Angļi atbrīvo vietu pavasarim

Spāņu varenie: skrambas un izbīlis

Šis gads futbolā ir mazliet klusāks, jo tuvākais lielais futbola forums izlašu līmenī ir gaidāms nākamgad, kad ciemiņus no visas pasaules uzņems Brazīlija. Līdz ar UEFA Čempionu līgas notikumi ir apspriestākie sporta karaļa galmā. Izslēgšanas spēles ir atsijājušas tādu slavenu klubu kā „Manchester United”, kuri kontrolēja notikumu attīsību duelī ar Madrides „Real”, līdz Nani nopelnīja noraidījumu. Futbola eksperts Artūrs Zakreševskis uzskata, ka nepelnītu. „Šāds tiesneša lēmums šādā spēlē salauza spēles gaitu un, kā vēlāk izrādījās, arī rezultātu,” uzskata kādreizējais izlases aizsargs.

Lai nu kā, viss strauji mainījās, un „sarkano velnu” pragmatiskā un taktiski gudrā spēle vairāk nekā 140 minūšu garumā pajuka. „Visticamāk, momentāna piespiešanās vārtiem uzreiz pēc noraidījuma nebija Fergusona dots uzdevums, jo pie tik lielas auditorijas spēlējot, nav tik vienkārši dot komandas no malas. Tas vienkārši mehāniski tā notika,” spriež Zakreševskis. Arī cits SA+ piejaucētais futbola eksperts Dainis Kazakevičs straujo „Manchester United” ierakšanos aizsardzībā, kas ātri maksāja divus vārtus un vietu ceturtdaļfinālā, nesaprot. „Izšķirošais moments, manuprāt, bija ne tik daudz „Real” viena spēlētāja priekšrocības, kā „Manchester United” piespiešanās tik tuvu saviem vārtiem, kaut arī situācija to neprasīja – viņi varēja daudz drošāk spēlēt,” uzskata Kazakevičs.

Krištianu Ronaldu pirmo reizi spēlēja pret savu bijušo klubu un tā galveno treneri, futbola klasiķi seru Aleksu Fergusonu priekšgalā. Un vecais skots bija sarūpējis pārsteigumus. Proti, pirmajā spēlē viņa neitralizēšanā vienu no galvenajām lomām spēlēja Veins Rūnijs. „Tas bija trenera risinājums, kā neļaut Krištianu Ronaldu brīvi saņemt bumbu un uzņemt ātrumu. Tā ir viena no futbola pamattēzēm – neļaut brīvi saņemt bumbu tik individuāli meistarīgam spēlētājam. Ja viņš bumbu saņem brīvi, tad var visādus pigorus sastrādāt. Laikam Fergusons izlēma, ka vajag ziedot vienu no saviem spēlētājiem, kurš var atbildīgi nospēlēt, Ronaldu neitralizēšanai,”atskatās Zakreševskis, atzīmējot arī Raiena Gigsa veikumu atbildes spēlē Mančestrā tieši Ronaldu neitralizēšanā. „Veins Rūnijs Fergusona vadībā ir daudz un dažādās pozīcijās izspēlējies. Kopumā šis manevrs viennozīmīgi sevi attaisnoja. Drīzāk man pārsteigums bija Fergusona lēmumi par pamatsastāvu otrajai spēlei,” saka Dainis Kazakevičs. Par šo lēmumu un sekām jau esam rakstījuši, tā ka pie tā nav vērts atgriezties – meklējiet arhīvā.

Katrā ziņā, lai cik drūma arī nebūtu situācija pēc pirmajām spēlēm, abi spāņu grandi nākamo kārtu sasniedza. „Barcelona” uzveica „Milan”, kaut arī viesos bija zaudējuši ar 2:0. Abi eksperti, kā sarunājuši, izceļ spāņu kluba presingu, mazāk – Lionela Mesi individuālo meistarību. „Pirmajai spēlei „Milan” bija ļoti labi sagatavojušies, spēlēja ļoti kompakti, bija bīstami pretuzbrukumi. Ātrā pāreja no aizsardzības bija teicamā līmenī, radīja ļoti lielas problēmas Barselonai,” vērtē Kazakevičs, uzskatot, ka rezultāts uz tablo ir bijis objektīvs. Taču otrajā viss sagriezās kājām gaisā... „„Barcelona” fascinēja visus ar savu presingu. Jau no spēles pirmajām minūtēm viņi to pielietoja, kad bumba tika zaudēta. Bieži vien tā uzreiz tika atgūta. Uzbrukumā bumba ļoti labi tika kustināta, ilgi pie neviena spēlētāja neuzkavējās. Protams, ir jāatzīmē Mesi faktors, taču noteicošā bija „Barcelona” agresīvā spēle,” pārliecināts ir bijušais FK „Jelgava” treneris. Zakreševskis uzskata, ka „Barcelona” veiksmīgā presingošana pie pretinieku vārtiem ir šīs komandas panākumu ķīla, ko, protams, papildina spēlētāju meistarība. „Tiklīdz „Barcelona” zaudē bumbu, viņi sāk presingot, lai to uzreiz atgūtu. Tad atkal vērpj savas mežģīnes, pret viņiem visu laiku nākas spēlēt bez bumbas. Grūti ir viņus atstāt bez bumbas. Viņu trumpis ir „augstais presings” pie pretinieku vārtiem, tiklīdz viņi zaudē bumbu, mēģinot to uzreiz atgūt. Nav vēl īsti atradusies neviena komanda, kas mācētu pietiekami meistarīgi šo presingu pārvarēt un kontrolēt bumbu pret „Barcelona”,” futbola nianses skaidro 2004. gada Eiropas čempionāta dalībnieks.

Tikmēr, vērtējot Madrides „Real”, Kazakevičs atzīmē Anhelu di Mariju, kurš, lai arī mazāk rezultatīvs, nav mazāk svarīgs par Krištianu Ronaldu, kā arī iezīmē galveno jautājumu, uz kuru vajadzētu beidzot atbildēt Žuzē Mourinju – kurš viņa komandas zīmējumā ir vadošais centra uzbrucējs?

Divi saldi pāri

Pārējie dueļi saprotamu iemeslu dēļ neraisīja tādu rezonansi kā divi augstāk aprakstītie. Reti kurš ticēja tam, ka Londonas „Arsenal” spēs uzveikt šosezon burtiski neuzveicamo „Bayern”, turklāt pārliecību stiprināja spēle Londonā, kur mājinieki piekāpās ar 1:3. Un tomēr viesos uzvarēja ar 0:2. Zakreševskis pieļauj, ka „Bayern” nebija cīņai noskaņojušies un staigāja pa gaisu, kamēr Kazakevičs neuzskata, ka zaudējums „lielgabalniekiem” būtu jāvērtē kā gaidāmās komandas krīzes pirmā pazīme. Runājot par „Arsenal” uzvaru otrajā spēlē, viņš atzīmē „Arsenal” ātri gūtos vārtus un izvēlēto klaji uzbrūkošo taktiku, kas šoreiz zināmus panākumus deva.

Bavārijas klubs nākamajā kārtā tiksies ar Turīnas „Juventus”, un te nu mūs sagaida viens ļoti, ļoti gards duelis. Pirlo pret Švainštaigeru, Lihštainers pret Lāmu, Bufons pret Noieru utt. Kazakevičs norāda, ka par „Juventus” gatavības līmeni pēc spēlēm ar „Celtic” nevar spriest, tomēr priekšroku dod „Bayern”.

Otrs pāris, kas noteikti būs futbola gardēžu ēdienkartēs, ir PSG duelis ar „Barcelona”. Daini Kazakeviču visvairāk interesē treneru taktiskās spēlītes. „Sastāvu ziņā šīs komandas ir viena otras cienīgas. Ļoti interesanti būs pavērot, kādu taktisko risinājumu Karlo Ančeloti, PSG galvenais treneris, izvēlēsies. Iepriekšējā spēlē viņš izmantoja 4 – 4 – 2, kamēr „Barcelona” 4 – 3 – 3. Būs interesanti pavērot, kā tiks risināts jautājums par pārsvara iegūšanu vidējā līnijā,” ar nepacietību gaida futbola treneris. Kā zināms, futbolā tieši vidējā līnija ir noteicošā panākumu gūšanā. „Mēs nevaram teikt, ka PSG viss tiktu orientēts tikai uz zvaigznēm. Skaidrs, ka tur tādu ir daudz, bet es redzu, ka komandas komplektācija tiek balstīta uz reālām vajadzībām pie noteikta modeļa,” PSG saprātīgo komplektāciju uzteic Kazakevičs.

Pret „Malaga” vienību spēlēs pēdējo divu sezonu Vācijas čempioni Dortmundes „Borussia”, kam šosezon nespīd tikt pie „hat – trick” Vācijā, bet ir labas izredzes aiziet līdz pašam galam Čempionu līgā. „Jirgena Klopa komanda ir balstīta uz to, ka tai ir ļoti labi noslīpēta savstarpējā sadarbība, ļoti mūsdienīgs futbols, kur katrs no spēlētājiem ir gatavs aktīvi nospēlēt savu lomu laukumā, piedāvāties bumbas saņemšanai, aktīvi pieslēgties uzbrukumiem un, bumbas zaudēšanas gadījumā, būt pirmais, kas iesaistās bumbas atņemšanā,” ir novērojis Kazakevičs.

Kas attiecas uz „Real” un „Galatasaray” dueli, tad šeit laikam prognožu dažādību novērot neizdosies. Redzēsim, ko spāņu grandam spēs likt pretī Didjē Drogbā, Veslijs Sneiders un Co. Katrā ziņā turku sastāvs ir itin spēcīgs.

Anglijas mazspēja – tendence

Pērn UEFA Čempionu līgā, pateicoties vairākām ļoti labvēlīgam apstākļu sakritībām, uzvarēja Londonas „Chelsea” – angļu klubs. To pasvītrosim. Gadu iepriekš „Manchester United” spēlēja fināla, ko zaudēja. Un tomēr – šie ir atsevišķi izņēmuma gadījumi. Laiki, kad pusfinālā no četriem klubiem trīs pārstāvēja Angliju, turklāt divi pēc tam tikās finālā, ir ne sevišķi senā, bet tomēr – pagātnē. Piecus gadus senā. Ne izlašu, ne klubu līmenī angļi nespīd, kaut gan viņu līga esot stiprākā pasaulē - un pelnīti viņi tā uzskata.

Abi uzrunātie futbola eksperti norāda, ka angļu futbols mūsdienu modernajā futbolā īsti neierakstās, tāpēc virsroku un kausus ņem citi. Pārsvarā – spāniski runājošie, norāda Zakreševskis. „Spāņu futbols jau kādus piecus gadus dominē pasaulē (..) Viņiem uzsvars ir uz tehniku, bumbas kontroli. Tāds futbols šobrīd ņem virsroku pār angļu centrējumiem, atlētismu, nebeidzamo cīņassparu un pašatdevi. Līdz ar to arī mums ir jāizdara secinājumi, ka vairāk uzmanības ir jāpievērš spēlētāju tehniskajam arsenālam. Tikai tad mūsu spēlētāji kaut kur tiks labā līmenī spēlēt. Laikam svarīgākā lieta futbolā šobrīd ir bumbas pārvaldīšana – ja to māk, tad pretinieks, lai arī cik meistarīgs un cīņasspara pilns nebūtu, bez bumbas vārtus nekad negūs,” norāda Artūrs Zakreševskis, kurš pats tagad ir jauno futbolistu dīdītājs.

Dainis Kazakevičs atzīmē vēl vienu aspektu – proti, premjerlīgas lielās konkurences iespaidu uz angļu klubu sniegumu eirokausos. „Es nesaku, ka Spānijas vai Vācijas līgās ir krietni zemāks līmenis nekā premjerlīgā, bet, ja pa piemēru ņemam „La Liga”, tad ļoti daudz ir tādu spēļu, kur abi grandi var parotēt ar sastāvu, iedot kādam spēlētājam atpūtu. Premjerlīgā tā gluži nevar, līdzvērtīgu komandu skaits ir daudz lielāks – es domāju, tas ir viens no iemesliem, kāpēc angļu klubi nevar labākajā kondīcijā sasniegt kādu konkrētu spēli. Tajā pašā laikā ir jāpiekrīt – tā jau ir tendence. Ja mēs šī sezonas kontekstā vērtējam, tad „Manchester United”, kas ir premjerlīgas līderi, vēl varēja pacīnīties ar „Real”, bet pārējie angļu klubi šosezon zaudēja klubiem, kas bija mobilāki, labāk sagatavoti un elastīgāki taktikā. Es domāju, tā viennozīmīgi ir tendence, par ko angļu klubi var aizdomāties,” aicina Dainis Kazakevičs. Viņš arī iezīmē skaudro patiesību: „Ja mēs paskatāmies uz Eiropas labākajiem klubiem, tad vācu un spāņu klubi, tāpat arī „Juventus” un PSG viennozīmīgi angļu klubiem ir priekšā!”

Vērojot arī nacionālas izlases sekmes, nebūt negribas priekā sist plaukstas par Anglijas izlases varenību. Lūk, tādi laiki angļu futbolā. Taču tie, kas ir draugos ar futbola vēsturi, zinās, ka katrai no lielvalstīm tādi laiki pienāk, un pašreizējie toņa noteicēji spāņi un vācieši vēl pavisam nesen vairāk dzīvojās ēnā. Tiesa, viņi nesēdēja, rokas klēpī salikuši, un negaidīja, kad cūkas sāks lidot vai tumbas pie pieminekļa pašas apklusīs. Tika domāts, izdomāts un darīts. Atbilde taču ir acu priekšā – viss sākas no pašas apakšas. Darbs ar jaunatni, nevis šeihiem. Čempionu līga turpinās bez angļu varenajiem, taču astoņi šosezon labākie ir ierindā. Novērtēsim un baudīsim!