Šveices likumsakarības

Šveices izlases galvenais treneris kanādietis Šons Simpsons pēc uzvaras pusfinālā pār ASV izlasi pajokoja - sak, pats nesaprotu, kā tas sanāk, jo pagājušajā gadā mēs spēlējām tāpat, bet palikām tikai 11. vietā. Katrā jokā, kā mēdz teikt, ir daļa taisnības. Ir arī šajā. Šveices izlases otrā vieta šā gada pasaules čempionātā nebūt nenozīmē, ka tā tagad vienmēr (un jau nākamgad, kur "Jaunā sarkanā mašīna", kā to daži jau paspējuši nosaukt, būs vienā apakšgrupā ar Somiju, Krieviju, ASV, Vāciju, Latviju, Baltkrieviju un Kazahstānu) pasaules čempionātos būs vismaz pusfinālā, kaut gan tagad varbūtība, ka Šveice kļūs par "pierakstītu" 1/4 fināla dalībnieci un ka Lielais septiņnieks pārtop par Lielo astoņnieku, kļūst ļoti liela. Par Šveices izlasi uzrakstīts jau ļoti daudz (jaunākajā "Sporta avīzes" numurā iesaku palasīt Harija Vītoliņa vērojumus un atziņas par Šveices hokeju, kurā viņš ir pavadījis daudzus gadus), tāpēc pieminēšu tikai dažas lietas.

Šveices izlase arī agrāk ir spējusi uzvarēt kādu vai pāris no favorītiem, taču tā nekad nav uzvarējusi trīs favorītus pēc kārtas un pēc uzvarām (uzvaras) pār kādu no favorītiem tā allaž ir paklupusi. Piemēram, vēl 2000. gada pasaules čempionātā Šveice paņēma 4 punktus (toreiz par uzvaru bija 2 punkti, bet par neizšķirtu pa punktam) no ASV (3:3), Krievijas (3:2) un Zviedrijas (1:1), taču tikai divus punktus no Francijas, Latvijas (tieši mūs šveicieši arī uzvarēja - 4:1) un Baltkrievijas, savukārt Turīnas olimpiskajās spēlēs šveicieši uzvarēja Kanādu (2:0) un Čehiju (3:2), bet tad nospēlēja neizšķirti ar Itāliju un Vāciju. Šogad nekas tamlīdzīgs nenotika - pēc uzvarām pār Zviedriju (3:2), Kanādu (3:2 pēcspēles metienos) un Čehiju (5:2) bija pārliecinošas uzvaras pār Slovēniju (7:1), Baltkrieviju (4:1), Dāniju (4:1) un Norvēģiju (3:1). It kā tā pati, bet tomēr jau cita Šveice. Arī taktiskajā ziņā - pret favorītiem šveicieši galvenokārt spēlēja pēc shēmas 1-3-1, ķerdami tos uz kļūdām un piespiezdami kļūdīties vidusszonā (izņēmums bija pusfināls pret ASV, kaut gan arī tikai pirmajā trešdaļā), bet pret pārējām komandām pielietoja agresīvu spiedienu un pozicionālu uzbrukumu. Katrs Šveices izlases maiņa spēlēja citādāk, turklāt nomināli pirmā maiņa (Nīderreiters-Pluss-Mozers) prata teicami pildīt arī klaisku ceturtās maiņas lomu, ja vien tas bija nepieciešams. Tajā pašā laikā katra maiņa spēlēja pēc labi atstrādātas shēmas, neviens nedarīja neko lieku, taču diezin vai Šveices izlases spēli var nosaukt par garlaicīgi. Te jau laikam arī slēpjas trenera meistarības noslēpums. Jau kļuvis par trafaretu visu, kas nevainojami darbojas, salīdzināt ar Šveices pulksteni, taču šoreiz no tāda salīdzinājuma neizbēgt - Šveices izlase spēlēja tā, kā iet Šveices pulkstenis.

2010. gadā ilggadējo Šveices izlases galveno treneri Ralfu Krīgeru nomainīja kanādietis Šons Simpsons. Acīmredzot Krīgers jau bija sevi izsmēlis, Šveices izlase viņa vadībā bija nonākusi gandrīz vai strupceļā - nekādi neizdevās atrast ceļu un veidu, kā pietuvoties favorītiem un notika mīņāšanās uz vietas. Simpsons sākumā mēģināja krasi mainīt Šveices izlases spēli un likās, ka beidzot būs - 2010. gada pasaules čempionātā šveicieši ieņēma 5. vietu. Toties pēc tam... 9. un 11. vieta. Simpsons prata izdarīt secinājumus, atstāt labāko no Krīgera mantojuma un papildināt to ar savām idejām. Kanādieti jau paspējuši nosaukt gan par "ķīmiķi", motivētāju un pedagogu, bet man vislabāk patika viņa nosaukšana par "Šveices mašīnas automehāniķi". Simpsons "saskrūvēja" Šveices izlases "mašīnu" tā, ka arī bez vairākiem labākajiem spēlētājiem (nonāksim arī līdz viņiem), tā uzvarēja 9 spēlēs pēc kārtas un aizbrauca līdz finālam. Vai jūs līdz šim pasaules čempionātam zinājāt, piemēram, uzbrucēju Žuliānu Valkeru no "Geneve-Servette"? Nebūt ne labākais uzbrucējs NLA čempionātā, bet šis spēka stila uzbrucējs pasaules čempionātā guva 3 vārtus un izdarīja 5 piespēles. 2010. gada NHL drafta 5. numurs Nino ("El Ninjo") Nīderreiters pēc neveiksmīgas debijas NHL bija jau pavisam sašļucis AHL čempionātā, daudzi pat uzskatīja, ka Simpsons lieki paņēma viņu uz pasaules čempionātu, taču treneris deva Šveices hokeja uzlēcošajai zvaigznei iespēju un cerību. Pasaules čempionāts Nino kļuva par iespēju sevi atkal apliecināt un viņš to izdarīja lieliski (5+3).
Paskataties Šveices izlases hokejistu aizvadītās sezonas statistiku - tikai daži no viņiem ir starp labākajiem NLA čempionātā, turklāt no 20 NLA klubu spēlētājiem Šveices izlases rindās ir tikai 3 (trīs!) no čempionvienības SC "Bern" (vēl divi no NHL, pa vienam no Zviedrijas Elitserien un AHL). Tas acīmredzot tikai lieku reizi liecina par NLA augsto līmeni. Daudzi laikam jau aizmirsuši, ka tieši Simpsona vadībā Cīrihes klubs 2009. gadā Čempionu līgas (bija hokejā arī tāda) finālā ar 5:0 sagrāva Magņitogorskas "Metallurg" komandu, bet pēc tam Viktorijas kausa izcīņā pieveica arī nākamo Stenlija kausa ieguvēju Čikāgas "Black Hawks".

Kopš 1990. gadu sākuma Šveicē darbojas jauno hokejistu sagatavošanas programma. Šveicieši nevar atļauties neievērot katru, kuram ir kaut nelielas dotības. Programmas darbība ir cieši saistīta ar NLA čempionāta līmeni. Tajā joprojām liela nozīme ir leģionāriem, taču to katrā komandā nedrīkst būt vairāk par 8, bet uz vienu spēli drīkst pieteikt ne vairāk par četriem. Pašmāju hokejistu izaugsme un leģionāru skaita ierobežojums padarīja klubu spēku samērus līdzīgus, izslēgšanas turnīrā sen vairs nav retums, ja zemāka komanda izsit augstāku, bet spēļu sērijas ilgst maksimāli ilgi. Aizvadītajā NLA sezonā regulārajā turnīrā starp rezultatīvākajiem 12 spēlētājiem bija tikai četri Šveices hokejisti un visaugstāk no viņiem bija Šveicē izaugušais Vjačeslava Bikova dēls Andrejs - viņš ieņēma 6. vietu. Pirmais bija pazīstamais zviedrs Linuss Umarks, nākamie četri - kanādieši. No četriem šveiciešiem pirmajā ducī pasaules čempionātā spēlēja tikai viens (Tibo Monē)!
Izslēgšanas turnīrā starp rezultatīvākajiem 15 bija 10 šveicieši, no kuriem pasaules čempionātā piedalījās tikai četri (Martins Pluss, Raijens Gārdners, Reto Zuri un Monē). Bikovs šoreiz bija trešais, bet izlasē viņa nebija... Simpsona izlases veidošanas "kīmija" (tiesa, neilgi pirms čempionāta beigām Bikovam bija pleca trauma un viņš, iespējams, arī tāpēc netika sastāvā). Par ko liecina šāda statistika? Vispirms jau atkal par NLA čempionāta līmeni. Runā, ka Simpsons varēja izveidot gandrīz vai vēl vienu šādu izlasi...
Kas tālāk? Šveices izlasē šajā pasaules čempionātā nebija Jonasa Hillera, Marka Štraita, Lukas Sbisas, Janika Vēbera, Romāna Vika, Gorana Bezinas, Felisjena Dibuā, Svena Bertši, Danjena Brinnera... Sastāvs Šveices izlasei ir, kā mēdz teikt, dziļš, tā ka acīmredzot jānotiek Lielā astoņnieka tapšanai nevis Šveices palikšanai starp stiprām vidusmēra komandām.

Šveices izlases pārsteigums ir likumsakarīgs. Nav teikts, ka Šveice spēlēs par medaļām olimpiskajās spēlēs Sočos vai nākamajos 2-3 pasaules čempionātos, taču par to jau vairs arī nebūs jābrīnās.

Treneris var izdomāt ģeniālu spēles taktiku, taču tai būs nulles vērtība, ja nebūs spēlētāju, kuri spēs vi;ņa taktiku īstenot laukumā.