Piecītis par leģionāriem

Nav šaubu, ka ārzemnieki, kuri izauguši, spēlējot uz ielas, un ir gatavi rauties laukumā par vēdera tiesu, izmaksās mazāk, nekā pašiem savu spēlētāju izaudzināšana. Taču tad rodas jautājums, kur mēs vēlāk ņemsim futbolistus, kuri būs cienīgi spēlēt nacionālajā izlasē? Protams, ka katram klubam ir savi mērķi, taču tam arī būtu jābūt mērķim strādāt visa Latvijas futbola labā. Ja mēs būtu tik atvērti, cik viens otrs virslīgas kluba pārstāvis acīmredzot gribētu, un ļautu, piemēram, virslīgas klubiem izmantot tik daudz ārzemnieku, cik sirds vien kāro, drīz vien mūsu čempionāts pārvērstos par Dienvidamerikas atklātā čempionāta 5. līgas sacensībām...

Virslīga nav izņēmums, arī mums ir vajadzīgi kvalitatīvi leģionāri, jo viņi var palīdzēt celt čempionāta līmeni, palīdzēt uz futbolu paskatīties citām acīm pašmāju jaunajiem censoņiem. Tomēr, skrienot pēc augstāka līmeņa, mēs nedrīkstam aizmirst par vietējo kadru audzināšanu, jo tieši no viņiem agrāk vai vēlāk tiks veidota Latvijas valstsvienība, viņi būs tie, kuri ilgtermiņā noturēs virslīgas vidējo līmeni, jo ārzemnieki taču nemitīgi mainās - katru gadu nāk un iet.

Tāpēc virslīgai ir jābūt turnīram, kurā ir atstāta pietiekoši liela "telpa" pašmāju kadru izaugsmei. Latviju šajā jautājumā salīdzināt ar futbola lielvalstīm diezin vai ir jēga, jo tur ir gan vairāk klubu, gan labas kvalitātes līgu. Nav šaubu, ka labs brazīlietis vai kolumbietis būs tehniskāks, bet, ja mūsējais tikai skatīsies uz viņu, nevis spēlēs ar vai pret viņu, viņš nekad nesasniegs līdzīgas kvalitātes.

Ja skatāmies uz skaitļiem, jauno sezonu gaidot, tad mēs jau tā esam diezgan atvērti leģionāriem. Šogad virslīgā kopā pieteikti 246 futbolisti, no kuriem 57 ir ārzemnieki! Tie ir 23 procenti no kopskaita. Pieredze rāda, ka šim procentam pēc vasaras transfēriem ir tendence kāpt. Piemēram, pērn virslīgas čempionātā laukumā izgāja 236 futbolisti un 68 spēlētāji jeb 29 procenti bija ārzemnieki.

Šobrīd reglamentā ir viens stingrs punkts, kas ierobežo lielāku ārzemnieku pieplūdumu. Raugi, laukumā vienā komandā vienlaicīgi nedrīkst atrasties vairāk par pieciem leģionāriem. Daļai klubu droši vien stipri pa maku sit arī viņu pieteikšanas maksa. Taču, manuprāt, minētie reglamenta punkti nebūtu labojami par labu ārzemniekiem. Ja klubs piesaka līdz pieciem leģionāriem, par katru jāsamaksā 300 latu. Šī summa nešķiet pārspīlēta pat uz vairāku klubu pieticīgās rocības fona. Zināms slieksnis svarīgs arī tādēļ, lai klubi tomēr stipri piedomā pie tā, kādas kvalitātes ārzemniekus viņi atved, lai tie tiešām pastiprinātu komandu, nevis lētāk aizpildītu vietu. Es nebrīnītos, ja nebūs papildus jāmaksā, vestu arī tādus, kuri pat atpaliek no virslīgas vidējā līmeņa, taču ir krietni lētāki. Jau tā ik gadu arī tādi parādās virslīgā.

Runājot par gaidāmo sezonu, nadzīgākie klubi uz leģionāriem bijuši FK "Ventspils", Daugavpils "Daugava", Rīgas "Skonto" un Jūrmalas "Spartaks", kuri pieteikuši pa deviņiem ārzemniekiem katrs. Tas tiem izmaksās 4800 latus katram. Septiņi leģionāri pieteikti ”Gulbenes” sastāvā, tāpēc viņiem būs jāšķiras no 2800 latiem. Patriotiskākā ir debitante FS "METTA/Latvijas Universitāte", kas sezonu vispār sāks bez viesspēlētājiem.

Summa, kas klubiem šogad bijusi jāsamaksā par leģionāriem:
FK "Ventspils" Ls 4800 (9 leģionāri)
"Liepājas metalurgs" Ls 900 (3)
Daugavpils "Daugava" Ls 4800 (9)
Rīgas "Skonto" Ls 4800 (9)
FC "Jūrmala" Ls 1200 (4)
FK "Jelgava Ls 900 (3)
"Gulbene" Ls 2800 (7)
Rīgas "Daugava" Ls 1200 (4)
FS "METTA/Latvijas Universitāte" 0
Jūrmalas "Spartaks" Ls 4800 (9)
Kopā: Ls 26 200 (57 leģionāri)
LČ virslīgā kopā pieteikti 246 futbolisti