Pašdarbnieki mainās
Kad Rīgas Dinamo kluba administrators Juris Savickis pirms spēles savu uzrunu pabeidza ar vārdiem „Par Latviju!”, prasījās ironisks turpinājums – par Latviju ar samazinātām gāzes patēriņa cenām... Labi, ka hokejs mūsējo izpildījumā nebija tik pārspīlēti pompozs un sīrupains.
Izcīnījuši pirmo īsto uzvaru KHL sezonā, Rīgas Dinamo var atviegloti nopūsties – iepriekšējo nedēļu nomāktība katrā no hokejistiem radīja neprognozējamu darbību ķēdi, kur, iespējams, emocijas uz laukuma pārsvarā ņēma virsroku. Nebija viegli. Varbūt hokejistiem šajā grūtajā laikā vajadzēja psihologu? Menedžeris Sējējs domā, ka tā tomēr ir nevis komandas, bet gan katra hokejista intīmā lieta. Katram pašam būtu jālemj, ko viņam var palīdzēt cilvēks no malas, kas sakārto domas. Normunds atcerējās, ka savulaik Rīgas 2000 laikā Viesturs Koziols tika atvedis vienu šādu speciālistu, kuru hokejisti sarunas gaitā tā nopresējuši, ka...speciālistam pašam pēc vizītes bija vajadzīga amatu brāļu palīdzība.
Pirmā uzvara ar jauno treneri, sanākusi pret... veco treneri, kurš tagad vada CSKA. Nebūs par lieku piebilst, ka šī bija pirmā reize uz Rīgas ledus, kad mēs armijniekus apspēlējam sešdesmit minūtēs. Maskavas sarkanā hokeja mašīna maz atgādina no tās varenās šķūres, kas pirms trīsdesmit gadiem slaucīja visu pasauli pa labi un pa kreisi. Pēc budžeta viņi tagad ir tajā pašā svaru kategorijā, kur Rīgas Dinamo, jo ne jau velti viņi ņēma par treneri Šupleru. Pasaciņa par slovāku speciālista radošo un praktisko darbu ar jaunatni, lai paliek sabiedriskajām attiecībām – Jūlis bija lētākais no tirgū esošajiem piedāvājumiem, tāpēc arī krieviem derēja. Tomēr, nevar noliegt, ka viņš piestāv šīm krāsām. Pirmkārt, tāpēc, ka jauno talantu CSKA sistēmā ir tik daudz, ka atliek tikai paturēt svecīti ar domu – lai viņi šodien uzspēlē kā ir mācīti... Bet resurss ir kvalitatīvs, tāpēc spēlēt hokeju viņi prot. Protams, KHL nav sporta skola un pagalms – te daudz ko nosaka pretinieka spēks, izvēlētā taktika, kas savukārt, nav Šuplera stiprā puse. Viņš ļauj komandai spēlēt hokeju, bet bieži nemāk atbildēt uz jautājumu – kas jādara, lai pretinieku uzvarētu. Jaunajiem šāda bizošana noteiktā vecumā ir pats kaifs, ko varējām redzēt arī uz Rīgas ledus – taču šie iedvesmu viļņi mijās ar pilnīgu bezcerību, kam sekoja piespēļu kļūdu virkne. Pret komandu, kas vēl savu spēles plānu nav iecementējusi – tā bija rupja atļaušanās. Tostarp spēles beigās, kad prasījās CSKA pusē vārtsarga nomaiņa pret sesto laukuma spēlētāju – vai Jūlim maksā prēmiju par vārtu starpību? – neizbrīnīja slovāka aizmiršanās. Jo spēle laikam bija tik interesanta, ka nevarēja atrauties no notikumiem laukumā...
Liksim nu mierā Šupleru, viņu tagad Maskavā lamā tāpat kā sliktākajos laikos Rīgā un - pareiziniet šo fonu ar četri. Bet viņš atgūsies, jo CSKA nav tik vāji, kādi viņi izskatījās pirmdienas vakarā uz Rīgas ledus. Cik mēs esam stipri? Pārsteidza Rautakalio plāns, mača pirmās minūtes atļaut pretiniekam iegūt iniciatīvu. Krievi bija aktīvāki, taču tieši tas viņus arī ieveda maldu purvā – jo atlika nospēlēt aktīvi pa visu laukumu – ups, ko lai tagad dara? - kā CSKA izjuka pa vīlēm. Tāpat bija redzams, ka spēlētāji vairs neiet tik dziļi pretinieku zonā medīt ripu, ko visdrīzāk var izskaidrot ar gūto mācību spēlē pret Atlant – tā divas trešdaļas noskrējušies, mēs tieši mača atbildīgākajā posmā nevilkām fiziski. Presings paņem daudz spēka. Ātrums maiņām bija, ko var saprast – maiņu karuselis ir intensīvāks kā iepriekš, maiņas ir īsākas. Tāpēc treneru kolektīvs katrā no šiem īsajiem fragmentiem prasa no hokejistiem maksimālu pašatdevi laukumā – neatkarīgi no vietas un situācijas. Laukuma viduszonā mēs maskaviešiem piespiedām aizdomāties – ko viņi patiesībā ir mācījušies starpsezonā. Tieši tur arī izšķīrās spēles liktenis. Pretiniekam ievest ripu mūsu zonā bija problemātiski. Savukārt, mēs no savas zonās skrējām ārā racionāli un ātri – nekādas iešūpošanās, nekādas improvizācijas vai izgudrošanas. Pat Ozoliņam to ir izdevies saprast, lai gan ir reizes, kad Sandim prasās sadot ar koku pa muguru par nepaklausību. Galviņam sāk lipt klāt šī paša liga, tāpēc jādomā, ka treneris Ignatjevs būs prasīgs, tiešs un nežēlīgs. Pietiks ar vienu pašdarbnieku... Aizsargi savā kārē pieslēgties uzbrukumam netiek ierobežoti – pie tā tikai jāpierod. Kam daba devusi vairāk šajā ziņā, tie to arī izmanto. Labā ziņa – uzbrucēji ļoti cenšas šādos gadījumos piesegt savu kolēģu dibenus, kas jau ir jaunā trenera rokraksts un prasība. Tā paša pieminētā Galviņa gūtie vārti bija uzskatāms piemērs, jo par aizsardzību tajā brīdī nopietni domāja (un arī darīja) vismaz divi uzbrucēji, kas iepriekšējos gados bija sapnis. Jā, un, protams – Holts. Intensīvā apšaudē viņš jūtas labi, tiesa – ja ripa tiek izspēlēta ar diognālām piespēlēm, tad Kriss tiek sarauts gabalos. Vai nu no novājēšanas vēl nepietiek spēka izlēkāt līdzi, vai pretinieks ir vienkārši labs un meistarīgs.
Ar Miķeli jāvienojas līdz jaunajam gadam par jaunu līgumu – tas prasās pēc tā, ko puika zīmē uz ledus. Lai Rēdlihs jaunākais kļūst par miljonāru – viņš tā arī spēlē. Vai viņam pietrūkst Lauris? Protams, ka Dārziņš arī Miķelim blakus būtu labs, mums visiem patiktu, taču pagaidām – Rēdlihs pārliecinoši vēlas apgāzt to argumentu spaini, kas vēl viņpavasar tika piepildīts ar teikumu – sak, viņi abi var tikai kopā, pa vienam – nekā. Leģionāru Melinu nosēdināja malā kā brīdinājumu citiem, ielika sastāvā Bukartu – tas ir mājiens komandai. Robčiks ir pieaudzis, cenšas – var redzēt, ka vēlas būt piederīgs ne tikai Dinamo organizācijai, bet arī KHL līmenim. Blakus viņam arī Podziņš mēģina kļūt par veci – ar kājām cenšas, jāpieliek klāt galva. Patīkami pārsteidza, ka vienā no epizodēm rāvās no aizvārtes uz vārtsarga laukumu kā satrakojies ganu suns. Lundmarks ar katru spēli būs tikai labāks, bet jau tagad nav jāapmeklē optikas veikali, lai redzētu – laukumu jūt, partnerus arī, nav egoists, bet galvenais – meistarība un klase, ko no viņa arī sagaidām. Kas notiks tālāk? Jāiemācās jaunās iestrādnes līdz automātiskumam – joprojām dažos gadījumos neatstāj sajūta, ka vecais vēl nav aizmirsts, bet jaunais nav nostiprinājies. Tad nesaprotam – ko viņi mazākumā sastingst, jeb – kāpēc vairākumā sapinās paši savās rokās. Kopumā – kārtība mūs nesīs pretī uzvarām. Pirmais darbs – virtuves izslaucīšana – ir padarīts. Tagad sākam iekārtot šo telpu, lai katrai lietai būtu sava vieta.
+5 [+] [-]
Ne jau Holts viens tāds, turklāt Surovijs ielika ripu neapstādinot ar kārtīgu šķīlienu, mūsējie, paspēja apstādināt un vēl uzmest...
[+] [-]
+5 [+] [-]
beidzot es redzu niknus latviešus, kas skrien uzbrukumā. Cerams šie impulsi paliks arī līdz izlases spēlēm un arī izlases indiānis to izmantos
[+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+7 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+6 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tā kā, Dārziņš ir labā līmenī arī tur...
Bet tu tādai interesantai tēmai pieskāries...
Kas šogad metīs bullīšus?
+4 [+] [-]
Lauris vairāk bija tehniskāks un vairāk ar snaipera dotībām, kas varēja gan labi uzmest ar šķīlienu un arī bulīšus mest, bet Miķelis kā piespēlētājs ar ātrām kājām!
Piekrītu Tev- arī zināju, ka Rēdlihs nepazudīs bez Dārziņa, jo ļoti daudz reizes uzlika Laurim ripu uz nūjas! Galvenais jautājums bija vai viņš varēs uzņemties līdera lomu, jo cik labs spēlētājs tu esi, parāda tas - cik ātri tu izproti savus partnerus uz laukuma..tādejādi dalot viņiem precīzas piespēles uz vārtu gūšanas momentiem!
Dārziņu nevajag galīgi nolikt, viņam tikai vajag labu piespēlētāju un vārti kritīs, kaut uz ledus pavadīs 5 min...situāciju līdz labam vārtu momentam viņš pats izkārtos ar savu tehnisko meistarību!
+1 [+] [-]
Takā šībrīža situācija nav nekas jauns.
+1 [+] [-]
Nav vis mums hokejisti maigi. Viņi spēlē spēka spēli. Tu gaidi, kad katrā situācijā būs sitiens ar elkoni pa ribām vai pa seju? Gaidi, ka būs asins uz ledus> spēka spēle bieži vien ir nemanāma, manuprāt - kur stāvēt, kā slidot, nevaig jau uzreiz asinis.
Tā, ka nepiekritīšu šoreiz.
[+] [-]
[+] [-]
Neesmu Armada rakstos redzējis otru kaut drusku līdzīgu personāžu, kas ar tādu pat labpatiku tiktu nolikts. Kaut ko Jūlis būs Armandam nodarījis.....
+1 [+] [-]
Spēka paņēmiens, ja pretinieks slido gar biortu...
Spēka paņēmiens, ja pretinieks tamborējas gar apmali...
Nepārproti, nevajag grūzt mugurā, tādu spēli es neatbalstu, bet paņēmieni uz atklātā ledus, pie bortiem, tie ir vajadzīgi. Tādi kā vakar krieviņi vienu mūsu censoni nolika uz lāpstiņām ar tīru spēku, ka visa arēna iešalcās (neatceros kurš tas bija gan vairs)
Sprukts parasti skaisti nobremzē pirms pretinieka, nevis maucas ar viņu bortā... Varbūt nemāk, bail, ka dabūs noraidījumu...
Un par to netīro spēka spēli... Viņš vartu priekšā kādā vairākumā ir stāvējis? Vot tur ir netīra spēka spēle. Kāds no aizsargiem aizstumj vārda tiešajā nozīmē pretiniekus no mūsu vārtu priekšas ar plecu un kāju spēku? tikai zin mugurā ar nūju iedot...
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Par bullīšiem -Viennozīmīgi Bukarts varētu mest! Džeriņam kaut kas bija arsenālā! Noteikti, ka Lundmarkam varētu būt teikšana, tā pat arī somam! Uzskatu, ka jaunajiem mūsdienās ir lielāka iztēle par bullīšu realizēšanu (protams Lundmarks nav jaunais)!
Ņiživijs ir labs un tāds arī būs, bet izskatās,ka vārtsargi viņu ir atkoduši..vajadzētu vēl kādu mezglu, ko vārtsargiem vajadzētu veselu sezonu, lai atkostu!
+1 [+] [-]
Smalka Šuplera nod**šana, un tāda Pekkas pretnostatīšanu kā pozitīvo tēlu.
Tāpēc arī rakstu,ka hokeja raža tiks vākta pavasarī, kad patiesībā būs redzams kas ir kas.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
RD mazākums šoreiz nebija pārliecinošs, bet 2 no 3 zaudētos vārtos iekritām uz kontrolētu, bet no zonas neizmestu ripu. Abas reizes "izcēlās" Reķis.
CSKA tiešām nav vāja komanda un nereti RD ilgstoši iespieda zonā.
[+] [-]
kāds viņš bija/ir tāds arī paliks... Šuplers ir Šuplers un Rautakallio ir Rautakallio..
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Par cik nekas jauns nav,tad japgreido tās pašas vecās.