Vai Rīgā spēlēs divi Kambalas?
Kaut gan aiz Olimpiskā centra zāles durvīm vilina vasara un plāns jau pēcpusdienā doties uz pludmali, trenera dotos vingrinājumus viņš izpilda akurāti un ar pašatdevi. Dažos ir starp veiksmīgākajiem, pēc citiem - spiests pumpēties, un nerauc pieri arī tad, kad pēc treniņa saņem norādījumu savākt un nolikt vietā izmētātās bumbas. Augumā neliels, pat smalks, taču veikls, tehnisks un koordinēts. "Ceru, ka jau šogad izdosies uzspēlēt kopā ar tēvu. Es to ļoti gribētu," viņš atzīst pēc treniņa...
Par to, ka "šitais zellis Latvijas basketbolam varētu noderēt", ne viens vien fans nosmēja jau laikā, kad pirms gadiem desmit Latvijā tikai uzzināja par faktu, ka Kaspara Kambalas ģimene Amerikā pieņēmusi audžudēlu - tumšādaino puiku Deandrē. Vēlāko gadu laikā kļuva zināms, ka puisis patiešām nopietnāk ņēmis rokā basketbola bumbu, tiesa - skautu slavas dziesmas vai pat elementārus statistikas datus, kas liecinātu par Kambalas Juniora augšupejošiem panākumiem sportā, tīmeklī atrast nebija izredžu. Jā, vidusskolas gadus pavadīja skolā, kas pērn un šoziem kļuva par Nevadas štata čempioni, taču par mums interesējošā jaunekļa ieguldījumu tajā - gandrīz nekā... Tāpēc kā zibens no vasarīgajām Latvijas debesīm nāca ziņa, ka Deandrē Kambala šajās dienās sastopams tepat Rīgā - cītīgi trenējoties un gatavojoties nākamajai sezonai... VEF sastāvā!
"Katru dienu individuāli trenējos pie Nikolā [NikolajaMazura]. Tas ir tiešām aizraujoši - būt šeit Rīgā, spēlēt basketbolu. Man šeit ļoti patīk. Mazliet karsts, bet tas nekas - treniņš beidzies, tagad došos uz pludmali," savācis vienkop pa visu zāli treniņā izkaisītās bumbas un nogādājis tās visas noliktavā, ar platu smaidu sejā uz dažiem vārdiem gatavs piestāt un gaidāmo veldzējošo peldi jūrā tomēr vēl aizkavēt 17 gadus vecais puisis. Labprāt stāsta, ka spēlē saspēles vadītāja pozīcijā - patīkot dot piespēles, arī pašam apspēlēt. Metiens labāk sanākot ar labo roku, taču "ar kreiso arī tīri tā nekas". Kad uzslavēju par dažādos vingrinājumos treniņā nodemonstrētajām ātruma īpašībām, maķenīt sakautrējas."To jums labāk spriest... Šī būs mana pirmā nopietnā komanda. Līdz šim spēlēju Bīskapa Gormana vidusskolā, ar kuru kopā divus gadus pēc kārtas kļuvām par štata čempioniem. Tagad ceru, ka nākamsezon man būs iespēja izmēģināt spēkus VEF."
Pazīstamu sportistu atvasēm nereti lemts liktenis, kurā pašam atvēlēts maz teikšanas - jau no mazotnes skaidrs, un visi apstākļi uz to vedina - vismaz mēģinājums soļot vecāku pēdās būs jāveic. Deandrē stingri uzstāj - spēlēt basketbolu un pievērsties tam nopietnāk savulaik bijis paša lēmums. Tāpat kā lēmums, ko viņš pieņēmis šogad, un kura īstenošana dzīvē jau rit pilnā sparā - atteikšanās no ASV pilsonības, lai tajā vietā saņemtu Latvijas pasi. "Jā, šobrīd tiek kārtoti visi dokumenti, lai es kļūtu par Latvijas pilsoni. Labi saprotu, ka atteikšanās no Amerikas pases ir nopietns solis, taču esmu par to pārliecināts, un tas bija mans lēmums. Neviens cits mani uz to nespieda. Es vēlos būt latvietis," skatoties acīs, pārliecinoši paziņo Deandrē, kurš jau treniņa laikā, piespēlē saņēmis patālāk aizripojušu bumbu, pārsteidza ar skaļu "Paldies!". Lūdzu, paldies, labrīt, labdien, viņš uzskaita savu latviešu vārdu krājumu. "Kreisā puse, ja?" rādīdams uz labo roku, pavaicā latviski. Kad palaboju, pats uz sevi mazliet cemmīgs - protams, ka zinājis, kura labā un kura - kreisā, tikai sajucis... "Tie ir pirmie basketbolam vajadzīgie termini, kas ir jāsaprot. Dzīvoju pie vecātēva, un latviešu valodu man māca viņš. Ejam pastaigāties pa Vecrīgu."
Basketbolu kopā ar tēvu Deandrē esot uzspēlējis - Amerikā. Protams, pagalmā nevis kādā nopietnā komandā. Tagad pastāv reāla iespēja (ko apliecina arī treniņu vērīgi pieskatošais Valdis Valters), ka gaidāmajā sezonā abi Kambalas varētu vilkt mugurā viena kluba - Rīgas VEF formu. Deandrē ir sajūsmā. "Ļoti ceru, ka tā notiks! Vēlos izaugt labs basketbolists - liels un spēcīgs tāpat kā viņš!" Nu, ko, Rīga - izskatās, ka šoziem būs interesanti!
+5 [+] [-]
+8 [+] [-]
+12 [+] [-]
Ceru, ka nenožēlos savu lēmumu.
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Pilsonību, izpildot noteiktus kritērijus, var mainīt, bet ne tautību!
+1 [+] [-]
[+] [-]
Tāpat nedomāju, ka vēl pāris sezonas Kambim būs interesanti spēlēt Latvijā, kur ne naudu var nopelnīt, ne sportiskās ambīcijas piepildīt... Cik vēl ilgi viņš spēleš profesionālā līmenī? 4 gadus? Viņš ir 77 gads, ja nekļūdos. Nez vai ilgāk par 38 gadiem spēlēs. Ta kā pēc pāris sezonām uz karjeras pēdējem gadiem gan ir ticama Kambalu dueta spēlēšana vienā Latvijas klubā, ja vien jaunais nesasniegs strauju progresu un neaizbrauks uz kādu turīgāku pilsētu. Bet tas, ka VEF pēc pāris sezonām nebūs, to gan var prognozēt visai droši...
[+] [-]