Klubs vai izlase? Sirsnīgi smiekli...

“Uzspēlēt...” – šādi kluba vadības doto uzdevumu šās sezonas ULEB Eirokausā Bagatskis raksturoja janvāra beigās, kad trenerim uz Kijevu piezvanīju iepriekšējoreiz. Tobrīd klubs atradās uz šauras laipas – lai tiktu tālāk uz play-off, atlikušajās spēlēs vajadzēja vinnēt vai nu Turcijā vai krievu “Triumph” mājās. “Uzspēlēt! Nē, tiešām, konkrētu uzdevumu nebija - tikai iet un nospēlēt pēc iespējas labāk. Komanda vēl bija veidošanās procesā, tas nebija nesāpīgs un līdz ar to mums pašiem nebija īsti skaidrs, cik daudz no sevis sezonas sākumā gaidīt un kādus uzdevumus virzīt. Sākām ar diviem zaudējumiem pirmajās trijās spēlēs un prieks, ka spējām savākties, taču jebkurā gadījumā – mūsu prioritāte ir un paliek Ukrainas čempionāts.” Pagājuši vēl divi mēneši un savā sezonas sekundārajā turnīrā “Budivelnik” patlaban spēlē pusfinālā – soli no ULEB Eiropas kausa.

Pēc pirmās spēles skats gan nav diezko cerīgs – mīnus desmit savā laukumā, ar ko tagad jādodas uz atbildes maču basku ellē Bilbao. “Zinot mūsu spēles stilu - nesaku, ka viss ir beidzies. Kaut ko domāsim un darīsim. No 5-6 spēlētājiem, kas ir manā rīcībā no tādiem, kas spēj veidot rezultātu, pirmajā mačā nospēlēja divi. Pret tādu uzbrukumu un pieredzi, kāds ir spāņiem, šādā situācijā bija naivi cerēt uz kaut ko labu,” rezerves komandas spēlē tomēr saskata Bagatskis. Tiesa, viens robs tā arī paliks neaizpildīts – Rihards Kuksiks nevarēs palīdzēt arī Bilbao. Ceturtdaļfināla otrajā mačā 13. martā pret Sanktpēterburgas “Spartak” iegūto savainojumu ārsti novērtēja ar spriedumu – 2-3 nedēļas bez basketbola. “Eirokausu sakarā tas diemžēl nozīmē – brīvs...” apliecina treneris. “Konstatēja rokas kaula plīsumu. Labi, ka vismaz kreisās rokas... Lai vai kā, man ļoti trūkst tieši viens mazais spēlētājs. Pirmajā mačā pret Bilbao gājām kā ar rotaļu pistoli pret tanku.”

Laime nelaimē – Ukrainas līgā šobrīd “Budivelnik” vairs nekas neizšķiras, līdz ar to var atļauties nesatraukties par rezultātiem. “Četras kārtas pirms beigām nodrošinājām pirmo vietu un tagad ir tā, ka katrā no atlikušajām spēlēm 2-3 spēlētājiem dodu atpūtu. Līderiem sanāk ļoti liela slodze, trīs spēles nedēļā, tāpēc nav variantu – jāpieiet lietām ar vēsu prātu un racionāli. Jāatceras, ka izšķirošās spēles tagad tikai sāksies.” Spēku ziņā līdzvērtīgajā Ukrainas līgā pirmais numurs play-off sietā nozīmē laukuma priekšrocības, taču arī neko daudz vairāk – ar īpaši vājāku pretinieku rēķināties labāk nevajag. Īpaši tad, ja runa vēl ir par fonu. Proti, vakar pievakarē portālā eurobasket.com parādījās informācija par finanšu problēmām “Budivelnik” – algas kavējoties par diviem mēnešiem... Te Bagatskis izvēlas iztikt bez komentāriem, lai gan tāpat skaidrs – šādas situācijas nepaliek bez sekām laukumā...

Šādas runas par situāciju klubā, pagājušās vasaras situācija, kad mēģināšana paspēt sēdēt uz diviem krēsliem rosināja kluba vadības neapmierinātību, Valtera uzstājīgā pārliecība, ka te būs lielas pārmaiņas – to visu var vērtēt nopietnāk vai nenopietnāk, taču jautājums par galvenā trenera attiecībām ar izlasi šajā situācijā noteikti nav lieks. Izdzirdot Valda vārdu, klausulē gan atskan neviltoti sirsnīgi smiekli. “Tiešām neesmu par to domājis. Tici man - šobrīd darba dinamika ir tāda, ka nav bijis laika par to pat iedomāties... Jebkurā gadījumā, man ir līgums līdz Eiropas čempionāta beigām. Kad tas būs beidzies – tad arī skatīsimies, kas tālāk,” savus plānus vismaz līdz septembrim skaidri iezīmē treneris. “Sarunas ar kluba vadību par šīm lietām man šogad nav bijušas. Mums ir trīs gadu līgums un nav noslēpums, ka pagājušajā vasarā klubs nebija sajūsmā, taču pateicu - ja man ir iespēja strādāt ar izlasi un ar to kaut ko sasniegt, ja būs redzams, kā progresē spēlētāji un komanda, tad es no tā noteikti neatteikšos. Šobrīd ir reāls piemērs, ka klubs no tā necieš, pat tieši pretēji - aizvada savu labāko sezonu.”