Kas notika Zadarā?

Komandas līderis šajā turnīrā Kristers Zeidaks, vēl viens Latvijas lielās izlases kandidāts Mārtiņš Meiers un Oto Ošenieks uz soliņa tika atstāti pēdējās divās spēlēs, kad Latvija cīnījās spēlēs par 9.-12. vietu. Baumas, ka pie vainas basketbola reputācijā jau tik bieži piesauktā sērga, ko toleranti pieņemts formulēt zem nosaukuma "disciplīnas pārkāpumi", no Horvātijas vēja spārniem atlidoja jau nākamajā dienā pēc notikušā, taču konkrētākas aprises nespēlējošā trio nodarījumi nebija ieguvuši. Turnīra laikā uz to neviens neuzstāja, taču tagad - ja reiz runa ir par Latvijas izlasi, un, ja atceramies mūsu basketbola vadības pērnruden nosprausto "atklātības un attīrīšanās" kursu, zināma konsekvence jāievēro. Par robežām, kas novelkamas starp publisko un privāto, kas paliek starp treneri un spēlētāju - tās paliek izlases trenera Vara Krūmiņa kompetencē. Taču vispār neuzdot viņam jautājumu - kādēļ tad patiesībā Latvijas izlase čempionātu pabeidza astoņu vīru sastāvā - šajā situācijā būtu neloģiski.

- Jau čempionāta laikā teicu, ka iemesls ir veselības problēmas. Un veselības problēmas manā uztverē ir arī nedraudzēšanās ar galvu... Negribu iedziļināties sīkumos, taču pēdējās divas spēles bija jāspēlē bez šiem trim spēlētājiem - Meiera, Zeidaka un Ošenieka. Daži tur automātiski kā ceturto pierakstīja arī Kalvi Krūmiņu - tas gan ir pilnīgi garām. Viņam potīte vēl šobrīd ir tāda, ka knapi var pastaigāt. Taču par trim nosauktajiem - uzskatu, ka viņi savu sodu saņēmuši. Viņi sabojāja savu statistiku, pēdējās spēlēs viņus neredzēja aģenti utt. Lai paši izdara secinājumus. Esmu pārliecināts, ka viņi ļoti labi zina un saprot, ko izdarīja nepareizi.

- Skaidrs, ka tas nenotika basketbola laukumā.
- Negribu jauniem čaļiem nojaukt karjeru un nākotni. Ja viņi izdarīs pareizos secinājumus un turpmāk tādas kļūdas neatkārtos, viņi visi trīs var labi spēlēt basketbolu.

- Noteikti jums bija saruna pirms pateici, ka viņi nespēlēs. Kāds palika iespaids - ir saprasts un secinājumi tiešām tiks izdarīti?
- Katrā ziņā, par to, ir izdarīts pārkāpums, vai nav, vispār nebija jautājumu. Tur nebija variantu kaut ko iebilst, un katrs no viņiem labi apzinājās, ko izdarījis. Visi savu kļūdu momentā atzina jau brīdī, kad notika mūsu saruna, nožēloja. Taču šajā brīdī ar to bija par maz, lai es visu aizmirstu un izliktos, ka nekas nav noticis. Uzreiz pateicu - tālāk neviens nespēlēs. Pasēdēs uz soliņa un paskatīsies kā spēlē pārējie.

- Protestu nebija? Nāca un spēlēm, sēdēja uz soliņa un atbalstīja pārējos?
- Tieši tā. Personīgi es domāju, ka viņi paši to ļoti pārdzīvoja, un domāju, ka tādas kļūdas vairs dzīvē nepieļaus. Visiem bija skaidrs, ka arī man šāds lēmums nebija viegls, īpaši jau čempionāta laikā. Neesmu ne medicīnas eksperts, ne izmeklētājs, taču naktī pirms spēles divos atrasties ne savās istabiņās - ar to jau pietiek. Nu, nevar divos naktī iet peldēties, vazāties kaut kur pa ielām, tusēt ar meitenēm vai apmeklēt diskotēkas! Ja noteikts laiks, cikos jābūt istabiņās, tad tas jāievēro! Bija disciplīnas pārkāpumi. Varbūt ne krimināli, taču - komandas kontekstā pietiekami nopietni, lai uz tiem reaģētu. Ja tas būtu noticis vakarā pēc pēdējās čempionāta spēles, pēc 5-6 gadiem, ko esi nospēlējis dažādās izlasēs - uz to varētu paskatīties citādāk. Taču turnīra laikā - tas ir nepiedodami jebkurā gadījumā.

- Divi no šiem puišiem - Zeidaks un Meiers - bija nosaukti, taču tagad izslēgti arī no pieaugušo izlases kandidātiem. Vai tev par šo tēmu bija saruna arī ar Bagatski?
- Ar Bagatski sazvanījāmies nākamajā rītā, kad atbraucu no čempionāta. Izstāstīju viņam savu viedokli, un viņš man piekrita - ja spēlētājs nespēj ievērot elementārus disciplīnas noteikumus, viņš nevar pretendēt arī uz lielo izlasi. Taču, spriežot pēc snieguma, ko viņi parādīja čempionātā - uzskatu, ka līdz lielajai izlasei gan Zeidakam, gan Meieram tāpat vēl tāls ceļš ejams. Reāli pretendēt uz sastāvu viņi tur nevar. Vienīgais pretendents manā skatījumā - Lauris Blaus, kurš ar katru maču spēlēja arvien labāk, labi saprot spēli, un beigās arī statistikas rādītājos bija ļoti pārliecinošs. Kaut vai soda metienu procents - ja garajam spēlētājam tas ir tuvs 90%, uzskatu, ka tas ir ļoti solīdi. Kas cits, ko es gribētu piebilst šajā sakarā - uzskatu, ka publiskot lielās izlases sastāvu ar U-20 spēlētājiem tajā pirms U-20 čempionāta, ir milzīga kļūda, ko nevajadzētu atkārtot. Pat nezinu, kā šādas situācijas pareizāk atrisināt, taču šādā veidā tas atstāj graujošu iespaidu. Uz čempionātu atbrauc kingi - jau lielās izlases spēlētāji... Kaut gan viņu reālais spēks laukumā parādās tieši U-20 čempionātā, kur jāspēlē ar saviem vienaudžiem! Manuprāt, šiem puišiem jāļauj nospēlēt savs čempionāts, un tikai tad jāskatās - ja kāds ir derīgs, tad jāņem pie lielās izlases. Izņēmums - ja kāds no šī vecuma patiešām ir zvaigzne, kas tad arī vispār nebrauc uz U-20 turnīru, nespēlē un nejauc gaisu. Kā lietuviešiem Motejūns, kura sakarā treneri teica - jā, ar viņu mums rezultāts būtu labāks, taču mikroklimats - stipri sliktāks...

- Daudz dažādu mācību visiem - gan spēlētājiem, gan Basketbola savienībai...
- Ļoti ceru, ka notikušo ņems vērā ne tikai tie čaļi, kas beigās nespēlēja, bet arī pārējie, un ne tikai šajā U-20, bet arī pārējās izlasēs. Ceru, ka uz disciplīnas pārkāpumiem, kā, piemēram, neatrašanās savā numuriņā noteiktajā laikā vai klaiņošana naktī apkārt pa ielām, pie mums skatīsies arvien nopietnāk. Jebkurš disciplīnas pārkāpums čempionāta laikā ir jāsoda! Tāda ir mana pārliecība. Treneri nav medicīnas eksperti - nevienu trubiņā pūst nevaram piespiest un arī izmeklēšanas veikt nav mūsu uzdevums. Te nav tiesa un es neesmu tiesnesis, taču - esmu treneris, kam jāvada komanda un ar to jāizcīna uzvaras. Un tā vārdā tiks pieņemts jebkurš lēmums. Mēs braucam kā viena komanda, pārstāvam savu valsti, un, ja kāds no spēlētājiem nesaprot, kur viņš atrodas un kāpēc - tas ir ļoti skumīgi. Ļoti. Tāpēc es gribētu, lai jebkurš treneris - arī U-16 un U-18 izlasēs -, ja gadās līdzīgi disciplīnas pārkāpumi, uz tiem reaģētu ļoti bargi. Jo kopējais mērķis mums ir viens.