Basketbols par vēdera tiesu jeb Ciprusa mēģinājums

Pirmdien "Zemgale" iesniedza prasību pēc brīvlaišanas vēstules, kas jāsaņem piecu darba dienu laikā, un tas nozīmē, ka otrdienas mačs pret "Baronu" būs Ciprusa debija patlaban sestajā spēcīgākajā Latvijas komandā. Kopš 2008. gada pavasara, kad viņu bez spožām sekmēm izmēģināja Liepājas komanda, Cipruss darbībā nav redzēts. Trenera Trajkoviča slēdziens "viņa fiziskā sagatavotība nav vajadzīgajā līmenī" sekojošajā vasarā ir pēdējais daudzmaz objektīvais šī spēlētāja novērtējums, kas saglabājies arhīvos - turpmākais ir vien nostāsti un spekulācijas par to, ka kāris botas vadzī vai tomēr kādā pasaules malā atkal uzradies un turpina darboties. Jā, aizvadītajā rudenī Cipruss uzpeldēja šaipusē pāris pārbaudes mačos, taču pazuda tikpat ātri, cik parādījās. Nenopietns? Norakstīts? Nu, laikam jau...

Pēdējais, kas redzēts no Ciprusa, optimismu neiedveš, tajā pašā laikā - acu priekšā vēl tas Cipruss, kas šaurajā un piepīpētajā Horvātijas pilsētiņas Šibenikas zālē izrādījās vienīgais, kas bija gatavs izrādīt kaut kādu pretestību mājiniekiem, kad tie Eiropas čempionāta atlases cikla pirmajā mačā rullēja un mīcīja Latvijas izlasi kā tādu piparkūku mīklas pikuci. Starp citu, tajā ciklā Kaspars bija komandas produktīvākais spēlētājs - līderis gan punktos, gan atlēkušajās bumbās un lietderības skaitļos. Un, starp citu, tas nebija nemaz tik sen - 2006. gadā. Tā bija Latvijas izlase "pēc Kambalas" un "pirms Biedriņa", kurā nebija daudz variantu - jāspēlē ar to, kas ir. Arī toreiz Ciprusa spējas pavilkt šo vezumu neapšaubīja tikai retais. Taču viņš pārsteidza. Tiesa, nākamajā vasarā finālturnīrā jau bija klāt Andris, un Cipruss burtiski izzuda. Un nav atradies vēl joprojām.

Tā nav prelūdija spriedumam, ka nu tik būs bada laikos izlasei centrs. Drīzāk piesardzīga cerība, ka džeks savos vēl tikai 27 gados basketbolā varbūt tomēr vēl grib kaut ko pierādīt. Prasa daudz vairāk naudas, nekā spējīgs atpelnīt laukumā - šādu Ciprusa vērtējumu no dažādu Latvijas klubu "uzvalku gala" gadu gaitā nācies dzirdēt vairākkārt. Vēl vakar tepat biroja kvartāla pagalmā satiktais "Barona" prezidents Ivo Zonne novīpsnāja, sak - Cipruss prasīja desmit tūkstošus dolāru, bet uzspēlēt pāris mačus un atrādīties nav gatavs! Vai tiešām "Zemgale" var atļauties maksāt tādu naudu?! "Kaspars spēlēs bez atalgojuma - nodrošināsim viņam jumtu virs galvas un ēdienu," neslēpj Jelgava kluba valdes loceklis Dainis Liepiņš. "Vienošanās ir šāda - mēs puisim dodam iespēju trenēties un spēlēt, manuprāt, pietiekami normālā līmenī, taču neliksim šķēršļus, ja kādā brīdī būs piedāvājums no kāda augstāka līmeņa kluba. Nekāds luksuss tas nebūs, taču elementāru sadzīvi nodrošināsim. Šāds "barters" ir izdevīgs abām pusēm. Tāds laiks aiz durvīm..."

Tātad - Cipruss Jelgavā gatavs spēlēt par vēdera tiesu. Kā vārdā? "Domāju, lielākais iemesls ir tas, ka komandu vada Varis Krūmiņš - treneris, pie kura šie puiši auguši, sākot no jaunatnes basketbola. Izskatās, ka viņiem šķiet pieņemams gan Varis kā treneris, gan gaisotne, kādu viņš rada komandā. Uz to viņi ir gatavi parakstīties, pat piekāpjoties savās materiālajās prasībās. Savukārt klubs neuzspiež nekādus līgumus," iemeslus saskata Liepiņš. "Varis ir gandarīts par to, ka pieaug iekšējā konkurence un šis ir kā jauns impulss saņemties tiem, kas pie mums spēlē jau ilgāku laiku un varbūt pamazām ļaujas kādai rutīnai. Savukārt pašam Kasparam spēļu prakse un iespēja atgriezties līmenī kādā viņš kādreiz ir spēlējis."

Kāds ir Kaspara Ciprusa lielais mērķis, un vai tāds maz ir - pats viņš to nepateiks, jo ar Latvijas medijiem nolēmis nekontaktēties (vismaz tā tika pateikts kolēģim Kreipānam). Atliek ērtāk iekārtoties tribīnēs un sākt vērtēt pašiem - vai Jelgava kļūs par kādreiz tik daudzsološā spēlētāja karjeras "defibrilatoru", vai tikai kārtējo pieturas punktu mūžam "klīstošā holandieša" ceļā.