Bobsleja katls sāk uzsilt

Stūmēju atlase šogad nepulcēja tik daudz cilvēku, kā pēc Sanda Prūša uzvaras 2003. gada Eiropas čempionātā, taču zināma interese gan par bobsleju, gan skeletonu bija. Ja reiz par bobsleju, tad sešiem puišiem tiks dota iespēja izlases treniņnometnē, taču ar žilbinošu sniegumu izcēlās tikai viens. Kāds LSPA students, kā runāja skatītāju balkonā – daudzcīņnieks, nodemonstrēja ļoti augstvērtīgu sniegumu, kā vienīgais 30 metrus gaitā skrienot ātrāk par 3 sekundēm (2,95), vienīgais trenažieri stumjot ātrāk par 5 sekundēm (4,95) un no vietas tālumā lecot 2,97, kas ar viņa mazo augumu ir labs rezultāts. Divi izlases spicākie 4. numuri Intars Dambis un Jānis Strenga var sākt skatīties pār plecu...Kas attiecas uz pārējiem, tad viss ir atkarīgs no darba, jo lai arī rezultāti nebija izcili, tie daļai tālāk palaisto bija labāki nekā Daumantam Dreiškenam pirmajā reizē, kurš 30 metrus gaitā skrēja tikai 3,40 sekundēs. Darbs visu saliks pa plauktiņiem – pirmā nometne jau 4. jūnijā.

Tomēr interesantākais notikums bija telefona zvans no Krievijas, kuru saņēma Dainis Dukurs. Proti, izlasē ir pamainījusies vadība, par galveno treneri apstiprinot...Pjēru Lidēru. Treneru korpuss ir pārkārtots, krievu bobsleja simbolu Suharučenko nostumjot malā pavisam – viņš būs atbildīgais par ledu Soču trasē. Ātrā apspriedē Latvijas bobsleja korifeji nonāca pie secinājuma, ka nekāds ieguvums Lidērs krieviem nav, taču kārtību gan viņš ieviesīšot. Tas, starp citu, arī nav mazsvarīgi, bet, godīgi sakot, maz ticams, ka Lidērs vispār pats apjēdz to, uz ko viņš ir parakstījies, strādājot Krievijā. Ui, cik viņam ies interesanti! Gaidīsim ciemos Siguldā. Labas ziņas Sandim Prūsim, kuru Krievijas izlase lenc jau vairākus gadus, īpaši taranējot pēc aizvadītās sezonas beigām (Prūsim ar Latvijas izlasi ir tikai džentlmeniska vienošanās, kas teorētiski dod brīvas rokas jebkurā brīdī pieņemt citu piedāvājumu). Tagad kādu brīdi būs miers.

Lēnā garā par tehniku domā arī Zintis Ekmanis, kurš ir iegādājies jaunas četrinieku kamanas, ar kurām, visticamāk, braukšot Oskars Melbārdis. Lai kādi nebūtu bijuši pūliņi „Eurotech” iegādei, tomēr latviešus vēl joprojām nelaiž klāt pie šīm kamanām, tāpēc nācās doties pie pārbaudītām vērtībām, proti, „Singer”. Tieši tehniskais nodrošinājums bija tas, kas Melbārdim aizvadītajā sezonā traucēja nostartēt vēl labāk, jo pirms sezonas neviens Latvijas izlasē nebija gaidījis, ka viņš startēs tik veiksmīgi, tāpēc pirms sezonas tehnika tika komplektēta ar citiem mērķiem. Šosezon mērķi esot visaugstākie, klusībā sapņojot par 3. vietu Pasaules kausa kopvērtējumā abās disciplīnās. Vēl lielākas problēmas aizvadītajā sezonā bija ar divnieku kamanām, kuras pagaidām iegādāties neviens nesteidzas. Vēl viena iespēja tiks dota BTC (Bobsleja tehniskais centrs) sirmajiem vīriem, kuriem atkal ir jaunas idejas un risinājumi divnieku kamanu uzlabošanā, šoreiz – Oskara Melbārža, nevis Uģa Žaļima vajadzībām. Starp citu, jau vēsturiski latviešiem daudz ātrākas ir izdevušās divnieku kamanas, ko pierādīja arī Jāņa Skrastiņa lolojums Stīvena Holkomba vajadzībām pasaules čempionātā, tā ka varam cerēt, ka šobrīd Latvijā vēl esot BTC šefam Skrastiņam, tiks sagatavotas labas pašmāju divnieku kamanas Oskaram Melbārdim.

Pagaidām izlase ir gatavojusies individuāli. Atgriešanās sezona ir paredzēta Mihailam Arhipovam, kurš riebīga cirkšņa savainojuma dēļ izlaida iepriekšējo. Līdz ar to Miha ir zaudējis savu vietu LOV sarakstos, par ko Ekmanis vien var nopūsties: domāsim, kā viņu pastutēt. Tiek lēsts, ka, ja vesels būtu bijis Arhipovs, Melbārža četrinieks aizvadītajā sezonā būtu katrā startā uzrādījis par 5 simtdaļām ātrākus ieskrējiena rezultātus. Tas tāds piemērs, ja kādam rodas jautājumi par Arhipova nepieciešamību. Nākamsezon atkal Latvijas bobsleja izlasi pārstāvēs divas komandas. Piedalīsimies arī Eiropas kausos, kur startēs Žaļima un Ķibermaņa komandas, bet Pasaules kausa izcīņas seriālā, protams, Melbārdis un Maskalāns.

Tikmēr Latvijas bobsleja spilgtākais tēls Zintis Ekmanis meklē un arī atrod arvien jaunus piemērus ar kuriem doties pie funkcionāriem, lai izspiestu kādu lieku latu. Piemēram, Izglītības ministram Ķīlim tika uzbrukts ar faktu, ka Vācijas bobsleja šobrīd lielākā zvaigzne Kevins Kuške 30 metrus skrien ātrāk par Useinu Boltu... Vēl viens viceprezidenta jaunais hits – jūlijā Siguldā pirmo reizi trenēsies japāņi. Sak – kur vēl viņiem – tik attīstītai nācijai – vajag Latvijas palīdzību? Un mēs visi zinām, ka funkcionāru kabinetu durvis tiks virinātas vēl un vēl.

Tādi, lūk, pīrāgi maijā. Kas attiecas uz Jāni Miņinu, tad pagaidām nekādu signālu par viņa atgriešanos neesot. Pēc sezonas šo rindu autors pārmija dažus vārdus ar Miņinu, kurš tobrīd neteica „nē” aktīvā bobslejista karjerai, jo ar veselību viss ir kārtībā, taču neradās arī iespaids, ka viņš to ļoti vēlētos, jo ir pārņemts ar trenera darbu. Tomēr sajūtas saka priekšā – Miņina stāstam Latvijas izlasē būs turpinājums...