Uzdāviniet komandai... žurku

Tā sauktajā sociālo mediju telpā parādījās kāda indivīda pārdomas, ka Rīgas „Dinamo” kapteinis Guntis Galviņš ir, citēju – KHL gada žurka... Viņš ēdot sieru, aprunājot komandas biedrus un esot panācis, ka „esmu atlaists”. Tā sauktais profils tika parakstīts ar vārdu Robs Šremps, bet, zinot šīs vides specifiku, tik pat labi to varēja paveikt arī Elvis Preslijs vai Maikls Džeksons... Tāds laikmets, ar moderniem rīkiem. Tiesa, tas, ka minētais vēstījums ir cilvēka roku darbs un tas parādījās publiski spēles dienā, noteikti bija ar domu. Ar to nedomāju neko sliktu, vai labu. Vienkārši – kāds vēlējās tieši šādā formā izpausties. Vai tas ir īstais Šremps? Vai runa ir par īsto Galviņu? Kāda starpība? Nu, labi – pieņemsim, ka Šrempa profils ir īsts. Kas bija tas īpašais, ko vajadzēja ievērot no visa teiktā? Manuprāt, galvenā atziņa, ka kapteinis Galviņš ir pratis izēst no komandas spēlētāju Šrempu. Ja viņš patiešām to ir paveicis, tad tas ir labs darbs. Jo amerikāņu uzbrucējs bija triecams, kurš par to šaubās... Ja Guntim patiešām bija (vai ir) tik liela ietekme uz pārmaiņu procesiem komandas sastāva komplektēšanā, jāpiekrīt savukārt „profilam” – viņš ir slikts kapteinis. Kāda ziņā? Nu, tādā, ka nepanāca, ka Šrempu izmet ātrāk... Tas, ka minētais vēstījums publiski parādījās spēles dienā un bija pirmais, kas caur puķēm norādīja uz kapteiņa maiņu komandā, arī ir daiļrunīgi. Šremps vai Nešrepmps, bet kāds šo ūdeni duļķo, turklāt, šis kāds ir tieši saistīts ar „Dinamo”. Šis kāds (-i) joprojām atrodas šīs komandas kreklā... Lūk, tieši tas vēlreiz parāda, cik morāli nesavākta ir šī komanda, kāds mikroklimats gruzd viņu vidē... Nemaz nerunājot par tādu elementāri tehnisku lietu, kā kapteiņa maiņas izziņošanu kluba oficiālajā mājas lapā. Tā joprojām tur nav notikusi, lai gan nevarētu teikt, ka šis postenis ir it kā starp citu.

Bet tagad par tā sauktā Šrempa pieteikto simbolu. Žurku. Lūk, te ir alegoriska atbilde, kāpēc Rīgas „Dinamo” šodien spēlē kā to parāda turnīra tabula. Šajā komandā nav neviena žurka. Jo, kad žurkas ir iedzītas stūrī, tad tās uzbrūk. Žurka ir gudrs dzīvnieks, sīksts, nepiekāpīgs. Mēdz teikt – pārgrauzīs rīkli, ja vajadzēs. Par kuru no „Dinamo” spēlētājiem mēs šosezon varētu teikt šādus vārdus? Ja tur būtu žurka vai žurkas, veči beigtu publiskajā retorikā memļakoties ar vārdu „mēs” un papildinājumiem „ļāvām”, „nespēlējām”, „apstājamies”... Vai žurka atbildētu uz jautājumu par kārtējo zaudējumu ar vārdiem – „es nezinu, kas notika”? „Dinamo” šī sezonas gaita prasa žurku gan ģērbtuvē, gan uz ledus. Pie vārtiem ar piemēru, pēc spēles ar kulaku, zobiem... Neaicinu uz agresiju vai vardarbību, bet, ja veči savādāk nesaprot, tad ir jāizrunājas vai ar mietiem jāizvicojas. Ja „Dinamo” būtu kāda nopietna žurka, tad šodien viņi visi savāktos kopā un aiz slēgtām durvīm noskaidrotu, kurš bija tas cilvēks, kas vēlējās komandas netīro veļu izkārt apskatei? Nav runa par Šrempu, kurš te vairs nespēlē – kādam no esošajiem šī provokācija bija garšīga... Tas nav labi, ja runājam par komandas garu. Tādam (-iem) nav jābūt šajā pilsētā. Tātad – kurš to izdarīja? Žurka uzminētu... Ja vajadzētu, žurka grauztu arī ledu... Bet – atrastu, ko meklē. Nesaku, ka žurka palīdzētu gūt vārtus, taču raksturs tur būtu, kas parasti nosaka veiksmes formulu.

Tagad mums ir cits kapteinis un citi viņa palīgi. Treneris saka, ka būšot vēl kādas maiņas. Ko tās dos? Cerību, ka pēkšņi ģērbtuvē piedzims personība... Līderis. Vai tam ir priekšnoteikumi? Pārskrieniet ar acīm komandas sastāvam un nosauciet vismaz vienu kandidātu. Godīgi. Pirms sezonas man pašam likās, ka tāds var būt Daugaviņš, taču Kaspars ir pazudis nosacītā tulkojumā, aizpeldējis kopā ar nodrāztajām frāzēm par „nav kur atkāpties”, „jācīnās”, „nedrīkst padoties”... Nevis viņš ir ienācis komandā ar savu raksturu, bet tur valdošā noskaņa ir viņu uzsūkusi. Ja vide ir auglīga, lai tā būtu, bet – neticu, ka ar šādu spēli viņš iekļūtu NHL, kā to izdarīja pirms gada Kanādā... Kas viņu Rīgā nokāva, piezemēja, izgrieza? Vai uz šo jautājumu viņš arī atbildētu ar – es nezinu... Nedomāju. Personības neparādās no zila gaisa – vai nu tās ir, vai nav. Personībām vai līderiem C burts uz krekla nenosaka viņu pienesumu komandas spēlē. Viņi spēj būt lieli bez visām uzšuvēm... Skaidrs, ka arī meistarībai ir noteikta loma, taču spēlē pret Astanu, mēs kontrolējām cīņas gaitu, bijām taktiski gatavāki kā jebkad šajā sezonā, treneri bija labi pastrādājuši, atradāmies vadībā ar divu vārtu pārsvaru un pat vārtsargs sargāja vārtus... Kas pietrūka?
Žurka.