Apakšbikses un vainīgie

Kaspars Daugaviņš pateica skaidri – komandā šosezon nebija vienotas domas, nebija dūres, kas savāktu ģērbtuvi, nebija garīgā līdera... Lielā mērā tas ir visa pamats. Jo hokeja komandu vāc kopā, pētot ne tikai statistiku, bet arī spēlētāju raksturus, hobijus, vājības. Nu, līdzīgi kā kluba administrators Savickis ir novācis sev apkārt dažādus mugurkaulus ar līdzīgu elastību – tā ir teicama personāla atlase, kas nepieciešama noteiktiem mērķiem... Šis bariņš labi izdabā, neliekot ne mirkli priekšniekam nožēlot, ka tieši viņi atrodas vietā un laikā. Ja zina, ko vajag no hokeja komandas, atlases principi ir līdzīgi... Tu vēro cilvēkus, saproti viņu lomu, izvērtē pielietojumu. „Dinamo” gadījumā tas nebija un – rezultāts ir pelnīts. Savulaik viņi netīšām trāpīja uz Ozoliņa paģiraino atklāsmi, ka viņš vēl grib uzspēlēt. Vecis atbrauca, paskatījās vispirms no malas – vai kāds vēl atceras Sanda pirmās sezonas pirmo mēnesi, kad visi, trenerus un menedžeri ieskaitot, bija reālā stresā – un pārbīdīja mēbeles. Nosacīti runājot - ģērbtuvē piedzima komanda. Vadībai labi, jo bija arī kaut kāds rezultāts. Tālāk doma skaidra – vajag saprast, kā īsti tas notiek? Tāpēc viengad – Rautakalio debijas sezonā – tiek nolīgti psihologi, kas osta gaisu, veido piezīmes, apkopo secinājumus. Ko vadība ar šo materiālu izdarīja, redzam turpinājumā...

Kurā brīdī sākās „Dinamo” šīs sezonas izgāšanās? Vai tā bija diena, kad viņi nolīga treneri Rautakalio? Varbūt. Jo cilvēki nesaprata, ko bija dabūjuši... Pusgadu vēlāk tas pats menedžeris, kas servēja soma pakalpojumu, pat komandai neslēpa, ka Peka ir nekāds, ka nevelk, ka nav neko lielu savā karjerā uzvarējis utt, - tad, kāpēc spēlētājiem iespringt, censties, cīnīties? Bet – viņi iespringa un tika play off turnīrā. Kā saprotam tagad, tas bija trenera dziesmas beigu sākums... Kluba vadībā joprojām ir cilvēki, kas plašu muti un slaidu pirkstu rāda somu trenera virzienā – sak, viņš bija tāds un šitāds... Jā, bija! Bet – kurš viņu ņēma darbā? Kurš sarunāja darba interviju, kurš pārliecinājās par viņa iemaņām, metodēm un izpratni? Rautakalio taču nebija jaunais trenerītis no pagājušā gada izlaiduma – par viņu bija zināms vairāk kā vajadzīgs. Tātad – ja ņēmāt, tad zinājāt, ko no viņa sagaidīt, ko viņš prasīs no spēlētājiem... Ja zinājāt Pekas piekopto stilu, kāpēc to vēlējāties saņemt kā pakalpojumu? Vai te tomēr nevaram runāt par menedžmenta apķērību un zināšanu bāzi, par ilgtermiņa stratēģiju – kas ir vajadzīgs šai komandai. Ja tagad viens no vadības saka, ka arī Galviņš kā kapteinis bija kļūda – nu, klau, veči, mazliet solīdāk. Tā ir jūsu virtuve, tās ir jūs apakšbikses, ko visiem rādāt. Tātad – ja Galviņš ir bijis ik liela problēma, ko jūs no šī spēlētāja sagaidāt nākotnē? Vai tiešām domājat, ka tagad ir atrasti pareizie publiskie vārdi, kas spiedīs šim hokejistam atdot sevi par visiem simts procentiem kompānijai, kas viņu konkrēti uzmet? Vai tomēr tas nozīmē – ka Galviņš jau ir norakstīts un teju, teju būs prom no Rīgas ģērbtuves?

Arī spēlētāju atlasē bija līdzīgi – Šrempu nepazina tikai Centrālās stacijas tualetes apkopēja, bet – „Dinamo” izākstījās ar pāraudzināšanas plāniem... Sekojošais divu gadu līgums bija vēl viens apliecinājums vadības izpratnei par hokeja spēli, nemaz nerunājot par tādu emocionālu sīkumu kā deviņpadsmito numuru, ko Šrempam bija tas gods nēsāt. Un mums – tas negods tajā visā noskatīties. Klubam tas izmaksāja skaistu summu, jo hokejistu vajadzēja atbrīvot pirms laika ar labu kompensāciju... Pirms sezonas tika padzīts Sergejs Naumovs, kas it kā bija pārkāpis kaut kādus čekistu iekšējās kārtības noteikumus – proti, bija ieteicis vienam no „Dinamo” spēlētājiem kādu sev pazīstamu aģentu. Saprotams, ja ļoti piesienas ētikai, tad gājiens divdomīgs. Tajā pašā laikā, varēja šo precedentu risināt mazliet gudrāk – pasaukt Sergeju, izstāstīt viņam, ka vajadzētu ieturēt distanci šādos jautājumos. Esmu pārliecināts, ka viņš izprastu šo lūgumu. Pie reizes, arī citiem treneriem izklāstīt par viņu atbildības līmeni attiecībā pret komandu. Kāpēc tas bija svarīgi? Naumovs atbildēja „Dinamo” par vārtsargiem, tieši viņš ieteica komandai ņemt Telkvistu, kas pilnībā uzticējās Sergeja rekomendācijām un ieteikumiem. Tāpat Sergejs bija sev azotē izauklējis Jučeru – otru vārtsargu. Ja viņš būtu starp abiem, nav šaubu, ka saprastu – kurš zirdziņš vilks, kurš ēdīs auzas, vai – otrādi. Saprastu labāk, par visiem! Tā vietā „Dinamo” resnais gals sarīko paraugstundu – Naumovu slaidi pasūta. Kad Telkvists ierodas uz vasaras nometni, viņam paliek mute vaļā... Kur Sergejs? Var mēģināt saprast, kā tajā brīdī jutās arī Jučers, kam pirmssezona sanāca tīri laba – viņš kož nost olimpisko čempionu! Jaunais vārtsargu treneris to visu vēl nebija paspējis ne tikai sagremot – ēdiens dzisa uz šķīvja... Sausais atlikums – ne Māris uzreiz pavilka, ne Mikaels spēja noticēt, ka viņam uzticēsies kā pirmajam. Tā divus mēnešus bez stabiliem vārtsargiem norullējam.

Pieņemu, ka Artis Ābols joprojām nav sapratis, kas viņu sagaidīs jaunajā sezonā, lai gan tieši viņam bija jāizpilda mazā ugunsdzēšamā aparāta loma pēc Rautakalio atbrīvošanas. Tas nav labi pret treneri, lai gan saprotama arī vadības doma – ja nu, Ulmanis, pēkšņi ierauga trenera Ābola rokrakstā tādu kā trīci... Nevajag uzticēties, vajag pauzēt! Un tādā noskaņā viņi spēlē un dzīvo ar saviem algu griestiem – ja nu priekšniekiem nepatiks... Ņiživijs tiek aizsūtīts uz Prāgu. Nav slikti. Atbrīvojas naudiņa, palīdzam Normundam... Vienīgi, ja esam tādi parasti līdzjutēji, kas skatās tikai tabulā un cer, ka varbūt notiks brīnums (teorētiski play off tobrīd bija sasniedzams), mēs nesaprotam – kāpēc vienu no saviem radošākajiem uzbrucējiem atdot konkurentiem, kas, starp citu, arī vēl cīnās par astoto vietu tajā pašā konferencē? Tad pasakiet publiski, ka bode ir slēgta līdz nākamā gada septembrim, bet izlikties, ka tas ir baigais hokeja tirgus – nu, piedodiet... Tāds sīkums, ka KHL vispār nav pieļaujama spēlētāju aizdošana vai izīrēšana, Skanstes ielai vienkārši tek garām. Aizsargs Karls tajā pašā laikā aizgūtnēm uzliek plati, ka play off vēl nav zaudēts, vienīgi – no Šveices pienācis labs piedāvājums... Viņš pēkšņi aizbrauc. Atkal varam teikt – nav slikti, ka atbrīvojas nauda. Nav jēgas maksāt spēlētājam, ja play off iet gar degunu un pēc sezonas viņš tāpat būs brīvs... Vienīgi, Savickim kāds varēja pateikt, ka no Šveices nekāda kompensācija par Karlu nepienākas, lai kā administrators vēlējās blefot – Rīga var būt laimīga, ka viņai šajā gadījumā nav jāpiemaksā. Žirū, vecais zēns, arī pārsteidza. Viņš tagad pirms janvāra sniegiem sakās, ļoti gribot palikt „Dinamo” vēl vienu sezonum, vien nezinot, vai viņam izdosies vienoties... Kur problēma?! Pagājušajā vasarā Skanstes iela taurēja, ka ar šo uzbrucēju ir līgums uz diviem gadiem. Ieskaties KHL oficiāli reģistrētajos līgumos – tur arī pretī kanādieša vārdam ir redzams 2014. gada pavasaris. Jautājums – vai Žirū pats to nezina, vai komanda vienkārši tajā reizē nesmuki samelojās, vai – atkal kaut kāds komisijas veikals... Un tādā garā, līdz laimīgām beigām.

Nē, beigu nebūs! Jau tagad Rīgas „Dinamo” plāno, kā sagatavoties nākamajam gadam. Sestajai sezonai, pēc viņu īpašā kalendāra... Mēs gan labi zinām, ka patiesībā Rīgas „Dinamo” hokeja komanda nesākās pirms pieciem gadiem, tāpat kā mēs labi atceramies citus laikus, kas šo komandu padara par īpašu Latvijas hokeja līdzjutēju sirdīs – taču, tas nav laicīgās vadības dienas kārtībā. Viņi gribēja par katru cenu nosvinēt savas valdīšanas piekto gadu un saņēma – ar visām svecītēm... Vai precīzāk – saņēma, atbilstoši savai pārliecībai. Tagad tiek gatavots liels pārsteigums – priekšnieki pat viegli dreb no uzbudinājuma, zinot, ka teju, teju varēs par to atkal pastāstīt saviem atbalstītājiem. Vien atļaušos pasvītrot – ar sajēgu un realitātes izjūtu viņiem joprojām pašvaki... Kad saņemsiet šos jaunās sezonas sveicienus – sapratīsiet.
Tikai Rīga, tikai „Dinamo”, tikai Lady Gaga, atvainojiet... Gagarina kauss...