Vinterbergā 60 kritienu. Vai Maskalāns apseglos "Ziemaskalnu"?

Bijām jau pieraduši, ka sezonas lielākajos mačos bobslejā likmes likām uz Jāņa Miņina četrinieku, pārējos pilotus un divnieku sacensības uzskatot par garnējumu pamatēdienam. Šogad ir citādāk. Atklāts paliek jautājums, kas darīsies Jāņa Miņina dvēseles stīgās, kad lielākajos sezonas mačos „viņa vietā” brauks Edgars Maskalāns ar „Miņina” stūmējiem un tehniku (tehnika ir Latvijas Bobsleja federācijas īpašums), taču tā ir Jāņa izvēle. Šoreiz par to, kā ar situācijas pārmaiņām galā ticis Edgars Maskalāns, kādi viņam nervi un kā viņam patīk Vinterbergas trase, kurā šodien pulksten 13:45 pēc Latvijas laika sacensības par Eiropas medaļām sāks divnieku ekipāžas, bet rīt 14:00 ceļu pretī goda pjedestālam sāks četrinieki.

Kā Edgaram līdz šim veicies Vinterbergas trasē nesenākā pagātnē? Sācis ar Eiropas kausa sacensībām 2007. gada janvārī (9. vieta divniekos, 10. – četriniekos), pēc mēneša Pasaules kausa posmā Maskalāns divniekos bija astoņpadsmitais, četriniekos – četrpadsmitais. 2008. gada nogalē solītis uz augšu – 17. un 14. vieta attiecīgi divniekos un četriniekos, olimpiskajā sezonā – tā pati 14. vieta četriniekos, bet šosezon šajā trasē jau braukts Eiropas Kausa posma ietvaros – 5. (ar Raivi Broku) un 8. vieta (ar Intaru Dambi) divniekos un 2. vieta aiz Miņina ekipāžas – četriniekos (ar Broku, Jāni Strengu un Uģi Žaļimu).

Starp abām šīs sezonas sacensībām Vinterbergā lielākās pārmaiņas saistītas ar Miņina aiziešanu no komandas, kas Maskalānam kā tagad komandas pirmajam pilotam automātiski garantē labākos stūmējus un tehniku. Lieliska iespēja pierādīt, ka aiz Miņina muguras Edgars ir ticis novērtēts par zemu. Jāprot tikai sava izdevība izmantot. Pirms nedēļas tas neizdevās, jo Pasaules kausa posmā Austrijas trasē Īglsā „tikai” 11. vieta divniekos (ar Daumantu Dreiškenu) un 10. vieta četriniekos (ar Dreiškenu, Broku un Dambi). Atpalicība no uzvarētāja abās disciplīnās ap minūti... Protams, ne uzreiz var līdz galam sastrādāties stūmēji (četriniekā) un pierast pie jauna boba stūres, tomēr laikam arī pats Edgars bija gaidījis labākus rezultātus...

Kādas ir sajūtas Eiropas meistarsacīkšu šīs sezonas mājvietā Vinterbergas trasē, stāsta pats Maskalāns: „Vakar (saruna notika otrdien. – D.Ā.) braucām ar divniekiem, šodien ar četriniekiem. Sajūtas normālas. Rīt redzēs ko vairāk, jo pirmās dienas parasti ir tādas mierīgākas, kad neviens pēc iepriekšējiem mačiem īpaši netrako.” Tomēr viņš uzreiz noliedz, ka Vinterbergas trase esot viegla, kliedējot žurnālistu aprindās izplatīto uzskatu.: „Es tā neteiktu, ka viņa ir ļoti vienkārša (smejas). Tā varbūt no malas šķiet. Patiesībā tā ir diezgan sarežģīta, jo šogad Eiropas kausu maču laikā tika uzstādīts savdabīgs rekords, kad nedēļas laikā bija kādi 60 kritieni, ieskaitot mačus. Viltīgākā ir daļa, sākot no trases vidus, no devītās virāžas uz leju. Tur ir pareizi jāizbrauc – īstajā vietā pareizi jāiegriež virāžās un jāizgriež. Tur ir knifiņi.

Eiropas kausa sacensībās trase bija savādāka, bija uzlīmētas (vai izkasītas) savādākas virāžu izejas. Tagad ir atkal savādāk. Jāpiešaujas, jo trase ir mainījusies. Kamēr Sandis Prūsis ir prom ar pārējiem Eiropas kausa posmā, trases treneris mums ir Olafs Kļaviņš. Divniekos gar trasi stāv un filmē trīs cilvēki, četriniekos tikai divi. Kopā izlemjam, kuru vietu, virāžu filmēt. Vakarā pēc vakariņām parasti skatāmies video.”

Bilstu, ka Latvijas izlases brīvprātīgie treneri „amerikāņi” Jānis Ķipurs un Jānis Skrastiņš taču arī neliedz padomu, ja kāda vieta trasē neliekas labi izbraucama. Maskalāns to apstiprina: „Jā, un vismaz neredz, ka pārējie amerikāņi ļoti pret to iebilstu. Arī bijušajam čehu braucējam Ivo Daņiļevičam varam droši prasīt padomu. Neviens neliedz padomu, ja pajautā, kaut gan tādam (bijušajam vācu braucējam Kristofam. – D.Ā.) Langenam jautājis neesmu (smejas).” Tomēr bez padomu došanas tie vēl jāmāk īstenot trasē. Vai tas izdosies, vai trasē tīri instinktīvi netiks braukts savādāk, redzēsim jau drīz.

Tā kā šajā pašā laikā Eiropas kausa sacensībās piedalās pārējās Latvijas ekipāžas, kuras stūrē Uģis Žaļims un Oskars Melbārdis, no Žaļima palīdzības šoreiz jāatsakās. Tā kā šī sezona, var teikt, ar eksperimentiem tiek upurēta nākotnes vārdā, svarīgi ir, lai Eiropas kausa sacensībās četriniekos līdz lejai tiek visi Latvijas sportisti, jo, piemēram, Melbārdim startēt Eiropas čempionātā Vinterbergā jau šogad traucē pieredzes trūkums – dalības vienā Pasaules kausa posmā pietrūka līdz piekļūšanai startam Vinterbergā... Šonedēļ Sanmoricā Oskars šo „trūkumu” mēģinās labot, lai nākamajā nedēļā turpat kopā ar Maskalānu varētu doties trasē kā pilnvērtīgs Pasaules kausa sacensību dalībnieks (divniekos un četriniekos). Edgars neuzskata, ka izmaiņas stūmēju rindās ekipāžu ietekmēs daudz, tomēr savu iespaidu tas atstās: „Ar jaunajiem tikai Īglsā nobraucu kopā. Lai pateiktu, kā ir, jāaizvada vairāk braucienu. Nevaru sūdzēties ne par vienu izmaiņu, kas ir notikusi. Pie visa jāpielāgojas, taču nav tā, ka būtu bijušas lielas problēmas salēkšanā bobā. Protams, niansēs sasēšanās procesā ir uzlabojamas, jo to var izdarīt vēl ātrāk.”

Prognozēt pirms šodienas un rītdienas sacensībām Vinterbergā kaut ko ir grūti. Tendences gan varēs iezīmēt. Pats Maskalāns cer uz sešinieku četrinieku sacensībās. Nebūtu slikti, jo šajā Latvijas bobsleja apmulsuma brīdī, liekas, ka nākotnes vārdā esam palikuši bez tagadnes. Psiholoģiski Edgars sakās esot stiprs kā „klints”, atliek tikai tikt galā ar pagājušajā nedēļā divnieku sacensībās gūto traumu un bez lielām kļūdām nobraukt. Tad varēsim sākt lūkot, uz ko varam cerēt bobslejistu šā gada „maizes mačos” – pasaules čempionātā. „Trase man patīk, bet gājis šeit ir visādi (smejas). Esmu arī gāzies. Pie visām trasēm ir jāpielāgojas, un neviena nedrīkst būt slikta. Šogad jau otro reizi esmu šeit, bet, cik braucienu manā pilota karjerā kopš 2003./2004. gada sezonas te bijis, neskaitu.” Labāko braucienu Vinterbergā vāciešiem par spīti Maskalāns pilnīgi noteikti vēl nav aizvadījis. Varbūt jau šodien un rīt?