Forčekinga fiasko Helsinkos

Ne visas no Helsinkos notikušajām spēlēm izdevās redzēt pat TV, taču priekšsacīkstes rādīja, ka ASV, Kanāda un Somija ar savu presingu noliek uz lāpstiņām visus. Forčekinga triumfs - ASV 5:0 pret Somiju. Taču grupas turnīri ir tikai tāda ieskriešanās. Dūžiem savs pārākums jāpierāda play-off.

Un pirmais 1/4 finālā vecais labais čehoslovāku pretuzbrukumu hokejs noliek pie vietas Kanādu!!! Komandu, kuru dažs sauc par talantīgāko PČ. Slovāki pēc talanta varbūt ir 1/4 fināla cienīgi, tur iekļūstot pēc diezgan izmisīgas cīņas ar Franciju. Slovākijā no šīs netalantīgās komandas neviens neko negaida, bet pieredzējušais čehu treneris Vladimirs Vujteks, 65 gadu vecumā debitējot PČ, ar savu taktiktu no brāļiem slovākiem izspiež maksimumu. Pērn Henlons ar zvaigžnotu sastāvu Bratislavā paliek 11. vietā. No Bratislavas iesaukuma Vujtekam ir tika deviņi vīri - Šatans, Handzušs, Radivojevičs, Surovijs, Marsels Hosa (ne līdz beigām), Graņāks, Baranka, Hamerliks, Seršens, toties nav pērn spēlējušo NHL veču Mariana Hosas, Jurčinas, Halāka, Gaborika Višņovska, arī Štrbāka, Demitras (vieglas smiltis, Pavol!), Nadja, Štumpela, Bartečko, Zedņika, Ružičkas, Cibaka, Lašāka, Podhradska. Visu cieņu Haram un Sekeram, taču jebkurš slovāku skolnieks vai mājsaimniece jums pateiks, ka 2011. gada sastāvs ir kudī šuncīgāks. Taču Henlons ar SVK ir labi ja puse no Vujteka!

Cienījami kolēģi, droši vien arī lai radītu kaut kādu intrigu, pirms Krievijas - Somijas, Čehijas - Slovākijas pusfināliem prognozē, ka... somi uzvarēs krievus. It kā ar neapbruņotu aci nebūtu redzams, ka Krievijai šajā pavasarī konkurentu nav. Negribu apgalvot, ka krievi spēlē veco labo padomju kombināciju hokeju, jo viss, kas nācis no PSRS, taču pēc formulas ir slikts. Krieviem ir labs vārtsargs Varlamovs (paldies arī trenerim Irbem!), solīda aizsardzība un trīs ideālas uzbrucēju maiņas, ceturtie lai presingo. 6:2 pusfinālā un 6:2 finālā nav nekāds brīnums, ja bijis 7:3 pret Zviedriju. Treneris Zinetula Biļaļetdinovs (arī PČ debitants!) vienmēr draudzējies ar galvu un, kad rezultāts ir 2:1, ļauj lai somi presingo, pats mazliet pasēžot aizsardzībā. Eiropas presinga karaļi arī presingo, un nav viņiem sastāvs nemaz tik vārgs, bet krievi ar 23 metieniem gūst 6 vārtus, somi ar 31 metienu - 2.

Skaidrs, ka finālā slovākiem bija maz trumpju, taču Vujteks tos izspēlēja, maču uzsākot ar uzbrukuma hokeju... Hara - 1:0, pēc tam blīva viduszona, mierīga spēle savā zonā, toties, kad nonākuši Varlamova pusē, kapā uz 110 procentiem. Neļaujot Malkinam un Co ātrumā un ar kombinācijām saimniekot pie saviem vārtiem, lai viņi kombinējas viduszonā, kādu laiku izdodas tatāru Zinetulu pārsteigt, taču mašīna ir mašīna, un agri vai vēlu būs arī rezultāts.

Bronzas medaļu mačā somi, protams, presingo - tāds ir viņu stils un citi neko viņi ari nemāk -, bet čehi ar pretuzbrukumiem viņus iedzen stūrī. Raksturīgs ir Krejči un Hemska pretuzbrukums mazākumā pirmās trešdaļas beigās. Atceros Manheimu, kur Latvija no čehiem norija divas šādas ripas. Arī Stokholmā pret Nolanu čehi nekautrējās aizsargāties, toties savas trīs izdevības Mihaleks, Nedveds un Plekaņecs realizēja spīdoši. Kas ir labāk: izmisīgi uzbrukt, tērējot jau tā ne sevišķi augstās meistarības spēkus, vai nogaidīt savu izdevību, un tad izšaut. Jūliuss Šuplers nogaidīja, Peka Rautakalio gribēja gandrīz vai psihisko uzbrukumu...

Dīvaini, bet Stokholmā forčekinga hokeju vairāk spēlēja tie, kas sezonu nebija pavadījuši "Dinamo" - Ķēniņš, Daugaviņš, Bārtulis, Koba Jass un, protams, ceturtā - enerģijas maiņa, kur gan tikai Štāls bija no "Dinamo"... Man kā žurnālistam un skatītājam ir pilnīgi vienalga, kādā manierē spēlē manas valsts izlase. Galvenais ir rezultāts. Ja Vācija ar forčekingu dabū iekšā 12:4 no Norvēģijas un 8:1 no Čehijas, tad nafig tādu forčekingu.