edu Deivisu (kurš bija viens no komandas atslēgas spēlētājiem - 45 spēlēs šosezon laukumā pavadīja vidēji 24 minūtes, gūstot 9,7 punktus un savācot 6,7 atlecošās bumbas), pretī saņemot vieglo/spēka uzbrucēju Rūdiju Geju. Valančūnam tika dota iespēja ilgāku laiku pavadīt laukumā, jo rezerves centra spēlētājs Ārons Grejs vidēji spēlēja vien 12,2 minūtes. Valančūns iederas ātrajā Toronto komandas spēles stilā – lietuvietis labi pārvietojas pie trīspunktu līnijas (rim runner). „Viņš ne tikai izmanto savus auguma parametrus, bet arī ātrumu. Ir grūti iemest tuvus metienus ar palēcienu (short jumpers), taču ir sajūta, ka Valančūna mestās bumbas grozs pievelk kā magnēts,” teic lietuviešu basketbola leģenda Arvīds Sabonis.

Rimas Kurtinaitis uzsver lietuvieša darba ētiku: „Valančūnam ir smagi jāstrādā, lai maksimāli izmantotu savu potenciālu. Līdz šim esmu trenējis daudz un dažādus jauniešus, taču viņam ir lieliska darba ētika – Jonam ir vēlme sevi pilnveidot.” „Ar profesionālo pieeju Valančūns sevi ir parādījis no labākās puses – ir enerģisks, ļoti labi vāc atlecošās bumbas, kas Toronto komandai ir ļoti nepieciešams,” teic kanādiešu kluba galvenais treneris Dveins Keisijs. Šī ir būtiskākā lieta, kāpēc Valančūns jau pirmajā sezonā ticis pie solīda spēles laika.

Kā diena pret nakti – tā varētu raksturot abu basketbolistu sniegumu pirmajā sezonā NBA. Valančūns līdz šim ir produktīvāks nekā Biedriņš 2004. gadā. Galvenokārt, to noteica treneru taktiskie zīmējumi un komandas turpmākie mērķi. Vai tas ir godīgi? Sportiskie principi vienmēr ir bijuši skarbi – Biedriņš šoreiz cieta vairāk.