Blūmam armijas izsaukums

Blūmam pēdējos divos gados no Latvijas basketbola leģionāriem ir vislielākie panākumi, un ar tiem Jānis ir iegājis mūsu grozabumbas vēsturē. Pērn mūsu aizsargs palīdzēja Bilbao komandai sasniegt Eiropas spēcīgākās nacionālās līgas – Spānijas ACB – finālu, kas līdz šim nebija pa spēkam nevienam latviešu basketbolistam. Cīņā par zeltu gan tika atzīts „FC Regal Barcelona” pārākums, bet jau iekļūšana finālā bija gada lielākais pārsteigums Eiropas čempionu zemē un augstākais sasniegums „Bilbao Basket” vēsturē. Kaklā kārtās sudraba medaļas ļāva basku klubam kvalificēties šīs sezonas Eirolīgai, un jau savā debijas sezonā Blūma komanda spēja iekļūt ceturtdaļfinālā. Arī tas līdz šim nebija izdevies nevienam pašmāju meistaram.

Atkāpei – ne tikai „Bilbao Basket”, bet vēl vieni Eirolīgas debitanti – mums labi zināmie Kazaņas „Unics” – spēja ar pirmo piegājienu iekļūt Top-8. Tas kārtējo reizi parāda, cik tomēr neobjektīva ir Eiropas prestižākā klubu turnīra licenču dalīšanas sistēma. Vecajā kontinentā ir vēl daudz klubu, kas ir krietni spēcīgāki par Eirolīgas vājo galu, bet viņiem netiek dota reāla iespēja. ULEB boss Žordi Bartomeu cīnās par turnīra mārketinga mērķiem, sportiskos bieži atstājot novārtā. Eirolīgai vajadzētu ņemt piemēru no lielā brāļa – UEFA Čempionu līgas. Proti, pusei komandu (12) – vareno nacionālo čempionātu lielajiem dūžiem tiek nodrošināta vieta grupu turnīrā, bet otra puse tiek noskaidrota daudzpakāpju kvalifikācijas sietā. Šobrīd ir sistēma 22 garantētas vietas + 2 kvalifikācijas turnīra uzvarētāji, kas liedz daudzām spēcīgām komandām iekļūt Eirolīgā, kamēr vieta tajā ir garantēta vairākiem klubiem, kas to nebūtu pelnījuši. Piemēram, šosezon tādas vienības kā „Asecco Prokom” no Polijas, „Union Olimpija” no Slovēnijas, „KK Zagreb” no Horvātijas un „SLUC Nancy” no Francijas vairāk grāva nekā cēla kopējo līmeni, kamēr aiz borta palika tādi Eirokausa gangsteri kā „Khimki”, „Valencia”, „Lietuvos Rytas”, „Spartak”. Ar pēdējiem četriem nosaukumiem Eirolīga izklausītos daudz iespaidīgāk. Un nav ko liegties, sistēma 12+12 krietni palielinātu Latvijas klubu izredzes sasniegt vēl nepiepildīto sapni – spēlēšanu Eirolīgā. Bet kamēr pie varas būs Bartomeu, nopietnu izmaiņu tuvākajā laikā visticamāk nebūs.

Lai mūsu aizsargs kļūtu arī par pirmo Latvijas spēlētāju, kurš jebkad ir spēlējis Final 4, būs jāiziet caur kaimiņzemes basketbola armijas eksāmeniem, kas, manuprāt, ir smagākais tests šosezon Eirolīgā. Maskavas „CSKA” pēc izgāšanās pagājušajā sezonā, kad klubs pēc astoņiem! Eirolīgas Final 4 pēc kārtas nespēja iekļūt pat Top-16, starpsezonā iepirkās kā atlaižu laikā lielveikalā. Tas bija pārāk smags trieciens Krievijas basketbola flagmaņa lepnumam, un kluba prezidents Andrejs Vatutins darīja visu, lai šogad neatkārtotos nekas tamlīdzīgs. Aizvadītajā vasarā uz Maskavu pārvācās vairāki rūdīti meistari – Serbijas izlases pamatelementi, saspēles vadītājs Milošs Teodosičs un centrs Nenads Krstičs, Lietuvas izlases centrs Darjus Lavrinovičs. Bet visnopietnākais papildinājums bija pašmāju lielākās zvaigznes Andreja Kiriļenko personā, kurš atgriezās „CSKA” pēc desmit pavadītām sezonām NBA. Papildinājumi pagaidām strādā nevainojami – Teodosičs ir turnīra ceturtais labākais piespēlētājs (4,8 vidēji spēlē), Krstičs ir 11.vietā cīņā zem groziem (6,25) un ceturtais produktivitātes reitingā (19,75), bet Kiriļenko atgriešanās Eirolīgā ir pārspējusi visas ekspektācijas – kalašņikovs (AK-47) laukumā nogalina vienu pretinieku pēc otra. Kiriļenko dominance Eiropas laukumos ir tik ievērojama, ka brīžiem šķiet, Andrejs rotaļājas ar saviem oponentiem. Kiriļenko ir pārliecinoši labākais turnīrā blokos (2,3) un produktivitātē (24,18), un, manuprāt, krievu uzbrucējs ir neapšaubāms regulārās sezonas vērtīgākais spēlētājs. (Tieši skatoties uz Andreja fenomenālo sniegumu Eiropā relatīvi pret NBA, šo rindu autors smēlās iedvesmu pretenciozajam viedoklim, ka arī Andrim Biedriņam būtu jāatgriežas Vecajā kontinentā.)

Papildus četriem nosauktajiem vīriem „CSKA” spēku veido pieredzējušais lietuviešu uzbrucējs Ramunas Šiškauškas, atlētiskais amerikāņu aizsargs Džamonts Gordons un vairāki Krievijas izlases basketbolisti Viktors Hrjapa, Aleksejs Šveds, Antons Ponkrašovs, Andrejs Voroncevičs, Saša Kauns, Ņikita Kurbanovs, un Jevgeņijs Voronovs, kuri ir ievērojami progresējuši pēdējos gados pie valstsvienības trenera Deivida Blata. Armijniekus kopš pagājušās sezonas vada viens no mūsu dienvidu kaimiņu un visas Eiropas titulētākajiem speciālistiem Jonas Kazlauskas, un šī zvaigžņotā spēlētāju-treneru kombinācija strādā gandrīz perfekti – šosezon CSKA uzvaru-zaudējumu bilance kopā pa visiem turnīriem ir 41-4 (Eirolīgā 15-1, PBL 12-1, VTB 14-2), un attiecīgi pirmās vietas visās tabulās. Iespaidīgā sezonas pirmā daļa tikai pastiprina daudzu ekspertu viedokli, ka Krievijas čempionvienība ir šīs sezonas Eirolīgas favorīts Nr.1.

Ar agresīvā lietuviešu spēles stila piekritēja Kazlauskas stāšanos pie armijnieku stūres un ar lieliskā piespēlētāja Teodosiča pievienošanos „CSKA” rāda labāko uzbrukuma basketbolu kluba pēdējos 10-15 gados. Maskavieši ir 1.vietā līgā rezultativitātē (86,2 punkti vidēji spēlē), 2-punktu metienu precizitātē (57,8%), tālmetienu realizācijā (41,1%) un rezultatīvajās piespēlēs (19,9). Un komplektā ar allaž solīdo aizsardzību, kura šogad ir Kiriļenko garo un veiklo roku īpaši iedvesmota (Andrejs ir pirmais līgā blokos un trešais pārķertajās bumbās), jāsecina, ka CSKA praktiski nav vājo vietu.

Mīnusus var atrast ir vienmēr. Jautājums ir – vai „Bilbao Basket” galvenais treneris Fotis Kacikaris un viņa asistenti spēs tos atklāt un basketbolisti izmantot. Ko Sarkanajai Mašīnai pretī var likt Jānis Blūms un viņa partneri? Visupirms komandas spēli. Ja „CSKA” ir ļoti dziļš sastāvs, tad arī Bilbao ir plašs spēlētāju loks – komandai ir stabila 10 spēlētāju rotācija, katrā pozīcijā pa diviem nopietniem vīriem, no kuriem konkrētā brīdī var izšaut jebkurš. Tas ir basku kluba lielākais trumpis. Stabilākie vīri visas sezonas gaitā ir bijuši horvātu spēka uzbrucējs Marko Baničs (14 punkti vidēji spēlē), bijusī Spānijas izlases vērtība Aleks Mumbru (11,1) un grieķu snaiperis Kostas Vasiliadis (10,8). Pēdējā laikā produktīvu sniegumu rāda pagājušā gada Spānijas izslēgšanas mačos neapturamais reaktīvais amerikāņu aizsargs Ārons Džeksons, pēc savainojumu saārstēšanas precizitāti atguvis Blūms. Uzbrukumā kreatīvi var nospēlēt pieredzējušais spāņu saspēles vadītājs Rauls Lopezs, savukārt aizsardzību cementē atlētiskais amerikāņu centrs D’iors Fišers un grieķu uzbrucējs Dimitrios Mavroeidis groza apakšā un nepiekāpīgie Blūms un Rodžers Grimau perimetrā. Ja Bilbao dzinējs strādās ar visiem cilindriem, tad iegūtā jauda varbūt tik iespaidīga, lai sagādātu armijniekiem galvassāpes. Svarīgi būs, kā treneris Kacikaris sajutīs ikvienu spēlētāju un pielāgos katra varēšanu konkrētajai spēles situācijai. Sezonas otrajā pusē tas grieķu speciālistam izdevies diezgan labi, tāpēc cerēsim, ka tas turpināsies arī Eirolīgas ceturtdaļfinālā.

Par vēlamo spēles plānu – „Bilbao Basket” komandai noteikti vajadzētu uzņemties iniciatīvu, būt pirmajam numuram laukumā – piemēram, Džeksonam ir jāsaasina spēle ikreiz, kad bumba ir viņa rokās, īpaši pret aizsardzībā slinko Teodosiču. Blūmam un Vasiliadim bez domāšanas jāmet pie katras brīvas iespējas. Savukārt Mumbru, Baničam, Fišeram droši jādodas tuvāk grozam, neskatoties uz maskaviešu augumu pārsvaru – jāmeklē kontakts, jācenšas tikt līdz soda metienu līnijai. Jo izteikti akadēmiskā basketbolā variantu nebūs pārāk daudz – „CSKA” tomēr ir lielāki, fiziskāki visās pozīcijās. Pozicionālajā uzbrukumā būs grūti pārmest pāri Kiriļenko, Krstiča un citu „CSKA” garo spēlētāju rokām. Tāpēc „Bilbao” vajadzētu censties uzspiest savu ierasto, maksimāli agresīvo spēles stilu ar ātru pāreju no savas laukuma puses uzbrukumā. Lai to varētu īstenot, ir nepieciešama solīda, monolīta aizsardzība, īpaši pret līgas labāko uzbrukumu. Tāpat sērijas likteni izšķirs „Bilbao Basket” snaiperu – Blūma, Mumbru, Vasiliada – veiksmes metienos. Un Spānijas kluba basketbolistu spēja nolasīt spēli, izvērtēt mikrodueļus (mismatch) – nonākot 1-pret-1 pret Kiriļenko nevajadzētu aizrauties ar dribla paraugdemonstrējumiem un citiem individuāliem gājieniem, bet pret Teodosiču tieši otrādi – jāuzņemas iniciatīva.

„Bilbao Basket” šo sezonu iesāka smagnēji, bet no jaunā gada sniegums ir krasi uzlabojies. Komanda lieliski spēlēja top-16 fāzes 2.aplī, uzvarot visās trijās cīņās, tai skaitā sagraujot Madrides „Real” ar +24. Šī uzvara uzsāka neticamo basku kluba atspēlēšanos, un lielā starpība ļāva kvalificēties ceturtdaļfinālam (pirmajā aplī Madridē zaudējums ar -16). Arī Spānijas līgā Bilbao uzņem apgriezienus – 8 uzvaras pēdējos 11 mačos ļauj Blūma komandai ielauzties izslēgšanas spēļu dalībnieku vidū (ar bilanci 13-12 dalīta 7-10.vieta). Tāpēc, lai arī „CSKA” ir neapšaubāms šī dueļa favorīts, pamatoti cerēsim, ka Jānis ar partneriem liks armijniekiem pamatīgi pasvīst, un sērija nebeigsies trijos mačos.

„Jūtos labi, savainotā plauksta vairs nesāp, arī pārējie džeki būs uz kājām, tā kā esam noskaņojušies kārtīgai cīņai. Ir sakrājies zināms nogurums pēc garā ceļojuma (autors – avioreiss Bilbao-Brisele-Maskava), bet gan jau līdz spēlei pāries. Jūtams, ka treneris ir nedaudz sanervozējies, bet tas ir tikai normāli. Viņam tāpat kā man un daudziem mūsu komandā tās ir karjeras nozīmīgākās spēles Eirokausos. Neskatoties uz viņu spēku un visu pārējo, mēs būsim gatavi cīņām. Mēs neesam favorīti, viss spiediens ir uz CSKA, iespējams, ka tas var atstāt kādu iespaidu uz viņiem. Jāpaņem vismaz vienu spēli, ja ne šeit, tad mājās, un tad jau viņi sāks nervozēt,” spēles rītā optimistisks izklausās Jānis Blūms telefonsarunā no Maskavas. Blūms, kurš Bilbao pārstāv jau ceturto gadu, Eirolīgas debijas sezonā piedalījies 13 spēlēs, sešas no tām uzsākot sākumsastāvā. Vidēji 16 ar pusi minūtēs aizsargs guvis 4,6 punktus, realizēdams 46,5% tālmetienu (desmitais rādītājs turnīrā).

Ceturtdaļfināla sērijas rit līdz kādas komandas trīs uzvarām, uzvarētāji cīnīsies par Eirolīgas galveno balvu Final 4, kurš šogad norisināsies no 13.-15.maijam Stambulā. Bilbao-CSKA sērijā pirmās divas spēles paredzētas Maskavā – šovakar un parīt, 23.martā. Pēc tam komandas pārcelsies uz Bilbao, kur 28.martā notiks trešā spēle. Ja būs nepieciešams, turpat notiks arī ceturtā spēle 30.martā, savukārt piektā nozīmēta aprīļa sākumā Maskavā. Visiem sērijas mačiem varēsiet tiešraidēs sekot līdzi Viasat Sport Baltic kanālā. Šīvakara cīņas sākums plkst. 18.15 pēc Latvijas laika.

Slavenā rokgrupa „Status Quo” Blūmam teiktu „Stand up on fight, you’re in the army now!” (celies augšā cīņai, tu tagad esi armijā!). Ar to viss ir pateikts, un to ari Jānim novēlēsim – kārtīgu cīņu! Lai izdodas caurdurt riepas Sarkanajam Žigulim!

http://www.youtube.com/watch?v=ObntvRcKMrE

Autoram variet uzdot jautājumus, sūtot e-pastu uz: edgars.buls@inbox.lv.

Autoram variet sekot līdzi twitter portālā: @EB__23.