Portugāles noslēpums? Nav nekāda noslēpuma

EURO 2012 portugāļi izkļuva no "Nāves grupa", izšķirīgajā spēlē uzvarēdami Nīderlandi. Par to vairs neviens nebrīnās, kaut gan Nīderlande visās iespējamajās prognozēs tika minēta starp iespējamajām čempionēm, kamēr Portugāle netika pieminēta nevienā.
1966. gada panākums arī nebija kā aklai vissai grauds, jo bez Eisebiu komandā bija arī Koluna, Toress, Auguštu, Aguašs, lieliskais vārtsargs Pereira un citi teicami futbolisti. Četrus gadus pirms šā panākuma Lisabonas "Benfica" Čempionu kausa finālā uzvarēja pašu vareno Madrides "Real" un uz šīs komandas bāzes arī tika veidota Portugāles izlase. Taču turpinājuma 1966. gada nebija.

EURO 1984 Portugāle spēlēja pusfinālā, pēc sešiem gadiem - atkal pusfinālā, bet EURO 2004 Portugāli savās mājās cerēja uzvarēt, taču finālā zaudēja Grieķijai. Portugāļu futbolisti labākajos futbola klubos, portugāļu klubu panākumi Eiropas kausu izcīņā, kaut gan tie nebūt nav starp bagātākajiem Eiropā, kā arī Portugāles izlases piedalīšanās finālturnīros un sekmīga spēle tajos jau ir ierasta lieta. Tagad drīzāk brīnās par to, ja portugāļi kaut kur netiek vai neizkļūst no grupas. Un ne tikai tāpēc, ka viņiem ir Krištianu Ronaldu. Galu galā - arī viņš nenokāpa no debesīm.
1989. un 1991. gadā Portugāles izlase divas reizes pēc kārtas uzvarēja U20 pasaules čempionātos, viņi vairākkārt bija Eiropas čempioni dažādās vecuma grupās un tas - tāpat kā nacionālās izlases sekmes - ir rezultāts tām pārmaiņām, kas sākās Portugāles futbolā 80. gadu sākumā. Toreiz Portugāles futbola federācija uzaicināja Karlušu Keirušu, kurš 15 gadus trenēja jaunatnes izlases un kura vadībā vecumā no 13 līdz 22 gadiem trenējās Luišs Figu, lai tas izstrādā jaunatnes futbola attīstības koncepciju. Patiesībā nekādu revolūciju Keirušs un viņa palīgi nerīkoja. Portugāle tika sadalīta 20 "futbola reģionos". Katrā no tiem bija treneri, kas saņēma algu no federācijas, un kas pulcēja komandas jeb reģionu izlases no spēlētājiem vecumā līdz 13 gadiem. 20 komandas piedalījās valsts čempionātā un no apmēram 400 jaunajiem spēlētājiem federācija katru gadu piefiksēja un paturēja redzeslokā 65-70 talantīgākos zēnus. Pēc diviem gadiem viņi jau spēlēja nākamajā vecuma grupā un ja starp labākajiem atkal iekļuva jau ievērotie zēni, tad viņi jau iekļuva jaunākā vecuma Portugāles izlasē. Tātad šiem zēniem ir panākumi ne tikai savas ātrākas attīstības dēļ, tas nozīmē, ka viņi pilnveidojas savā meistarībā. Un tā gadu no gada. "Futbola reģionu" treneri, starp kuriem viens ir atbildīgais par jaunatnes futbolu šādā reģionā, pārzina visus kaut cik spējīgus futbolistus, tā ka gandrīz neviens no talantīgiem zēniem nevar pazust. Jau pieminētais Figu un tagādējais izlases līderis Krištianu Ronaldu pirmo reizi sāka izcelties tieši 11-12 gadu vecumā. Kopš agras bērnības zēnos tiek ieaudzināta uzvarētāju psiholoģija. Ja, piemēram, U16 un U18 izlases nesekmīgi spēlē lielos turnīros, tad to trenerus uzreiz nomaina. Skarbi? Varbūt arī skarbi, toties tas dod augļus. Rūpīgi atlasītu spēlētāju talantu jāstiprina ar ieradumu censties uzvarēt jebkuru pretinieku, uzvarēt jebkurā turnīrā. Jaunās pārmaiņas Portugāles futbolā sāka ieviest 1987. gadā un kopš tā laika Portugāles izlase ir mainījusies līdz nepazīšanai, jo līdz nepazīšanai ir mainījusies futbola saimniecība.

Nekas ārkārtējs un nekur citur nesasniedzams, pat nekas pilnīgi jauns Portugālē nav izdomāts. Arī Latvijā ir reģionālie futbola centri, tajos ir atbildīgi cilvēki un kaut kas tajos notiek. Vai šo centru atbildīgie treneri varētu uzreiz nosaukt vai sameklēt savos pierakstos visus sava reģiona labākos spēlētājus visās vecuma grupās un kaut īsi raksturos tos? Ceru, ka varētu vai ka vismaz tādi pieraksti viņiem ir. Portugāles piemēru, tāpat kā jebkuru citu veiksmīgu piemēru, akli kopēt nevajag, taču no tā var ļoti daudz pamācīties. Portugāle nebūt nav starp bagātākajām Eiropas valstīm, lai varētu teikt, ka tur taču visu nosaka nauda...