U23 čempionāts vieglatlētikā nav māžošanās
Kāds no portāla lasītājiem Eiropas U23 vieglatlētikas čempionāta sākumā nosauca šīs sacensības par māžošanos - sak, kam tas kārtējais U (līdz kādam konkrētam vecumam) vēl vajadzīgs, tāda māžošanās vien sanāk. U23 čempionāts nav savulaik ieviests tāpēc, kādam sagribējās vēl vienas sacensības vieglatlētikā (var taču arī sarīkot, piemēram, U25 un U27 Eiropas čempionātus, kas patiešām jau būtu bez jebkādas loģikas), tam ir savi loģiski apsvērumi.
Savulaik - 1992. un 1994. gadā - notika Eiropas kausa izcīņa vieglatlētikā līdz 23 gadiem veciem sportistiem, bet 1997. gadā Turku (Somija) risinājās pirmais U23 Eiropas čempionāts vieglatlētikā. Šīs sacensības tika ieviestas, lai jaunajiem vieglatlētiem pagarinātu iespēju turpināt karjeru pēc junioru vecuma beigšanās (20 gadu vecumā), lai radītu papildus stimulu turpināt karjeru tiem, kas junioru vecumā vai pat jau pirms tam nav kļuvuši par labākajiem pasaulē vai savos kontinentos, pat jau par slaveniem. Tikai vistalantīgākie un labākie - tātad, tikai reti kuri - uzreiz no junioru vecuma spēj ielēkt starp labākajiem pieaugušo sacensībās. Vieglatlētikā nav iespējama situācija, kāda, piemēram, bija iespējama tā sauktajos treknajos gados basketbolā vai futbolā, kad pat Latvijas mērogā nebūt ne izcils vai ļoti labs spēlētājs komandā saņēma lielāku naudu nekā pelnīja kāds no viņa vecākiem (vai pat abi kopā!). Vieglatlētikā ir konkrēts rezultāts, kas arī pārāda, kas tu un kādā līmenī tu esi. Viens jau 20 gadu vecumā ir pasaules klase, cits savukārt attīstās lēnāk un līdz starptautiskam līmenim pieaugušo sacensībās nonāk nedaudz vēlāk - 22-23 gadu vecumā (tas atkarīgs arī no disciplīnas, kurā startē). Tieši šajā pārejas posmā pazūd visvairāk talantīgu, taču savu talantu tik ātri vēl neapliecinājušu sportistu, tāpēc vieglatlētikā savulaik arī tika ieviestas šādas sacensības - U23 Eiropas čempionāts. Tas ir papildus stimuls turpināt trenēties un piedalīties sacensībās, noturēt savus atbalstītājus, saglabāt vēl cerību kaut ko sasniegt. Un daudzi to arī izmanto.
Nupat Ostravā notikušajā U23 Eiropas čempionātā uzvarēja gan jau pazīstami vieglatlēti (piemēram, tāllēcēja Darja Kļišina - 7,05 m), gan vēl mazāk zināmi, kuriem Ostravā tituls, medaļa vai vienkārši augsts rezultāts ļoti palīdzēs turpināt karjeru, varbūt pat kļūs par jaunu un strauju pavērsienu karjerā. Kā piemērus var minēt arī mūsu Jāni Leiti, kurš pirms diviem gadiem uzvarēja tāllēkšanā (žēl, ka tagad traumas dēļ varēja piedalīties tikai 4x400 m stafetē), Elviju Misānu, kurš šogad bija finālā 100 m skrējienā un ieņēma 5. vietu tāllēkšanā (kvalifikācijā - 7,81 m, kas ir jauns un augsts personiskais rekords), Māru Grīvu, kura ar jaunu personisko rekordu arī ieņēma 5. vietu tāllēkšanā, jauns pavērsiens karjerā šis čempionāts, jācer, būs soļotājai Anitai Kažemakai (6. vieta 20 km distancē) un kārtslēcējam Paulam Pujātam (9. vieta kārtslēkšanā ar personiska rekorda atkārtošanu). Tamlīdzīgus piemērus no pēdējiem diviem un iepriekšējiem Eiropas U23 čempionātiem var minēt vairākus, arī, piemēram, Ineta Radēviča savus pirmos panākumus pēc studijām ASV guva tieši šajās sacensībās (3. vieta tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā). Tumšādainais trīssoļlēcējs no Ukrainas (dzimis Simfereopolē, mamma - vietējā meitene no Krimas, tēvs - tolaik medicīnas students no Sudānas) Šerifs El-Šerifs nupat Ostravā ielēca pasaules elitē - 17,72 m ir otrais labākais rezultāts šosezon pasaulē un 22 gadus veco El-Šefiru jau sāk pieskaitīt favorītiem pasaules čempionātā augusta beigās Korejā. Pirms tam viņš bija finālos Eiropas un pasaules čempionātos jauniešiem un junioriem, bija pirmajā sešniekā, bet nebija nekas īpašs, lai uzreiz pēc juniora vecuma ielēktu kā līdzvērtīgs konkurents starp pieaugušajiem. Toties tagad... Nākotne rādās pavisam citādāka, kaut gan pēc viena arī tik izcila lēciena vēl nesteigsimies ar tālejošiem secinājumiem. Savulaik, piemēram, Māris Bružiks pasaules elitē ielēca tieši 23 gadu vecumā - pasaules čempions telpās trīssoļlēkšanā ar jaunu pasaules rekordu telpās. Pirms tam ne junioru, ne jauniešu vecumā viņš nebija PSRS izlasē, viņu pat Latvijā labi zināja tikai vieglatlētikas aprindās (līdz sāka tuvoties 17 metru atzīmei un līdz pirmajam lēcienam 17 metru tālumā). Toreiz tādu U23 čempionātu nebija un nav aprēķināms, cik talantīgu, bet tā saukto sportistu "vēlo augļu" vieglatlētikā pazuda. Pazūd tie arī tagad un pazudīs arī turpmāk, taču tagad pazušanas varbūtība ir mazāka. Bet tituli un medaļas Eiropas U23 čempionātā kotējas ne zemāk kā jauniešu un junioru čempionātos iegūtie, turklāt tieši šeit nereti izceļas tie, kuriem ne jauniešu, ne junioru vecumā lielu panākumu nebija. Eiropas U23 čempionātu rīkošana (šis bija tikai astotais) savulaik bija tālredzīgs solis nevis māžošanās.
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]