Vai mēs vēl lepojamies ar Mihailu Tālu?

Mihailu Tālu sauca par "Šaha Paganīni". Viņš neprata spēlēt garlaicīgi, viņš prata spēlēt tikai velnišķīgi aizraujoši. Viņa popularitāte visā pasaulē bija milzīga un viņš bija viens no populārākajiem Latvijas cilvēkiem pasaulē. Tāls pacēla šahu tādā popularitātes augstumā, kādā tas Latvijā nekad nebija un diezin vai tuvākajā laikā būs (un kādi Tālam bija sekotāji...). Tāla vārds vienmēr un vispirms tika saistīts ar Rīgu un Latviju, bet tikai pēc tam ar PSRS un ar Maskavu (tur leģendārais šahists 1992. gada 28. jūnijā mira). Neatceros vairs precīzi, ar ko tajā rudens vakarā Rīgas Sporta pilī spēlēja Rīgas "Dinamo" hokejisti, bet pretinieks noteikti bija no spēcīgajiem un titulētajiem, jo tribīnes bija pārpildītas. Tajā pašā laikā Dailes teātrī risinājās pasaules čempiona pretendentu zonālais finālturnīrs šahā, kurā Mihails Tāls citu pēc cita apspēlēja savus konkurentus. Kad hokeja spēles starplaikā, īsi pirms spēles atsākšanās, informators Sporta pilī paziņoja par Tāla kārtējo uzvaru, tribīnes "eksplodēja" tā, it kā dinamieši pēdējās sekundēs būtu guvuši uzvaras vārtus. Nebija Latvijā cilvēka, kurš nezinātu Tālu vai vismaz nebūtu par viņu dzirdējis (tā, kā 1960. gadā pēc pasaules čempiona titula iegūšanas Rīgas stacijā sagaidīja Tālu, tā savulaik sagaidīja tikai Inesi Jaunzemi pēc atgriešanās no Melburnas ar olimpiskās čempiines titulu šķēpa mešanā). Mēs - iepriekšējās paaudzes, mana paaudze un vēl nākamā paaudze - lepojāmies ar Mihailu Tālu, viņa gaitām lielajos turnīros sekoja pat tie, kuri nezināja nevienu šaha spēles gājienu. Vai mēs vēl joprojām ar Mihailu Tālu lepojamies? Nezinu, nezinu... Jā, Rīgā ir piemineklis Mihailam Tālam, taču zinu, ka daudzi joprojām mūs apskauž, ka Mihails Tāls bija vienreizēja parādība pasaules šahā, ka viņš ir dzimis un visus savus slavas gadus pavadījis Rīgā. Šahs un vispirms jau cīņa par šaha karaļa titulu tagad nav tik populāri, kā bija kādreiz, ilggadējais juceklis un savstarpējo rēķinu kārtošana šaha galmā nav nākusi šai senajai spēlei par labu, taču mums ir pārāk maz tādu spilgtu un slavenu personību, kāda bija Mihails Tāls, lai mēs par tām gandrīz vai neliktos ne zinis.

Saprotams, ka tā sauktajā juku laikā ne tikai šaham bija daudz dažādu problēmu un to jūklī ideja par Mihaila Tāla piemiņas turnīru varēja arī nerasties, taču bēdīgākais ir tas, ka tā neradās vispār. Šaha ģēnija Mihaila Tāla piemiņai nedrīkstēja rīkot jelkādu turnūru - ķeksītim, taču negribas ticēt, ka nebija iespējams aizsākt Tāla piemiņas turnīru tradīciju viņa dzimtajā un viņa tik ļoti mīlētajā Rīgā. Vispirms jau laikam nebija īstas vēlmes to darīt, jo pretējā gadījumā šā gada Tāla piemiņas turnīrs Maskavā nebūtu tikai sestais. Tajā spēlē bijušais pasaules čempions Vladimirs Kramniks un pašreizējais čempions Viši Anands, viens no pretendentiem uz titulu šajā ciklā Boriss Gelfands un pieci šahisti, kas būs pretendenti uz titulu nākamajā ciklā ar šaha pasaules reitninga līderi, 20 gadus veco (30. novembŗi būs 21 gads) norvēģu šaha ģēniju Magnusu Karlsenu priekšgalā. Lai sarīkotu šādu piemiņas turnīru, vajag daudz naudas. Mums (ne tikai šahā) tādas nebija ne pirms sešiem, ne pirms 15 gadiem, ne tagad tāda ir. Naudas trūkums nav netikums un ne par naudu ir runa. Par attieksmi.