Nepateiktais par ... Alehandro Sabelju

Jaunībā Alehandro Sabelja bija diezgan labs futbolists, viņš pussarga pozīcijā nospēlēja četras sezonas "River Plate" un piecas sezonas "Estudiantes", trīs sezonas viņš pavadīja arī Anglijā ("Sheffield United" un "Leeds United"), nedaudz (10 spēles) uzspēlēja brazīliešu "Gremio" un meksikāņu "Irapuato" (31), kā arī 8 reizes uzvilka Argentīnas izlases kreklu. Viņš spēlēja "Copa America" izlašu turnīrā, viņš izkonkurēja par sevi vecākus spēlētājus Norberto Alonso un Rikardo Bočini, taču nokļuva jaunā viļņa ēnā - Karloss Daniels Tapia, Horhe Buručaga, Djego Maradona... Sabelja arī trenera karjeras laikā nereti bija kāda ēnā - piemēram, Daniela Pasarellas palīgs izlasē. Jā, viņa vadībā "Estudiantes" 2009. gadā uzvarēja "Copa Libertadores" turnīrā jeb Dienvidamerikas Čempionu līgā, bet pēc gada kļuva par Argentīnas čempioni, bet... Tas arī viss.
Alehandro Sabeljas klūšanu par galveno treneri Argentīnā daudzi uzņēma ar bažām un arī Pasaules kausa izcīņā Brazīlijā par viņu runāja diezgan atturīgi. Vēl vairāk - ļaunas mēles melsa, ka Sabelja patiesībā nemaz neesot "īstais grupas vadītājs", ka komandā visu nosakot Lionels Mesi (Sabeljas pirmais lēmums izlases galvenā trenera amatā bija Mesi nozīmēšana par kapteini - kā zinoši cilvēki uzskata, tad ne bez padoma "no malas" jeb no Pepa Gvardiolas tā rīkoties un pārkāpt vienu no saviem principiem, kas paredzēja visu spēlētāju vienlīdzību komandā gan pēc uzvarētām, gan zaudētām spēlēm, ģērbtuvē, laukumā un sadzīvē) ar Havjeru Maskerano, bet Sabelja ir pietiekami gudrs, lai pārāk netraucētu viņiem. Pat ja tā kaut daļēji arī bija, tad Sabelja patiešām ir ne tikai stingrs un prasīgs, bet arī gudrs treneris. Uzcītība, pašatvede, disciplīna, pakļaušanās komandas interesēm - tie bija galvenie principi, pēc kuriem Sabelja veidoja Argentīnas izlasi (arī tāpēc, piemēram, komandā nebija Karlosa Tevesa un Estebana Kombjaso). Sabeljas principi nenokrita viņam pēkšņi uz galvas, tie veidojās gadu gaitā un tāpēc būtu interesanti un izzinoši vērtīgi iepazīt Sabelju kaut nedaudz arī no citas puses. No tās puses, no kuras TV translāciju laikā sanāca ļoti maz "El Mago" pievērsties.
Alehandro tēvs arī spēlēja futbolu. Kaut tikai amatieru līmenī, taču tēvs prata vienlīdz labi spēlēt ar abām kājām. Alehandro tad vēl kaut kur arī izlasīja, ka 10. numuram laukumā jāprot spēlēt arī ar kreisi kāju un pats pieņēma lēmumu trenēt kreiso kāju. Pēc stundām viņš pie mājas sienas ilgi sita bumbu ar kreiso kāju, trenēja bumbas aprurēšanu un piespēlēšanu. Vēlāk futbola akadēmijā par zēnu brīnījās - cik labi vinš sācis spēlēt ar kreiso kāju. Tā pirmo reizi izpaudās Alehandro raksturs.
Atšķirībā no daudziem Dienvidamerikas futbolistiem, kuri ar futbola palīdzību cenšas izrauties no trūkuma, Alehandro Sabelja nāca no vidusmēra ģimenes, kas nevarēja mētāties ar naudu, taču varēja nodrošināt savu atvasi ar visu nepieciešamo, varēja pat atļauties iegādāties auto. Tā ka Sabeljas raksturs ir nevis grūtību pārvarēšanas rezultāts, bet gan audzināšana ģimenē. Jaunībā Alehandro bija Huana Perona ideoloģijas jeb Argentīnā un visā Dienvidamerikā tolaik izplatītās kustības peronisma piekritējs. Perons savās runās izteicās par valsts iejaukšanos ekonomikā, lai attīstītu nacionālo rūpniecību, viņš uzsvēra sociālo taisnīgumu. 70. gadu sākumā Sabelja kopā ar vienaudžiem sestdienās brauca uz nabadzīgāko iedzīvotāju rajoniem un bez atlīdzības palīdzēja celt tur mājas. Tā bija viena no peronistu jaunatnes kustības izpausmēm.
Pieaudzis, kļuvis 40 gadus vecs un beidzis futbolista karjeru, Alehandro Sabelja nekļuva sabiedriski mazāk aktīvs. Aizraušanos ar Perona politiku nomainīja tā sauktais progrsīvisms - Sabeja runāja par ienākumu izlīdzināšanos starp dažādiem Argentīnas iedzīvotāju slāņiem un par steidzamu izglītības reformu. Brīvajā laikā Sabelja lasīja vēsturiskas grāmatas un skatījās dokumentālas filmas.
Kļuvis par Argentīnas izlases galveno treneri, viņš jau pirmajā uzrunā komandai lika saprast, ka ideoloģiskā un psiholoģiskā sagatavotība ieņems svarīgu lomu. "Mums ir karogs, ko izveidoja nacionālais varonis un ģenerālis Manuels Belgrano. Viņš atdeva savai valstij pilnīgu visu, atteicās no visas naudas un nomira nabadzībā, jo pirmajā vietā viņam bija valsts. Tas ir piemērs mums - kopējo panākumu mēs liekam augstāk par personiskajām interesēm," apmēram tā teica Sabelja. Komanda, kuras sastāvā ir vairāki miljonāri ar Mesi priekšgalā, treneri uzklausīja un sadzirdēja. Pat ja tev ir miljons, tas nedrīkst mainīt tavu attieksmi pret zemi, zem kuras karoga tu spēlē. Tāda bija Sabeljas teiktā jēga un spēlētāji to saprata.
Sabeljas darba galvenie principi ir pazemība, devīgums un nacionālās piederības apzināšanās. Pirmajā vietā bija pazemība. Šajā sakarā Sabelja citēja Mahatmu Gandiju: "Tajā dienā, kad mēs zaudēsim pazemību, mēs ieliksim pirmo akmeni savas neveiksmes pamatā." Sabelja ne tikai runā. Viņš pats ir piemērs citiem.
2013. gada pavasarī Laplatā notika lieli plūdi, dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēku. Sabeljas dzīvoja netālu no Laplatas un viņa mājas durvis bija atvērtas visiem - kabinets, kurā viņš parasti skatījās video, analizēja pretiniekus un gatavojās spēlēm, bija pilns ar apģērbu un produktiem cietušajiem, virtuve darbojās praktiski visu diennakti, Sabelja pats un viņa sieva gatavoja ēdienu cietušajiem. Treneris aizliedza masu medijiem fotografēt un filmēt, jo viņš to visu nedarīja reklāmas dēļ.
Pēc neveiksmīgas spēles 2011. gada "Copa America" turnīrā Mesi it kā esot grasījies vispār beigt karjeru izlasē. Viņu bija pārāk nogurdinājusi līdzjutēju nežēlīgā kritika un apvainojumi, ka viņam (Mesi) daudz vairāk vajag miljonus nevis komandu. Tad arī notika Sabeljas tikšanās ar Gvardiolu, kuras laikā Pepe ieteica veidot spēli ap Mesi un nekad viņu nemainīt. Sabelja pēc pārdomām piekrita paklausīt. Viņš piekāpās dažiem saviem principiem, klusībā viņš, iespējams, pārmeta par to pats sev, taču galarezultātā tas atnesa labumu Argentīnai. Tiesa, tagad jau viņam nācās dzirdēt, ka komandas atkarība no Mesi esot pārāk liela un ka Mesi pārāk daudz spēlējot komandas interesēs...