Pirms 10 gadiem. Hokejisti čipsu lietā 10 000 vietā novērtēti jau uz 20 000...

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr.226 (2000. gada 20. marts – 26. marts)

Farsa dalībnieki – „Latfood”, LHF, Latvijas izlases hokejisti...

Pa nedēļu, kas pagājusi no viena „SA” numura līdz nākamajam, Latvijas hokejistu vērtība „Latfood” čipsu akcijā pieaugusi no 10 uz 20 tūkstošiem latu. Tas nekas, ka A. Irbes un S. Ozoliņa pārstāvis Latvijā – viņu izveidotais labdarības fonds par abu latviešu tēla izmantošanu prasa 25 tūkstošus, LHF ar „Latfood” parakstījusi līgumu par 20! LHF pretī dod tiesības izmantot 20 Latvijas izlases spēlētāju vārdus akcijas rīkošanā.

Nesmukumi čipsu lietā:

1. „Latfood” akciju sāka, pirms vēl līgums ar LHF bija noslēgts.

2. Iepriekšējā gadā „Coca-Cola” ar LHF arī vienojās par ģenerālsponsorēšanu, tomēr tad kolai nebija tiesību rīkoties ar 20 hokejistu uzvārdiem.

3. Tā pati „Coca-Cola” togad samaksāja gandrīz 20 tūkstošus par izlases pārbaudes spēļu TV translēšanas tiesībām.

4. Ja pāris dienu laikā firma savu piedāvājumu palielina uz pusi, ir skaidrs, ka LHF neorientējas pieprasījumā pēc hokeja preces.

5. Ne jau LHF prasīja vairāk naudas no „Latfood”, bet Irbes un Ozoliņa pārstāvētā sabiedrība, turklāt par 5 tūkstošiem latu vairāk.

6. Tā vietā, lai aizstāvētu hokejistus un par šādu patvaļu ģērētu no čipsu ražotājiem trīs ādas, LHF amatpersonas nostājās ... pret hokejistiem – LHF jurists Artūrs Dupats sāka apgalvot, ka „Helmūts Balderis teica, ka Starptautiskās hokeja federācijas statūtos ir noteikts – nacionālā federācija bez atlīdzības savās akcijās var izmantot valstsvienības spēlētājus, ja tie ir izlases formā.”

7. „Federācijai nav nekāda pamata šajā akcijā izmantot hokejistu vārdus, ja tie nav devuši savu piekrišanu,” norādīja Irbes aģents Pols Teofanuss un piebilda, ka LHF un „Latfood” jau tuvākajā laikā saņems pretenzijas vēstules.
Sportacentrs.com atkāpe: 2000. gada pavasara atrakcijai „grauz Latvijas hokeju” līdz noslēguma punktam vēl tālu.

Vētra mutesbļodā pēc Vainšteina Latvijas sporta funkcionāru un Sidnejas olimpiādes „pasūtīšanas”

Par Romāna Vainšteina intervijā paziņoto jaunumu, ka viņa plānos šogad nav starta Sidnejas olimpiādē, „SA” lūdz viedokli bijušajam Latvijas izlases trenerim Igo Japiņam, toreizējam Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidentam Indulim Emsism, LOK izpildkomitejas loceklim Andrim Feldmanim, tobrīd 3 olimpisko spēļu dalībniekam bobslejistam Sandim Prūsim un 1993. gada pasaules vicečempionam riteņbraukšanā Kasparam Ozeram.

Japiņš: „Ja es pašlaik būtu Latvijas izlases treneris, tad noteikti censtos viņu pierunāt mainīt lēmumu. Kā līdzjutējam man arī būtu ļoti žēl, ja Romāns nestartētu olimpiādē, jo sacīkstes laikā nebūtu kam līdzi "slimot". Lai gan grupas braucienā kaut ko prognozēt ir grūti, Romāns ir vienīgais no mūsu riteņbraucējiem, kurš reāli var kaut ko izdarīt un būt "spicē". ..Būtībā Vainšteins ar savu paziņojumu ir saasinājis jautājumu par Latvijas sporta sistēmu kopumā. .. Viens no galvenajiem domstarpību iemesliem ir mūsu nabadzība un ekonomiskā situācija valstī. Protams, tas nenozīmē, ka kaut kādu nesakārtotību var novelt tikai uz to.

Emsis: „Ir jādzird paša sportista viedoklis un argumenti. No otras puses raugoties, olimpiskās spēles nav tās sacīkstes, uz kurieni kāds par visām varītēm būtu jāved vai arī jālūdzas piedalīties. Startējot olimpiādē, sportists pārstāv ne vien savu sporta veidu, federāciju, bet arī valsti un tās pilsoņus. Tātad startēt olimpiādē un aizstāvēt savas valsts karoga krāsas tajā ir goda lieta.”
Feldmanis: „Otrs aspekts, .. iespējams, ir bailes no tā, ka šajā startā, kuram būs pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība, neizdosies parādīt sevi no labākās puses un līdz ar to zudīs labais tēls, kas ir izveidojies. .. Man ir divas aizdomas, kāpēc Vainšteins nevēlas startēt olimpiādē. Pirmais - tēlaini izsakoties, varbūt viņš jūtas nokļuvis tuvāk Dievam nekā pārējie. Otrais - varbūt viņš baidās no olimpiādes.” Prūsis: „Iedziļinoties šajā lietā un mēģinot izprast, kas sportistu pamudinājis pieņemt šādu lēmumu, kļūst skaidrs, ka šis ir ļoti sarežģīts jautājums. .. Es nezinu sīkumus, kas bijuši par pamatu šādai Vainšteina rīcībai. .. Man nemaz neliekas dīvaini tas, ka kāds sportists par katru cenu negrib nokļūt olimpiādē. Kad biju jauns un naivs, tad domāju: vienalga kāds - noplucis vai noplīsis -, taču gribu tikt uz olimpiādi. Esmu bijis trijās olimpiādēs un gatavojos ceturtajai. Man nav tāda mērķa - aizbraukt uz olimpiādi un vienkārši pārstāvēt Latviju. Ja reiz es uz turieni braucu, tad ar vienu domu - kaut ko vērā ņemamu un paliekošu priekš valsts tur izdarīt.”

Ozers: „Domāju, ka ar laiku šis jautājums atrisināsies pozitīvi un Romāns olimpiādē startēs. .. Tā no viņa puses nav atriebība par to, ka kādreiz kāds viņam nav palīdzējis. Viņš vienkārši runā par problēmām, ar kurām pats ir saskāries un kuras pastāv Latvijas sportā. Domāju, ka Romānam ir taisnība. .. Manuprāt, Romāns ļoti labi bija pamatojis un izskaidrojis savas rīcības motīvus, runājot par to, kas ir noticis un kas notiek Latvijas sportā. Varbūt varētu teikt, ka viņš nav baidījies par to atklāti runāt un paust savu nostāju un ka viņa mērķis ir bijis pacelt šīs problēmas.”

Sportacentrs.com atkāpe: T-kreklā uz biznesa sanāksmi ar darījuma partneriem vari nākt tikai tad, kad esi pietiekami turīgs un vari atļauties nedomāt, ko par tevi domās citi, uz olimpiādi savukārt var atļauties nebraukt tie, kuri nav pieraduši cīnīties par pēdējām vietām, bet par pirmajām nespēj, vai tie, kas ir finansiāli neatkarīgi no savu lēmumu pieņemšanas.

Serģis brauc, bet ... ne ar Hurkmanu

Pēc Arta Rasmaņa izsišanas no ierindas un kreisās kājas operācijas uzdeva arī „holandietis Sīss Hurkmans, kuru ar tādām pūlēm bija izdevies atrast Rasmaņa vietā un kaut nedaudz pieradināt pie pasaules elites braucēju ātrumiem, un kurš vienā no pēdējiem treniņiem tā sadauzīja papēdi, ka pēc griešanās pie mediķiem nācās konstatēt - Serģis atkal ir palicis viens... Šo ziņu Kristers saņēma otrdien - tikai četras dienas pirms oficiālo treniņbraucienu sākuma. "Jāsaka godīgi - tobrīd man jau riktīgi "jumts sāka braukt"," liktenīgo telefonsarunu atceras Serģis. "Nu jau sāk iet bišķi par dullu..."”

„Čempionāta priekšvakarā labi līdzbraucēji "uz ielas nemētājas", tādēļ Serģim lielas izvēles nebija - telefona zvans atskanēja holandieša Ramona van Milla mājās. Šo vīru Kristers bija noskatījis jau labu laiciņu atpakaļ - jau uzreiz pēc Arta Rasmaņa nelaimīgā kritiena. Toreiz holandietis pateica kategorisku nē, jo pēc pagājušās sezonas, kad aktīvā sportista gaitas beidza viņa iepriekšējais partneris beļģis Palinks, blakusvāģiem ar roku bija domājis atmest arī viņš pats. Kā pastāstīja Rasmanis, van Mills šogad bija nodomājis startēt solomotociklu klasē, taču tagad plānus nācās mainīt pašā jaunās sezonas sākumā. Nav zināms, ar kādiem līdzekļiem Serģim beidzot izdevās pierunāt van Millu pieņemt viņa noteikumus, bet lai nu kā - tas ir noticis fakts. "Tikmēr lauzu, kamēr pielauzu - vai tad man bija citi varianti," spriež Kristers. "It kā normāls džeks izskatās, bet tad jau redzēs - neko prognozēt neņemos, var būt, ka viss izdodas baigi veiksmīgi, bet tikpat labi var arī nekas nesanākt. Trešdien vienu treniņu kopā nobraucām, lai viņš vismaz saprastu, ar ko ir darīšana, un atcerētos, kā jābrauc. Kādu pusgadu nebija uz moča kāpis. It kā nekāda vaina - pagriezienos ārā nekrita un savu darbiņu padarīja normāli."”

Sportacentrs.com atkāpe: Kamēr Rasmanis ar dakteri Andersonu rūpējās par kājas atgriešanu „preces izskatā”, pasaules čempionāta pirmajā posmā Kristera Serģa pilotētā ekipāža braucienos ierindojās 3. un 4. vietā, izcīnīja 28 punktus un kopvērtējumā dalīja 2. vietu ar igauņu Kaurita un Laksberga duetu, no Francijas ekipāžas Barā/Belo atpaliekot tikai par vienu punktu!

Pārējās tēmas

Par biatlonistu iespēto „SA” rakstā kā pozitīvais ir triju biatlonistu (Briča, Maļuhina, Nākuma) vietas Pasaules kausa atsevišķos posmos pirmajā desmitniekā, kā negatīvais – pārtrenēšanās, slēpju maiņa, Vuokati „truba”. Rīgas dome akceptējusi 59 hektāru zemes pleķa iznomāšanu golfa kluba celtniecībai Aplokciemā SIA „Gofs & Karti”, kuras vienīgais īpašnieks ir Sandis Ozolinš. Beidzot atklāts hokeja laukums pie 55. vidusskolas Rīgā, par kura celtniecības „marinēšanu” Andris Siliņš draudēja nošaut 2010. gada Latvijas valsts „mesiju” Andri Škēli. Problēmrakstā „Latvija un profesionālais sports” tiek pētīts, vai kāds profesionālis Latvijā vēl ir aizķēries (viedokļi dalās). NEBL izslēgšanas turnīrā iekļuvis BK „Ventspils”, kamēr „Brocēni/LMT” pūtīsies LBL izšķirošajām cīnām. Traģēdija piedzīvota Liepājā – sezonas laikā 19 spēles pēc kārtas uzvarējušais „Liepājas metalurgs” AEHL cīnīsies tikai par 3. vietu, jo pusfinālā ar 1:3 zaudējis Kijevas „Berkut”. Izrādījies, ka Latvijā var izpildīt olimpisko kvalifikācijas normu burāšanā (Vita Matīsa), bet, kas liek meitenēm spēlēt hokeju, intervijā „SA” atklāj Latvijas sieviešu hokeja izlases treneris Andrejs Zaķis. Atsevišķs raksts veltīts motokrosistam Laurim Freibergam, kas taisās iekarot pasauli 250 kubikcentimetru klasē, bet citā rakstā tiek ieskicēti visu (10) Anglijas premjerlīgas spēlētāju portreti – Filipsa, Šīrera, Koula, Jorka, Iversena, Kīna u.c. futbolistu –, kuri pretinieku vārtos raidījuši vairāk bumbu kā Marians Pahars (9).