Jauni līderi, jauni talanti un - 3. līga...

Iespējams, ka nekad iepriekš tik daudz jauno vieglatlētu nebija izpildījuši normatīvu, lai piedalīties jauniešu pasaules čempionātā, kā tas ir pašreiz. Tika cerēts, ka varbūt būs kādi desmit, bet pašreiz jau 18 jaunie censoņi izpildīja normatīvu (pērn 20 vieglatlētiem bija Eiropas čempionāta normatīvs). Tas ir patīkams pārsteigums, tas vieš cerību. Tāpat kā cerību vieš jauno līderu izvirzīšanās un jaunu potenciālu līderu parādīšanās, domājot ne tikai par olimpisko Londonu, bet jau arī par 2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Lauma Grīva pirmo reizi ielēca pasaules elitē tāllēkšanā (6,86 m; Laumas piemērs ir labs tiem, kas arī jau apmēram 20 gadu vecumā vai nedaudz agrāk izceļas, bet tad it kā apstājas, taču turpina mērķtiecīgi trenēties un jau sportiska brieduma vecumā iziet pasaules līmenī; cita lieta, ka daudziem nav iespēju pacietīgi turpināt trenēties un tā ir viena no lielākajām problēmām), Jānis Leitis tuvojas 46 s robežai 400 m distancē, kaut tā nav viņa pamatdisciplīna (pirmajā vietā ir tāllēkšana), ziemā pirmo reizi 8 metru robežu tāllēkšanā sasniedza Elvijs Misāns, bet vasaras sezonā viņš jau sasniedza personiskos rekordus gan 100 m (10,37 s), gan 200 m (20,91 s) skrējienā. Divas reizes personisko rekordu 400 m distancē šosezon laboja nepilnus 20 gadus vecais Jānis Baltušs (47,42 s), Dmitrijs Jurkevičs laboja Latvijas rekordu 1500 m distancē (3:38,71), pirmo reizi 6 m robežu tāllēkšanā sasniedza Laura Ikauniece (6,00 m) un Nora Jaunsproģe (6,02 m), sezonas līdere trijās disciplīnās - 400 m, 400 m/b un 800 m - ir 21 gadu vecā Aidaho universitātes studente Līga Velvere, 5 m robežai kārtslēkšanā tuvojas 17 gadus vecais Ronalds Vucāns (4,90 m), kurš šajā tehniski sarežģītajā disciplīnā nopietni trenējas tikai otro gadu, Latvijas rekordu desmitcīņā sasniedza Edgars Eriņš (8312), pirmo reizi tālāk par 60 m šķēpu aizmeta 18 gadus vecā Līna Mūze (60,64 m), parādījušās pāris talantīgas meitenes sprintā (16 gadus vecā Gunta Latiševa-Čudare no Rēzeknes apkaimes, piemēram, tikai pagājušajā rudenī sāka trenēties, bet jau skrien 100 m - 12,33 s un jau šosezon var izskriet no 12 sekundēm), arī starp puišiem "izpeldēja" kārtējie jaunie vārdi, kas pagaidām zināmi tikai vieglatlētikas aprindās, taču svarīgi, ka tādi vārdi ir. Uz šā optimistiskā viļņa kaut kā neiederas Latvijas izlases izkrišana uz 3. līgu Eiropas kausu izcīņā... Taču zināmā mērā tā ir likumsakarīga ne tikai tāpēc, ka izlase nebija savā labākajā sastāvā un - lai cik jocīgi tas liksies - varbūt pat labi, ka tā notika. Citādi iznāk gandrīz vai tā, ka vieglatlēti allaž sūdzas par savu grūto dzīvi, taču atkal un atkal viņiem ir kāds dimants, atkal kāds izceļas, kaut ko vērā ņemamu izdara, iegūst medaļu olimpiskajās spēlēs, uzvar Eiropas čempionātā, atved medaļas no jauniešu un junioru čempionātiem. Jo jums sliktāk, jo - labāk?! Dzirdēts arī tas, kaut gan vismaz vienā ziņā tik bēdīgi vairs nav.

Par bāzu trūkumu vasarā vieglatlētiem vairs nevajadzētu sūdzēties, to pietiek ne tikai treniņiem, bet arī sacensībām (Latvijas čempionāts, piemēram, šogad notiks Liepājā, kur tas pēc pilnas programmas vēl vispār nekad nav noticis). Vienīgi Rīga uz šā fona "izceļas" kā vienīgā galvaspilsēta Eiropā, kurā nav moderna vieglatlētikas stadiona (par ziemas sezonu ir atsevišķa saruna). Runa nav par bāzēm un pat ne par treneru kadriem (arī šeit tomēr parādās jauni vārdi), bet gan par valsts (un sporta vadības) attieksmi pret sporta karalieni - pret sporta veidu, kas ir pamatā visam sportam, bez kura elementiem nav iedomājams neviens cits sporta veids vai gatavošanās sacensībām tajā (cik, kas un kā vieglatlētika tiek izmantota - tas jau cits temats, tas jau atkarīgs no konkrēta sporta veida, no vides, kāda tajā ir, no treneru kontingenta un tā izglītošanās līmeņa u.tt.). Nav jākautrējas šajā ziņā pamācīties kaut vai no kaimiņiem igauņiem (viņi, starp citu, uzvarēja 2. līgā un tas nenotika starp citu jeb nejauši). Tagad atkal ir pateicīgs laiks pievērsties sporta karalienes saimniecībai valstiskā līmenī gan tāpēc, ka parādās virkne jaunu talantu, gan tāpēc, ka izlase izkritusi uz 3. līgu. Divi stimuli vienā mērķī.