Uzvara it kā bija vajadzīgāka "Jūrmalai-VV"

Ziemā "Jūrmalas-VV" budžets pildījās negribīgi, taču visus (kluba vadību un spēlētājus) sildīja viena doma - par līdzdalību Eirokausos un naudiņas sapelnīšanu (par vienu kārtu no UEFA pienāktos 90 tūkstoši eiro). Kurš gan varēja iedomāties, ka šī summa varētu neieplūst "Jūrmalas-VV" kontā? Trīs Latvijas vadošo klubu pārākums pār citiem izskatījās pārliecinošs, un kādam no viņiem it kā vajadzēja izcīnīt Latvijas kausu. Šāds lietu sakārtojums "Jūrmalai-VV" kā pērnās sezonas ceturtās vietas ieguvējai automātiski dotu vietu UEFA kausa izcīņā. Gaidot šo ceļazīmi un tai pievienoto finansu ieplūdumu, varēja ciešāk savilkt jostas un mazgāties aukstā ūdenī. Bet, jo tuvāk nāca finālmačs, jo uzkrītošāka kļuva iespēja, ka ziemas aprēķini varētu izrādīties neprecīzi - no cīņas par kausu viens pēc otra izstājās favorīti: "Ventspils", "Liepājas metalurgs" un "Skonto". Viss palika "Jūrmalas-VV" rokās vai, precīzāk sakot, kājās...

Tuvojoties finālspēlei, arvien skaļākas kļuva runas par Jūrmalas kluba smago situāciju. Futbolistiem esot atklātā tekstā pateikts, ka viņu atalgojums un turpmākā spēlēšana šajā komandā ir atkarīga no iekļūšanas Eirokausos. Beigās iznāca, ka viss izšķīrās vienā nelaimīgā sitienā pa vārtu pārliktni. Negribas neko pārmest "Jūrmalas-VV" saimniekam Dainim Deglim, jo viņš nav miljonārs un drīzāk būtu pelnījis pateicību par to, ka mēģināja paildzināt šīs komandas mūžu pēc Aleksandra Bašarina demisijas. Arī Bašarinu nevar nosodīt par atteikšanos no futbola, jo viņš tik ilgi vienatnē uzturēja Jūrmalas profesionālo futbola komandu. Drīzāk pārmetumus pelnījusi Jūrmalas pilsētas vadība, kas ar savām kūrortpilsētas iespējām neprata atrast veidu, kā pie sevis uzturēt futbolu.

Ironiska sakritība, ka finālmača laikā Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics atradās apcietinājumā. Turpretī Jelgavas mērs Andris Rāviņš aktīvi juta līdzi saviem futbolistiem un viņa pēcspēles aprunāšanās ar "Jelgavas" faniem vedināja uz domu, ka varbūt Latvijā nemaz nav tik tālu tā situācija, kas ir pierasta Rietumeiropas mazpilsētās. Proti, pilsētas vadītāja ievēlēšana vai neievēlēšana ir atkarīga no tā, cik produktīvi viņš atbalsta futbolu. Tieši savas pilsētas patriotisms ir tas, kas tik ļoti simpatizē "Jelgavas" atbalstītājos, un trešdienas vakarā neitrālajiem skatītājiem "Skonto" stadionā lika pievienoties jelgavniekiem. Futbols Jelgavā nav viena cilvēka vilktais vezums kā Jūrmalā. Jelgavā futbols kļuvis par kustību un par kultūru, tāpēc pašsaprotami izklausījās "Jelgavas" galvenā trenera Daiņa Kazakeviča vārdi: "Nekas drausmīgs nenotiktu, ja mēs šodien nevinnētu. Mūsu klubs vienalga turpinātu pastāvēt!"

Ir muļķīgi un nepareizi, ja kluba pastāvēšanā viss ir atkarīgs no viena mača, no viena sitiena pa vārtiem! Ja Daiņa Degļa resursi tagad patiešām būs izsmelti, tad Jūrmalas niša futbolā nepaliks tukša. Pilsētai ir divas komandas pirmajā līgā, un vienai no tām tuvumā grozās uzņēmējs Andrejs Spiridonovs, kurš līdzdarbojās futbola kluba "Rīga" bēdīgi slavenajā norietā. Viņu kopā ar vārtsargu treneri Andreju Manaņņikovu varēja redzēt VIP ložā finālspēlē. Vienīgi - vai tas būtu pareizākais risinājums?