Piksons un atbildība

Serbu basketbolists Vladimirs Radmanovičs NBA Zvaigžņu spēles nedēļas nogales laikā ieradās pie sava kluba Losandželosas "Lakers" un pavēstīja, ka izmežģījis plecu, paslīdot uz ledus un nokrītot. Taču jau drīz noskaidrojās, ka 208 cm garais spēlētājs patiesībā savainojies, kad kopā ar draugiem atpūtās uz kalna un novēlās no sniega dēļa. Klubs ieturēja spēlētāja algu un vēl lika viņam samaksāt pusmiljonu dolāru - kā soda naudu par līguma nosacījumu pārkāpšanu. Pusotru gadu pēc šī starpgadījuma, pāris mēnešus pirms 2008. gada sezonas sākuma, par treniņspēlē savainotu potīti savam klubam Goldensteitas "Warriors" pavēstīja cits basketbolists - Monta Eliss. Pārrautās saites nācās operēt, spēlētājs izkrita no ierindas uz ilgāku laiku, un tikai tad atklājās notikušā patiesie apstākļi - traumu Eliss guvis, kopā ar draugiem vizinoties ar mopēdu. Ņemot vērā, ka kontraktā bija skaidri ierakstīts - nekādus motociklus un mopēdus! - klubs diskvalificēja spēlētāju uz 30 spēlēm un, protams, atstāja puisi bez šajā laikā paredzētās algas - trīs miljoniem dolāru.

Tie ir tikai divi no skaļākajiem gadījumiem pasaulē, kad sportisti aizmirst par savu atbildību un pēc tam par to maksā. Notikušais ar Piksonu ieinteresēja - vai arī Latvijā šajā jomā ir kāda prakse, un kāda pašreizējā situācijā varētu būt Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) rīcība? Galu galā, runa nav par labdarības organizāciju, bet iestādi ar konkrētiem mērķiem un uzdevumiem, kam valsts piešķir naudu un pretī prasa rezultātus. Piksonam jau otro gadu ir spēkā līgums ar LOV (šogad - B sastāvs), un tajā, tāpat kā jebkuram vienības sportistam, skaidri un gaiši lasāms punkts:

LOV ir tiesības pirms termiņa vienpusēji lauzt līgumu un neapmaksāt medicīniskos un ārstnieciskos izdevumus, ja sportists nevar veikt šī līguma 1.3 punktā noteiktos pienākumus traumas dēļ, kas nav iegūtas vai radušās treniņu un/vai sacensību procesā, pildot šā līguma pielikumā nr.2 pievienoto individuālo treniņu darba plānu.

Katram skaidrs - ja vien treneris nav saspiedis galvu, dalība kalnu velosipēdu sacensībās nav kvalificējama kā treniņpocess, gatavojoties biatlona sezonai. Noteikti ne tautas klasē. Sacensību organizators Igo Japiņš pēc notikušā bija ne tik daudz satriekts, kā vienkārši nikns - par to, ka apkārt ir tik daudz vieglprātīgu cilvēku, kam galva uz pleciem laikam tikai tāpēc, lai rudenī rumpis ar lapām nepiebirst. Jau gadiem taču teikts un atgādināts - nu, nav ko profesionāliem sportistiem līst tautas klasē! Tur publika raibu raibā, daudzi īsti nesaprot, ko vajadzētu un ko nevajadzētu darīt sacensību trasē lielā ātrumā, un situācijas nav paredzamas - kurš ceļu nogriezīs, kurš apstāsies, kurš - ar elkoņiem savu trajektoriju pēkšņi uzlabot sadomās. Protams, izredzes uz augstām vietām daudz labākas nekā vienā katlā ar sporta veida profiem. Un tad godkāre ņem virsroku - labāk riskēt un pazīmēties, nekā nobraukt droši, bet starp atpalicējiem...

Olimpiskajā vienībā pagaidām vēl nav skaidras atbildes, kāda būs tās rīcība - vispirms tiek gaidīts ārstu slēdziens par traumas patiesajiem apmēriem un iespējamo rehabilitāciju. Medijos izskanējis vien federācijas pārstāves optimistisks komentārs par to, ka operācija izdevusies un pēc diviem mēnešiem Edgars jau varēs trenēties (vieglu smaidu gan izraisīja it kā situācijas stabilitāti raksturojošā ainiņa par to, ka trīs stundas pēc operācijas sportists jau esot staigājis - it kā tas būtu darāms uz rokām...), taču pagaidām nekāda medicīniska apstiprinājuma tam nav. Toties ir ķirurga atziņa, kurš pēc kritiena kā pirmais tika novērtēt biatlonista stāvokli - redzot šķembainos abu plaukstas locītavu un elkoņa lūzumus, viņa vērtējums bija skarbs: "Par profesionālo sportu var aizmirst..." Protams, jācer uz vislabāko.

Piksons nav pirmais Olimpiskās vienības sportists, kam šādi nav paveicies. Plašāk zināms gadījums ar džudistu Vladimiru Osnaču, kurš pirms gada atvaļinājuma laikā Turcijā cieta smagā autoavārijā, un kuram LOV pēc tam sniedza visu nepieciešamo palīdzību. Savulaik mugura netika pagriezta arī Dagnim Vinogradovam, kam ārsti konstatēja veselības likstas, kas liedza turpināt daudzsološo karjeru. Siguldā labi zināms stāsts arī par kādu kamaniņu braucēju, kurš pamatīgā alkohola reibumā sakāvās un nonāca uz operāciju galda, taču - arī viņa vārds joprojām ir LOV sastāvos. Tāpat kā ar neatbilstošām riepām aprīkotā mašīnā avāriju piedzīvojušais Juris Šics, un diezgan droši - netiktu pamests arī kvadraciklu izklaidēs pērn krusteniskās saites pārrāvušais bobslejists Jānis Miņins, ja vien pats iepriekš nebūtu sekmējis attiecību izbeigšanu ar Latvijas izlasi un Olimpisko vienību. Tas viss vedina domāt, ka cilvēciski saprotoša un pretimnākoša varētu būt attieksme arī Piksona gadījumā - ar cerību, ka vismaz nākamajiem veselā saprāta, plānojot savus atpūtas brīžus, būs vairāk. Jo līgums nav tikai papīra gabals, kas jāparaksta, lai dabūtu naudu - tā ir arī atbildība, ko esi uzņēmies.