Pārdod spēlētāju, pērc vietā komandu?

Tērējas uz nebēdu

Beils vēl aizvien ir „Tottenham Hotspur” spēlētājs un katru dienu iet uz darbu – apmeklē kluba bāzi. Taču, redzot, cik daudz jaunu spēlētāju ir komandā ieradušies; zinot, cik daudz „Spurs” par viņiem ir iztērējuši, kļūst diezgan skaidrs, ka Beila pārejā uz „Real” tiek kārtotas pēdējās detaļas. Vēl līdz transfēru loga pēdējai dienai ir gana daudz laika, steigas nav.

„Tottenham Hotspur” šovasar jau ir paguvuši iztērēt 68 miljonus eiro, turklāt prātā varam paturēt vēl 35 miljonus eiro, ko klubs acīmredzot samaksās par Viljanu, kura ekstrēmais ceļojums pa Krievijas ārēm ir beidzies. Tāpat arī Argentīnas izlases un„AS Roma” zvaigzne Eriks Lamela jau ar vienu kāju esot „Tottenham Hotspur” spēlētājs, kaut arī pēc pēdējās oficiālās informācijas, līguma vēl neesot, notiekot sarunas. Ja šie abi futbolisti komandu papildinās, kas ir ļoti ticami, tad šajā vasarā būs iztērēti jau vairāk nekā 100 miljoni eiro, un nav teikts, ka Lamela un Viljans būs pēdējie papildinājumi. Tiesa, 26,5 miljoni eiro ir arī atsisti, pārdodot spēlētājus.

Pirms gada vasaras pirkšanas/pārdošanas darījumu drudzi klubs noslēdza, pērkot iztērējot tikai par 5 miljoniem eiro vairāk nekā pārdodot. Pērn vasarā klubu pameta Luka Modričs, kurš devās uz Madrides „Real”, pārdoti tika arī spēlētāji, kuri mūžīgi tika izīrēti citām komandām, un tā nu beigās diezgan ievērojamie tēriņi spēlētāju tirgū (73,2 miljoni eiro) gandrīz vai tika nosegti, iegādājoties teju vai pusi komandas pamatsastāva (jeb spēlētājus, kas būtu cienīgi tajā spēlēt). Šī vasara jau kaut ko atgādina – proti, līdzīgi notikumi ap „Tottenham Hotspur” jau bija tieši pirms pieciem gadiem, kad tika pirkts un pārdots uz velna paraušanu, vislielāko summu pašā pēdējā brīdī iekasējot par Dimitaru Berbatovu, kurš tika par 38 miljoniem eiro pārdots „Manchester United”. Kluba manevri un transfēru politika šovasar atgādina notikumus pirms pieciem gadiem, kad arī tika pirkts un pirkts, baumots un baumots par to, ka komandas līderis tiks pārdots, taču darījuma kā nebija, tā nebija. Līdz pat pēdējai dienai. Tikai šoreiz zelta nūjiņa ir Beils, un viņš ir daudz vērtīgāks par bulgāru Berbatovu pirms pieciem gadiem.

„Tottenham Hotspur” sezonu jau ir iesākuši ar minimālu uzvaru, vienīgos vārtus gūstot vienam no kluba jaunieguvumiem Roberto Saldado. Pauliņju, Čadli, Kapuē, iekavās vēl varam ielikt Viljanu un Lamelu – ļoti, ļoti spēcīgi un, jā, arī sālīti papildinājumi. Aizvadītajā sezonā Beils ieguva vairākas individuālas atzinības, bet viņa komanda neieguva neko, pat ne iespēju kvalificēties Čempionu līgas pamatturnīram. Šķiet, ka šosezon varētu būt citādi, acīm redzami „Tottenham Hotspur” ir ambīcijas un, iespējams, būs arī varēšana paspēkoties ar visiem Anglijas varenajiem, lai tiktu pie iespējas to pašu jau nākamsezon darīt Čempionu līgā.

Daudzi spēlētāji, kam iepriekš ir bijusi nozīmīga loma „Tottenham Hotspur”, komandu jau ir pametuši. Prom ir Skots Pārkers, kurš ne tik sen atpakaļ pārī ar Modriču veidoja labāko centra pussargu duetu premjerlīgā un kā kapteinis veda laukumā Anglijas izlasi. Prom ir arī Toms Hadlstons, kurš ir Totenhemā piedzīvoja pilnu emociju spektru – gan pie Rednapa, gan Villaša – Boaša bija brīži, kad viņš bija stabils pamatsastāva spēlētājs, un bija brīži, pārsvarā savainojumu izprovocēti, kad laukumam viņš ilgstoši netika tuvumā. Prom ir arī Klints Dempsijs, kuru pērn iegādājās par lielāku summu nekā šovasar pārdeva. Tāpat arī Deivida Bentlija, „nākamā Bekhema”, vairs oficiāli(faktiski – jau sen) nav komandā, kaut arī savulaik uz viņu Harijs Rednaps lika lielas cerības. Arī veterāns Viljams Gallas jāpieskaita pie nozīmīgākajiem aizgājējiem. Bet, ja tā paskatās, vairāk vai mazāk „Spurs” ir atbrīvojušies no liekā svara un cer atdzimt jaunā kvalitātē. Vai šī sezona būs dzīve pēc Beila? Tā izskatās, taču pagaidām viņš nekur prom nav devies. Taču solīda spēlētāju kompānija jau ir ieradusies, tos neviens „Tottenham Hotspur” faniem neatņems. Un, ja vēl paliek Beils, tad vispār...

Likumsakarību nav

Atskatīsimies vēsturē uz komandām un spēlētājiem, kas savulaik bija ļoti līdzīgā situācijā kā tagad Beils un „Tottenham Hotspur”.

94 miljoni par Krištianu Ronaldu

2009. gadā „Manchester United” bija Anglijas čempioni, kad Madrides „Real” par summu, kuru tobrīd šķita, ka tik drīz vai pat nekad nepārspēs, iegādājās Krištianu Ronaldu. Vasaru klubs tirgū aizvadīja mierīgi – neko citu ieverības cienīgu nepārdeva, bet iegādājās vien trīs futbolistus, iztērējot vien 27 miljonus eiro. 4,5 miljoni par Mami Diofu, kurš tā arī Mančestrā nav aizķēries, 4 miljoni par, kā tolaik teica, „nākamo Zidānu” Gabrielu Obertānu, kurš jau sen kā ir Ņūkāstlā, un 19 miljoni eiro par Antonio Valensiju, kura iegādi daudzi fani iztulkoja kā Ronaldu aizstāšanu un sākotnēji ar ekvadorieša sniegumu bija neapmierināti. Valensija nav kļuvis par 90 miljonus eiro vērtu spēlētāju, taču ir stabila „Manchester United” vērtība vēl aizvien, kas veic milzīgu darba apjomu laukumā un nereti ir izmantots pat malējā aizsarga pozīcijā. Par 19 miljoniem eiro – ļoti labs pirkums. „Manchester United” kļuva par premjerlīgas čempioniem arī sezonā „pēc Ronaldu”. Tikmēr Krištiano Ronaldu nevar sūdzēties par savu individuālo sniegumu „Real” rindās, kaut noteikti vēlētos vairāk trofeju.

65 miljoni par Kakā

Vēl varam pieskaitīt arī 13,5 miljonus eiro, ko „Milan” iekasēja, pārdodot Gorkofu. Tā bija ienesīga vasara itāļu klubam, taču vietā (ne)iegādātie spēlētāji sadusmoja fanus, tāpat kā spekulācijas medijos, kas visu vasaru rakstīja par to, ka Pirlo jau ar vienu kāju ir „Chelsea” spēlētājs un pat esot manīts, ēdot pusdienas ar Karlo Ančeloti, „Chelsea” tā laika galveno treneri. Pirlo gadījumā viss beidzās mierīgi, bet visādi citādi – vilšanās. Visu vasaru tā arī neko neiegādājušies, pašā pēdējā brīdī tika pagrābts Klāss Jans Huntelārs, kurš uzreiz tika nokristīts par Inzagi mantinieku, taču sezonas otrajā pusē pamatsastāvam tuvumā Inzagi Huntelāru tā arī nepielaida, nemaz nerunājot par citiem uzbrucējiem. „Milan” A sērijā izcīnīja 3. vietu, bet Čempionu līgā uzkāpa uz „Manchester United” mīnas jau 1/8 finālā. Arī Kakā karjera Madridē neizvērtās veiksmīga.

„Juventus” pārbūve

Par ļoti interesantiem notikumiem pirms vairāk nekā 10 gadiem gādāja Turīnas „Juventus”, kas par rekordsummu pārdeva Zinedinu Zidānu...protams, ka Madrides „Real”. Pirms 12 gadiem viņi vasaras laikā jaunu spēlētāju iegādei iztērēja 177 miljonus eiro, tiem laikiem neticamu summu! Tiesa, pārdodot spēlētājus, 136 miljoni atnāca atpakaļ. Prom Zidāns, Inzagi, van der Sārs, Kovačevičs un citi, vietā Bufons (54 miljoni eiro par vārtsargu!), Turams (41,5 miljoni eiro, tobrīd dārgākais aizsargs pasaulē), Nedveds un tolaik ļoti slavenais Marselo Salass (attiecīgi 41 un 26 miljoni eiro, „Lazio” tovasar izpārdeva visu savu superzvaigžņu sastāvu). Atdeve? Zidāns jau pirmajā sezonā guva uzvaras vārtus Čempionu līgas finālā, kamēr „Juve” triumfēja A sērijā turpmākās divas sezonas pēc kārtas. Tikmēr Inzagi kopā ar Ševčenko tina ap pirkstu visus aizsargus, kas vien nāca pretī, un jau otrajā sezonā pēc skaļās pārejas bija Čempionu līgas labākais vārtu guvējs un arī čempions. Nedveds savukārt 2003. gadā tika atzīts par pasaulē labāko futbolistu. Kā saka, labi visiem.

Figu šokē pasauli

Apjoma ziņā gadu gaitā Figu darījums pamazām slīd nebūtības virzienā, taču tolaik, pirms 13 gadiem, tas bija transfēru rekords un absolūts emocionālais dinamīts. 60 miljonus eiro Madrides „Real” pārskaitīja... „Barcelona” par Eiropas gada futbolistu. Vēlāk teju visus šo abu komandu dueļus nācās pārtraukt drošības nolūkos, bet Figu vienā elpas vilcienā no Barselonā mīlētākā cilvēka kļuva par „persona non grata”. „Barca” vietā iegādājās Marku Overmarsu, par kuru samaksāja 40 miljonus eiro, 15 miljonus iztērēja par tobrīd dominējošās Francijas izlases zvaigzni Emanuelu Petī, 16,5 miljonus par tobrīd nīkoļojošās Spānijas izlases uzbrucēju Alfonso, bet visvairāk – 24 miljonus eiro – par Žerāru Lopesu. Diemžēl neviens no iegādātajiem spēlētājiem tā pa īstam neattaisnoja uz sevi liktās cerības, tā arī nepiedzīvojot to brīdi, kad „Barcelona” izcīnīs kādu trofeju, kamēr Figu „Real” sastāvā jau pirmajā sezonā uzvarēja gan Čempionu līgā, gan Spānijas čempionātā.